Monako Grand Prix
Monako Grand Prix (franču: Grand Prix de Monaco) ir ikgadēja Pirmās formulas Grand Prix izcīņa, kas notiek Monako.
 Monako trase | |
 | |
| Informācija par trasi | |
|---|---|
| Apļi | 78 |
| Trases garums | 3,34 km |
| Sacīkstes garums | 260,52 km |
| Visvairāk uzvaras (pilots) |
 Airtons Senna (6) |
| Visvairāk uzvaras (komanda) |
.svg){kind=small} McLaren (15) |
| Pēdējā sacīkste (2024) | |
| Pole position | |
| |
| Goda pjedestāls | |
| |
| Ātrākais aplis | |
| |
Pirmā neoficiālā Monako Grand Prix izcīņa tika sarīkota 1929. gadā, kur, sākot ar 1950. gadu, tā pirmoreiz tika iekļauta arī F1 kalendārā.[1] Turpmākos četrus gadus sacīkstes Monako nenotika, taču kopš 1955. gada Monako Grand Prix izcīņa Pirmās formulas kalendārā tiek rīkota regulāri.[1] Visas sacīkstes ir notikušas slavenajā Monako trasē, kas pati par sevi galvenokārt ir izvietota Montekarlo apgabala ielās, kur trases daudzo līkumu un šauro ielu dēļ tajā ir gandrīz vai neiespējami veikt apdzīšanu.[1] Šī iemesla dēļ Monako Grand Prix izcīņa tiek uzskatīta par vienu no visprestižākajām sacīkstēm autosporta pasaulē, kur līdzās ar Indianapolisas 500 jūdžu sacīskti (Indianapolis 500) un Lemānas 24 stundu sacīksti (24 Hours of Le Mans) tā veido neoficiālo Motoru sporta trīskāršo kroni (Triple Crown of Motorsport).[2]
Pagaidām sekmīgākais braucējs Monako Grand Prix izcīņās ir brazīliešu pilots Airtons Senna, kuram šeit ir izdevies uzvarēt veselas 6 reizes, to skaitā piecas reizes pēc kārtas (laika posmā no 1989. līdz 1993. gadam). Turpretim komandu konkurencē (F1 ietvaros) nospiedošs pārsvars pieder McLaren vienībai, kurai šeit ir izdevies uzvarēt veselas 15 reizes, pa septiņām uzvarām vairāk nekā tās tuvākajiem sekotājiem Ferrari komandai.
Pašreizējais un aizstāvošais Monako Grand Prix sacīkstes uzvarētājs ir Monako pilots Šarls Leklērs, kuram šeit izdevās uzvarēt 2024. gadā.[3] Savukārt komandu konkurencē pašreizējie un aizstāvošie uzvarētāji ir Mercedes vienība, kurai šeit ir izdevies triumfēt jau pēdējos četrus gadus pēc kārtas. Tiek paredzēts, ka 2025. gada Monako Grand Prix izcīņa norisināsies 25. maijā, kur līdz ar to tā kalpos par sezonas 8. posmu.[4]
Vēsture
labot šo sadaļuAlēna Prosta/ Airtona Sennas ēra (1984–1993)
labot šo sadaļuLaika posmā starp 1984. un 1993. gadu Monako Grand Prix sacīkstēs uzvaras izdevās izcīnīt tikai diviem pilotiem — francūzim un vēlākajam četrkārtējam Pirmās formulas pasaules čempionam Alēnam Prostam (4 uzvaras) un brazīlietim — vēlākajam trīskārtējam Pirmās formulas pasaules čempionam — Airtonam Sennam (6 uzvaras), kur deviņas no kopējām desmit uzvarām abu braucēju starpā tika izcīnītas pārstāvot McLaren komandu. Vienīgo uzvaru šajā laika posmā ar citu komandu izdevās izcīnīt Airtonam Sennam, kuram 1987. gadā Monako ielās izdevās uzvarēt ar Lotus vienību.
