Ligier

Ligier bija Formula 1 autosacīkšu komanda, kuru dibināja franču regbists un sacīkšu pilots Gijs Ližjē. Ližjē ir dibinājis arī automašīnu marku ar tādu pašu nosaukumu. Ligier sākot ar 1997. gada sezonu sauca par Prost Grand Prix.

Ligier
Pilns nosaukums	Ligier Automobiles
Valsts	Francija
Bāze	Gijankūra, Francija
Dibinātājs (-i)	Gijs Ližjē
Slaveni piloti	Žaks Lafits Olivjē Panī Patriks Depajē Didjē Pironi Edijs Čīvers
Formula 1 statistika
Debija	1976. gada Brazīlijas GP
Pēdējā sacīkste	1996. gada Japānas GP
Aizvadītās sacīkstes	325
Konstruktoru kausi	0
Čempiona tituli	0
Uzvaras	9
Pole position¹	9
Ātrākie apļi	9
1996. gada pozīcija	6. (15 punkti)
¹ pirmās starta vietas

Vēsture

Lafita ēra (1976 — 1986)

Ligier F1 komanda pirmo sezonu aizvadīja 1976. gadā. Ligier JS5 bija aprīkots ar V12 Matra dzinēju. Komandas vienīgais pilots bija Žaks Lafits, kuram izdevās vairākkārt sezonā kāpt uz pjedestāla. Komanda konstruktoru kausa kopvērtējumā ierindojās 5. vietā, bet Lafits bija astotais. Arī otro sezonu komanda aizvadīja ar vienu pilotu, vienīgi sezonas noslēdzošajās sacīkstēs Japānas Grand Prix Ligier pārstāvēja arī Žans Pjērs Žarjē. Zviedrijas Grand Prix Lafits izcīnīja komandas un savu pirmo uzvaru. Arī 1978. gadā komanda izvēlējās nenolīgt divus pilotus.

1979. gada Ligier JS11 demonstrācija

1979. gadā komandu skāra vairākas pārmaiņas: pirmkārt, komanda sāka lietot Ford V8 dzinējus. Otrkārt, komandu tagad pārstāvēja arī Patriks Depajē. Pirmās divas sacīkstes komandai bija ļoti veiksmīgas: Lafits divreiz uzvarēja, divreiz uzstādīja ātrāko apļa laiku un divreiz izcīnīja pole-position. Tās gan bija vienīgās divas Lafita uzvaras tosezon. Francūzis tomēr vēl divreiz startēja no pirmās vietas un četrreiz kāpa uz pjedestāla. Depajē izcīnīja uzvaru Spānijas Grand Prix. Komanda sezonu noslēdza 3. vietā konstruktoru kausā, savukārt Lafits bija ceturtais pilotu kopvērtējumā. Depajē palika septītais par spīti tam, ka izlaida otru sezonas pusi savainojuma dēļ — viņu aizvietoja Žakijs Ikss.

1980. gadā komanda ar Lafitu un Didjē Pironi sastāvā spēja izcīnīt rekordaugsto 2. vietu konstruktoru kausā. Katrs pilots izcīnīja pa uzvarai un vēl vairākkārt bija trīs labāko pilotu starpā. Lafits kopvērtējumā bija ceturtais, bet Pironi — piektais. Pironi pameta komandu 1981. gadā, tāpēc Lafita pārinieka lomu nācās uzņemties trim dažādiem pilotiem: Žanam Pjēram Žarjē, kurš sezonas sākumā aizvietoja savainoto Žanu Pjēru Žabuiju, kā arī Patriku Tambē. Vienīgi Lafits komandai izcīnīja punktus. Francūzis septiņkārt ierindojās starp tiem, kas kāpa uz goda pjedestāla un divreiz uzvarēja. Tosezon komanda atgriezās pie Matra V12 dzinējiem.

1982. gadā komanda nolīga amerikāni Ediju Čīveru, kurš sasniedza labākus rezultātus nekā Lafits. 1983. gadā Ligier mainīja abus pilotus un atgriezās pie Ford V8 dzinējiem. Lafits devās uz Williams, savukārt Čīvers kļuva par Renault pilotu. Komandas pilotu Žans Pjērs Žarjē un Rauls Boesels nespēja iegūt ne punkta. 1984. gadā komanda ar Renault V6 dzinējiem, Fransuā Eno un Andrea de Čezarisu ieguva trīs punktus. 1985. gadā komandā atgriezās Lafits. Kopā ar de Čezarisu (un sezonas beigās Filipu Streifu) viņš spēja komandu aizvest līdz 6. vietai konstruktoru kausā. 1986. gadā komandu pārstāvēja Lafits un Renē Arnū. Lafits izcīnīja vairākus pjedestālus, tomēr Lielbritānijas Grand Prix avārijā lauza abas kājas un beidza karjeru. Atlikušo sezonas daļu viņu aizvietoja Filips Alio. Komanda kopvērtējumā palika 5. vietā.

