Kāpelētājķauķi
Kāpelētājķauķi[1] (Acrocephalus) ir lielākā kāpelētājķauķu dzimtas (Acrocephalidae) ģints, kas apvieno 43 sugas. Vairākas no tām mūsdienās ir izmirušas.[2] Ligzdo Eiropā, Āzijā, Āfrikā, Austrālijā un salās (gan Atlantijas, gan Indijas, gan Klusajā okeānā).[2] Palearktikas sugas ir gājputni, ziemo Āfrikā, Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā. Tropu populācijas ir nometnieki.[3]
| Kāpelētājķauķi Acrocephalus (J. A. Naumann un J. F. Naumann, 1811) | |
|---|---|
.JPG) Palieņu ķauķis (Acrocephalus agricola) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Kāpelētājķauķu dzimta (Acrocephalidae) |
| Ģints | Kāpelētājķauķi (Acrocephalus) |
 Kāpelētājķauķi Vikikrātuvē | |
Latvijā
labot šo sadaļu
Latvijā sastopamas 7 kāpelētājķauķu ģints sugas: ceru ķauķis (Acrocephalus schoenobaenus), ezeru ķauķis (Acrocephalus scirpaceus), grīšļu ķauķis (Acrocephalus paludicola), krūmu ķauķis (Acrocephalus dumetorum), niedru strazds (Acrocephalus arundinaceus), palieņu ķauķis (Acrocephalus agricola) un purva ķauķis (Acrocephalus palustris).[4][5]
Kopīgās īpašības
labot šo sadaļuKāpelētājķauķi ir vidēja un liela auguma ķauķi. Šīs ģints sugām raksturīgs taisna galvas virsma (bez liektas pieres) un samērā garš knābis ar platu pamatni. Ķermenis, kājas un nagi spēcīgi. Pēdas anatomija (ar garu ārējo pirkstu, īsu iekšējo pirkstu un lielu aizmugurējā pirksta spilventiņu) piemērota, lai pieķertos, piemēram, pie niedrēm un pārvietotos arī pa zemi, parasti ar lēcieniem. Aste noapaļota vai pakāpeniska ar 12 lidspalvām. Apspalvojums lielākajai daļai sugu olīvbrūns vai rudibrūns uz muguras, gaišs pavēderē. Dažām sugām mugura svītrota, bet dažām Klusā okeāna salu sugām apspalvojums veido sarežģītus un košus rakstus.[6]
Kāpelētājķauķi asociējas ar mitrām, appurvotām vietām un ūdeni. Uzturas purvos, niedrājos, krūmos, augstos lakstaugos, dažreiz zemu koku lapotnē. Lielākā daļa sugu ir ļoti labi dziedātāji. Barojas ar kukaiņiem.[3][6]
Sistemātika
labot šo sadaļu.jpg)
.jpg)
- Kāpelētājķauķu ģints (Acrocephalus)
- †Agihanas ķauķis (Acrocephalus nijoi)
- Austrālijas ķauķis (Acrocephalus australis)
- Austrumu ķauķis (Acrocephalus orientalis)
- Āfrikas ķauķis (Acrocephalus baeticatus)
- Basras ķauķis (Acrocephalus griseldis)
- †Biedrības salu ķauķis (Acrocephalus musae)
- Bokikokiko (Acrocephalus aequinoctialis)
- Ceru ķauķis (Acrocephalus schoenobaenus)
- Ezeru ķauķis (Acrocephalus scirpaceus)
- Grīšļu ķauķis (Acrocephalus paludicola)
- Havaju ķauķis (Acrocephalus familiaris)
- Hendersonas ķauķis (Acrocephalus taiti)
- Īsspārnu ķauķis (Acrocephalus concinens)
- Kaboverdes ķauķis (Acrocephalus brevipennis)
- Karolīnu ķauķis (Acrocephalus syrinx)
- Krūmu ķauķis (Acrocephalus dumetorum)
- Kuka salu ķauķis (Acrocephalus kerearako)
- †Lakstīgalķauķis (Acrocephalus luscinius)
- Lielais purva ķauķis (Acrocephalus rufescens)
- Lielknābja ķauķis (Acrocephalus orinus)
- Madagaskaras purva ķauķis (Acrocephalus newtoni)
- Mandžūrijas ķauķis (Acrocephalus tangorum)
- †Manarevas ķauķis (Acrocephalus astrolabii)
- Marķīza salu dienvidu ķauķis (Acrocephalus mendanae)
- Marķīza salu ziemeļu ķauķis (Acrocephalus percernis)
- Mazais purva ķauķis (Acrocephalus gracilirostris)
- Melnaču ķauķis (Acrocephalus bistrigiceps)
- †Mūras ķauķis (Acrocephalus longirostris)
- Nauru ķauķis (Acrocephalus rehsei)
- Niedru strazds (Acrocephalus arundinaceus)
- †Paganas ķauķis (Acrocephalus yamashinae)
- Palieņu ķauķis (Acrocephalus agricola)
- Pitkērnas ķauķis (Acrocephalus vaughani)
- Prosas ķauķis (Acrocephalus sorghophilus)
- Purva ķauķis (Acrocephalus palustris)
- Rimataras ķauķis (Acrocephalus rimitarae)
- Rodrigesas ķauķis (Acrocephalus rodericanus)
- Rudais ķauķis (Acrocephalus melanopogon)
- Saipanas ķauķis (Acrocephalus hiwae)
- Seišelu ķauķis (Acrocephalus sechellensis)
- Skaļais ķauķis (Acrocephalus stentoreus)
- Taiti ķauķis (Acrocephalus caffer)
- Tuamotu ķauķis (Acrocephalus atyphus)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Letonika: Ķauķi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 5. martā. Skatīts: 2021. gada 24. decembrī.
- ↑ 2,0 2,1 World Bird List: Bushtits, leaf warblers, reed warblers, 2018
- ↑ 3,0 3,1 Reed-Warblers & Allies, Acrocephalidae
- ↑ «Putni LV: Putnu sugu saraksts». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 18. septembrī. Skatīts: 2018. gada 29. jūnijā.
- ↑ Latvijas Daba: Mušķērāju dzimta
- ↑ 6,0 6,1 Reed and Bush Warblers