Sīvā sāncensība, kas Formula 1 Pasaules čempionātos astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā norisinājās starp Alēnu Prostu un Airtonu Sennu, bija manāma arī Monako Grand Prix sacīkšu lakā, kur astoņdesmito gadu vidusdaļā Monako ielās pārsvarā dominēja Alēns Prosts, iekams astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu pirmajā pusē galvenokārt uzvarēja Airtons Senna. Alēnam Prostam savu pirmo uzvaru Monako ielās izdevās izcīnīt 1984. gadā, kad ļoti smagos lietus apstākļos sacīkste sākotnēji tika aizkavēta par 45 minūtēm un vēlāk arī priekšlaicīgi apturēta pēc nobrauktajiem 32 apļiem.[5] Zīmīgi, ka šajā sacīkstē Airtonam Sennam savā debijas sezonā izdevās finišēt 2. vietā, tūlīt pat aiz Alēna Prosta, lai gan sākotnēji brazīlietis bija startējis no 13. vietas, kas tādējādi ļāva Sennam iegūt lielāku ievērību pilotu starpā un izcelt savu meistarību braucot nelabvēlīgos laika apstākļos.[5]
Arī turpmākos divus gadus Monako Lielo balvu izdevās izcīnīt Alēnam Prostam, kur 1985. gadā pēc sīvas cīņas ar Ferrari komandas pilotu Mikēli Alboreto Prostam izdevās noturēt savu līderpozīciju un atkārtoti izcīnīt pirmo vietu prestižajās Monako ielu sacīkstēs.[6] Turpretim 1986. gadā Prostam izdevās uzvarēt jau krietni vieglākos apstākļos, kur tuvākais sekotājs Keke Rosbergs no viņa atpalika 25 sekundes,[7] līdz ar to ļaujot Alēnam Prostam tajā laikā kļūt par vienu no retajiem Pirmās formulas pilotiem, kam Monako ielās bija izdevies uzvarēt trīs reizes pēc kārtas.
1987. gada rīkotajā Monako Grand Prix sacīkstē savu pirmo no sešām uzvarām izdevās izcīnīt Airtonam Sennam, kas tajā sezonā vēl pārstāvēja Lotus vienību.[8] Lai gan arī 1988. gadā Airtonam Sennam, braucot jau McLaren komandā un atrodoties stabilā vadībā, visticamāk būtu izdevies uzvarēt, viņam tas neizdevās, jo negaidīti tikai 12 apļus pirms finiša Senna avarēja un līdz ar to bija spiests izstāties, kas tādējādi ļāva Alēnam Prostam, kas tobrīd atradās otrajā pozīcijā, izcīnīt savu ceturto un pēdējo uzvaru Monako ielās.[9] Tāpat 1988. gada Monako Lielās balvas izcīņa ir palikusi slavena ar to, ka kvalifikācijā Airtonam Sennam izdevās izcīnīt pole position jeb pirmo starta vietu, apsteidzot savu tuvāko sekotāju un komandas biedru Alēnu Prostu par gandrīz ap pusotru sekundi (1,427s).[10]
Laika posmā no 1989. līdz 1993. gadam uzvaras Monako Lielās balvas sacīkstēs izcīnīja vienīgi Airtons Senna, kuram izdevās ne tikai kļūt par pirmo sacīkšu braucēju, kurš Monako ielās bija uzvarējis 5 reizes pēc kārtas, bet arī kļūt par vienīgo pilotu F1 vēsturē, kuram kopumā Monako trasē bija izdevies uzvarēt 6 reizes karjerā, tādējādi apsteidzot līdz tam sekmīgāko pilotu Monako ielās — Greiemu Hillu, kuram sešdesmitajos gados šeit kopumā bija izdevies uzvarēt veselas 5 reizes.
Viena no saspringtākajām sacīkstēm, kas tika aizvadīta Monako Grand Prix izcīņas ietvaros, norisinājās 1992. gadā, kad toreizējais čempionāta kopvērtējuma līderis Naidžels Mensels, kurš tajā sezonā jau bija paspējis uzvarēt visos iepriekšējos piecos posmos, kvalificējās pirmajā starta vietā un pārliecinoši noturēja sacīkstes vadību līdz 70 aplim, līdz viena no viņa formulas riepām tika caurdurta, kas līdz ar to prasīja no Williams pilota veikt par vienu lieku pitstopu vairāk un atgriezties vairāk kā 5 sekundes aiz Airtona Sennas.[11] Tikai divu apļu laikā Menselam izdevās samazināt Sennas pārsvaru līdz mazāk kā 2 sekundēm, kur pēdējos sacīkstes apļos Williams pilotam izdevās pilnībā noķert priekšā braucošo Airtonu Sennu un uzsākt sīvu cīņu par uzvaru sacīkstē. Menselam neapšaubāmi bija ievērojami ātrāka formula nekā Sennam, ko apliecināja visas sacīkstes garumā uzstādītie apļa laiki, taču visi viņa mēģinājumi tikt garām Sennam beidzās neveiksmīgi, kas tādējādi ļāva brazīlietim izcīnīt vienu no viņa iespaidīgākajām uzvarām F1 karjerā.[11]
