Nacionālā Svētās Sirds bazilika

Nacionālā Svētās Sirds bazilika (franču: Basilique du Sacré-Cœur, nīderlandiešu: Nationale Basiliek van het Heilig Hart) pieder Romas Katoļu Baznīcai un tā ir viens no Briseles ievērojamiem tūrisma objektiem kā lielākā Art Deco stila celtne pasaulē. Tā atrodas Briseles priekšpilsētā Kukelberhā.

Nacionālā Svētās Sirds Bazilika
Nacionālā Svētās Sirds bazilika Nacionālā Svētās Sirds bazilika Nacionālā Svētās Sirds bazilika
Koordinātas: 50°52′00″N 4°19′02″E
Pamatinformācija
Valsts	Beļģija, Brisele
Apkaime	Kukelberha
Statuss	Pabeigts
Pabeigts	1970
Pielietojums	Baznīca
Tehniskais raksturojums
Antena, smaile	89 m
Celtniecība
Arhitekts (i)	Pjērs Lanžroks, Alberts van Hifels
Īpašnieks (i)	Romas Katoļu Baznīca
Ārējā saite	http://www.basilicakoekelberg.be

Vēsture

Neogotikas baznīcas projekts.

Jau 1904. gadā karalis Leopolds II pavēlēja sākt dievnama celtniecību, lai arī baznīcas būve tika nobeigta tikai 1970. gadā. Iecere būvēt baznīcu karalim radās jau 1880. gadā. Bazilikas būvniecība bija iecerēta kā veltījums visiem cilvēkiem, kuri atdevuši savas dzīvības par Beļģiju, īpaši pieminot beļģu karavīrus, kuri krita kaujās tālu no savas dzimtenes un neatgriezās no abiem pasaules kariem, kā arī pieminot Beļģijas neatkarības 50. gadskārtu. Taču šis projekts nerealizējās tautas mazieinteresētības dēļ.

20. gadsimta sākumā iedzīvotāju skaits Briselē strauji pieauga, tāpēc karalis Leopolds II nolēma celt jaunu svētceļotāju baznīcu, nacionālo svētnīcu Jēzus Sirds godam, kas spētu uzņemt daudz dievlūdzēju, ietekmējoties no Parīzes Jēzus Sirds baznīcas apmeklējuma 1902. gadā. Bazilikas pamatakmens tika iesvētīts 1905. gada 12. oktobrī Beļģijas Neatkarības 75. gadadienas svinību laikā, piedaloties karalim Leopoldam II. Sākotnēji arhitekts bija Pjērs Lanžroks, kas bija iecerējis būvēt neogotisku baznīcas celtni,taču radās finansiālas grūtības un līdz Pirmā pasaules kara sākumam tika uzbūvēti tikai baznīcas pamati. 1919. gada 29. jūnijā karalis Alberts I nolēma turpināt baznīcas celtniecību, taču finansiālu apsvērumu dēļ nebija iespējams turpināt sākotnējās ieceres, tāpēc tika pieņemts arhitekta Alberta van Hifeļa projekts, izmantojot lētākas terakotas un smilšakmens konstrukcijas un būvējot baznīcu Art deko stilā. Šis projekts 1925. gadā Parīzes Vispasaules izstādē ieguva lielo arhitektūras balvu. Baznīcas celtniecība tika atjaunota 1935. gada 14. oktobrī pēc tās iesāktās celtnes iesvētīšanas, ko veica kardināls Juzefs Ernests van Rojs, saņemot atļauju un svētību no pāvesta Pija XI. Pēdējo uzbūvēja kupolu 1969. gadā un 1970. gada 11. novembrī kardināls Leo Sueness ziņoja Vatikānam par bazilikas celtniecības beigām.

Ēka

Bazilika ieņem nozīmīgu vietu Briseles ainavā. Tā ir lielākā Art Deko celtne pasaulē, bazilikas garums ir 164.5 metri, platums tās platākajā vietā ir 107 metri, bet augstums — 89 metri. Kupolā, kura diametrs ir 33 metri, atrodas platforma, kas tiek izmantota pilsētas panorāmas apskatei. Ēkas celtniecībai tika izmantots smilšakmens, terakota, ķieģeļi un betons. Bazilika spēj uzņemt līdz 2000 dievlūdzēju. Raksturīgākā bazilikas iezīme ir augstais zaļais vara kupols, kuru var redzēt no daudzām pilsētas vietām. Bez liturģiskām telpām bazilikā atrodas arī katoļu radiostacija, teātris, divi muzeji un restorāns, kā arī tā ir alpīnistu treniņu vieta.

Attēlu galerija

• 
  Bazilika, raugoties no parka.
• 
  Bazilikas eksterjera fragments.
• 
  Konfirmācijas svinību laikā bazilikā.
• 
  Galvenais altāris.
• 
  Interjera skats uz kupolu.
• 
  Interjera fragments.
• 
  Interjera fragments.
• 
  Interjera fragments.
• 
  Interjera fragments.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nacionālā Svētās Sirds bazilika.
• Oficiālais saits
• Virtuāla bazilikas apskate
• Bazilikas fotogrāfijas