Cīņa par kvalificēšanos (1987 — 1991)

1987. gadā Ligier izmantoja Megatron L4 dzinējus. Komandu pārstāvēja Renē Arnū un Pjērkarlo Gincani. Komanda nepiedalījās pirmajā sezonas sacīkstē, Brazīlijas Grand Prix. Vienīgo punktu Ligier izcīnīja Beļģijas Grand Prix. 1988. gadā Ligier bija lielas grūtības: tas, ka piloti neizcīnīja ne punkta nebija būtiskākais. Arnū divreiz nekvalificējās sacīkstei, savukārt Stefans Johansons uz starta netika veselas sešas reizes. Turklāt, spēkratiem bija nopietnas izturības problēmas un piloti bieži izstājās. Komanda lietoja Judd V8 motorus.

1989. gadā Johansons tika nomainīts ar Olivjē Grujāru, savukārt Judd tika nomainīti ar Ford V8 dzinējiem. Lai gan netika atrisinātas ne izturības, ne kvalificēšanās problēmas, piloti kopumā izcīnīja 3 punktus, komandai palīdzot iekļūt 13. vietā konstruktoru kausa ieskaitē. 1990. gadā piloti Nikolā Larīni un Filips Alio uzlaboja komandas kopskatu: tikai reizi Alio nespēja kvalificēties sacīkstei, turklāt, piloti kopumā izstājās septiņas reizes. Tiesa gan, tas nepalīdzēja izcīnīt kaut punktu. 1991. gadā Lamborghini V12 dzinēji nepalīdzēja komandai pacelties augstāk rezultātu tabulās. Tjerī Butsēns bija tuvu punktiem, tomēr tos tā arī neizcīnīja, savukārt, Ēriks Komā trīsreiz nespēja kvalificēties.

Pēdējie gadi (1992 — 1996)

1992. gadā komanda paturēja pilotus un sāka lietot Renault V10 dzinējus. Butsēns un Komā savāca 6 punktus un ierindojās 7. vietā. 1993. gadā par Ligier pilotiem kļuva divi briti: Martins Brandls un Marks Blandels. Abiem izdevās kāpt uz pjedestāla un šī sezona punktu ziņā bija veiksmīgākā kopš 1986. gada. Ligier ieguva 23 punktus un ierindojās 5. vietā konstruktoru kausā. Nākamajā gadā britu duets tika nomainīts ar francūžu duetu: Ēriku Bernāru un Olivjē Panī. Pirmos punktus piloti izcīnīja Francijas Grand Prix, kad viņi finišēja attiecīgi 3. un 2. vietā. Eiropas Grand Prix Bernāra vietu ieņēma Džonijs Herberts, bet sezonas pēdējās divās sacīkstēs Panī komandas biedrs bija Franks Lagorss.

1995. gadā Ligier sāka lietot Mugen-Honda dzinējus. Sezona izvērtās mazliet veiksmīgāka nekā iepriekšējā. Piloti (Panī, Brandls un Aguri Sudzuki) biežāk vāca punktus un sezonas beigās bija piektie kopvērtējumā. Austrālijas Grand Prix Panī palīdzēja jauna rekorda uzstādīšanā: viņš finišēja otrais un no uzvarētāja Deimona Hilla atpalika divus apļus. 1996. gadā par Panī pārinieku tika izraudzīts Pedru Dinišs. Lai gan abi izcīnīja punktus sacīkstēs, Monako Grand Prix Panī parūpējās par to, ka viņa ieguldījumu atcerēsies visvairāk: francūzis izcīnīja savu pirmo un pēdējo uzvaru lietainajā sacīkstē, startējot no 14. vietas.

Komandas pārdošana Alēnam Prostam

1997. gada sākumā Alēns Prosts pabeidza Ligier iegādi un uzreiz pārsauca komandu par Prost. Komanda parakstīja dzinēju iegādes līgumu ar Peugeot, kas sākās 1998. gadā. Līdz tam viņi lietoja Mugen-Honda. Komanda bankrotēja pēc 2001. gada sezonas.