Uzvarētāji
labot šo sadaļuVairākkārtējie uzvarētāji (piloti)
labot šo sadaļu| Uzv. | Pilots | Gadi |
|---|---|---|
| 6 | Airtons Senna
|
1987, 1989, 1990, 1991, 1992, 1993 |
| 5 | Greiems Hills
|
1963, 1964, 1965, 1958, 1969 |
 Mihaels Šūmahers
|
1994, 1995, 1997, 1999, 2001 | |
| 4 |  Alēns Prosts
|
1984, 1985, 1986, 1988 |
| 3 | Stērlings Moss
|
1956, 1960, 1961 |
| Džekijs Stjuarts
|
1966, 1971, 1973 | |
| Niko Rosbergs
|
2013, 2014, 2015 | |
| Luiss Hamiltons
|
2008, 2016, 2019 | |
| 2 |  Huans Manuels Fanhio
|
1950, 1957 |
| Moriss Trentiņans
|
1955, 1958 | |
 Nikijs Lauda
|
1975, 1976 | |
.svg){kind=small} Džodijs Šekters
|
1977, 1979 | |
| Deivids Kulthārds
|
2000, 2002 | |
 Fernando Alonso
|
2006, 2007 | |
 Marks Vebers
|
2010, 2012 | |
 Makss Verstapens
|
2021, 2023 |
Vairākkārtējie uzvarētāji (komandas)
labot šo sadaļu| Uzv. | Komanda | Gadi |
|---|---|---|
| 15 | McLaren
|
1984, 1985, 1986, 1988, 1989, 1990, 1991, 1992, 1993, 1998, 2000, 2002, 2005, 2007, 2008 |
| 10 |  Ferrari
|
1955, 1975, 1976, 1979, 1981, 1997, 1999, 2001, 2017, 2024 |
| 7 | Lotus
|
1960, 1961, 1968, 1969, 1970, 1974, 1987 |
| Red Bull Racing
|
2010, 2011, 2012, 2018, 2021, 2022, 2023 | |
| 5 | British Racing Motors
|
1963, 1964, 1965, 1966, 1972 |
| Mercedes
|
2013, 2014, 2015, 2016, 2019 | |
| 3 | Cooper
|
1958, 1959, 1962 |
| Tyrrell
|
1971, 1973, 1978 | |
| Williams
|
1980, 1983, 2003 | |
| 2 | Maserati
|
1956, 1957 |
| Brabham
|
1967, 1982 | |
| Benetton
|
1994, 1995 | |
| Renault
|
2004, 2006 |
Saraksts
labot šo sadaļuMinēti tikai uzvarētāji tajos Grand Prix, kas aizvadīti F1 sezonu ietvaros.
Vēsturiskās trases konfigurācijas
labot šo sadaļu-
1929–1954 -
1955–1972 -
1973–1975 -
1976–1985 -
1986–1996 -
1997–2002 -
2003–2014
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 «A History of the Monaco Grand Prix». espn.co.uk. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. maijā. Skatīts: 2017. gada 11. februāris.
- ↑ «Triple Winner: Will Montoya go for the coveted Crown?». rt.com. 2015. gada 31. oktobris. Skatīts: 2017. gada 11. februāris.
- ↑ https://sports.tvnet.lv/8028362/monako-pilots-leklers-triumfe-monako-grand-prix
- ↑ "FIA confirms 2017 calendar". formula1.com. F1 administrācija. November 30, 2016. Aplūkots 11.02.2017.
- ↑ 5,0 5,1 Brad Spurgeon. «When Ayrton Senna Became a Star». The New York Times, 2015. gada 21. maijs. Skatīts: 2017. gada 12. februāris.
- ↑ «43e Grand Prix Automobile De Monaco - Race Result». Formula1.com (F1 administrācija). Skatīts: 2017. gada 12. februāris.
- ↑ «44e Grand Prix De Monaco - Race Result». Formula1.com. Skatīts: 2017. gada 12. februāris. Teksts "publisher" ignorēts; Teksts "F1 administrācija" ignorēts
- ↑ «Monaco Grand Prix - Race Result». Formula1.com (F1 administrācija). Skatīts: 2017. gada 12. februāris.
- ↑ «Monaco Grand Prix - Race Result». Formula1.com (F1 administrācija). Skatīts: 2017. gada 12. februāris.
- ↑ Jack de Menezes. «Ayrton Senna anniversary: Re-live Senna's incredible qualifying lap for the 1988 Monaco Grand Prix in emotional McLaren video». The Independent, 2015. gada 30. aprīlis. Skatīts: 2017. gada 12. februāris.
- ↑ 11,0 11,1 Aaron Irwin. «On This Day - 1992: Senna wins thrilling Monaco Grand Prix ahead of Mansell». vavel.com, 2015. gada 31. maijs. Skatīts: 2017. gada 12. februāris.
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Monako Grand Prix |
- Oficiālā mājaslapa (angliski), (franciski), (itāliski)