Monako
- Šis raksts ir par valsti. Par tenisistu skatīt rakstu Huans Monako.
Monako (franču: Monaco, monegasku: Munegu), oficiāli Monako Firstiste (Principauté de Monaco, Principatu de Munegu) ir valsts Rietumeiropā, Franču Rivjērā, dažus kilometrus no Itālijas robežas. Monako no rietumu, austrumu un ziemeļu puses ieskauj Francija, bet dienvidos to apskalo Vidusjūra. Monako sauszemes robeža ir 4,4 km gara, bet krasta līnija ir 4,1 km gara. Monako kopējā platība ir 2,02 km², un pēc teritorijas lieluma tā ir otrā mazākā valsts pasaulē aiz Vatikāna. Pēc 2013. gada datiem, Monako dzīvo 36 950 iedzīvotāji un tā ir visblīvāk apdzīvotā valsts pasaulē. Pēc 2014. gada datiem, vairāk nekā 30% valsts iedzīvotāju ir miljonāri.[1]
| Monako Firstiste Principauté de Monaco Principatu de Múnegu |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Hymne Monégasque |
||||||
 Monako atrašanās vieta Eiropā
|
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Monako 43°43′N 7°25′E / 43.717°N 7.417°E | |||||
| Valsts valodas | franču valoda | |||||
| Valdība | Konstitucionālā monarhija un firstiste | |||||
| - | Princis | Albērs II | ||||
| - | Valsts ministrs | Didier Guillaume | ||||
| Atdalīšanās no Dženovas | ||||||
| - | Frančesko Grimaldi iekaro Dženovas koloniju Monako | 1297. gada 8. janvārī | ||||
| - | Konstitūcija | 1911. gadā | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 2,02 km² (248.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 0,0 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2021. gadā | 39 150 (217.) | ||||
| - | Blīvums | 19 381/km² (1.) | ||||
| IKP (PPP) | 2009. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | 4,888 miljardi | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | 65 928 | ||||
| TAI (2015) | ▲ (1,000 ļoti augsts) | |||||
| Valūta | Eiro (EUR) |
|||||
| Laika josla | CET (UTC+1) | |||||
| - | Vasarā (DST) | CEST (UTC+2) | ||||
| Interneta domēns | .mc | |||||
| ISO 3166-1 kods | 492 / MCO / MC | |||||
| Tālsarunu kods | +377 | |||||
Monako ir konstitucionālā monarhija un firstiste, kas tiek iedalīta četrās daļās. Valsts vara pieder Monako princim Albēram II. Kopš 1993. gada Monako ir pilntiesīga ANO dalībvalsts. Formāli Monako nav Eiropas Savienības daļa, bet tai ir sadarbība vairākās jomās. 2002. gadā par Monako oficiālo valūtu kļuva eiro. 2004. gadā Monako kļuva par Eiropas Padomes dalībvalsti. Tā ir arī Frankofonijas dalībvalsts.
Strauja valsts ekonomiskā attīstība sākās 19. gadsimtā, kad tika atvērts valsts pirmais kazino, Montekarlo un izveidots dzelzceļa savienojums ar Parīzi.[2] Kopš tā laika Monako ir kļuvis par populāru tūrisma galamērķi. Monako ir slavena arī ar savu Pirmās formulas Monako Grand Prix izcīņu, kas katru gadu tiek uzskatīta par vienu no prestižākajām sacīkstēm F1 kalendārā. Pēdējo gadu laikā Monako ir kļuvusi pazīstama arī ar savu banku sistēmu un maziem uzņēmumiem ar augstu pievienoto vērtību. Monako nav ienākuma nodokļa un ir zemi nodokļi, tāpēc tā bieži tiek dēvēta par "nodokļu paradīzi".
Vēsture
labot šo sadaļuMonako nosaukums radies no sengrieķu kolonijas Monoikas (Monoïkos) vārda, kuru dibināja feniķieši VI gadsimtā p.m.ē.
Monako atkal tika dibināta 1215. gadā kā Dženovas kolonija. 1247. gadā Fransuā Grimaldi ieņēma Monako pili, valstī sāka valdīt Grimaldi dinastija, kura valda firstistē arī mūsdienās. No 1793. līdz 1814. gadam Monako bija Francijas valdījumā, bet no 1815. līdz 1860. gadam Monako bija Sardīnijas Karalistes protektorāts. 1861. gadā Monako noslēdza līgumu ar Franciju, kas atzina tās suverenitāti.
Līdz 1911. gadam Monako bija absolūta monarhija. 1962. gada konstitūcija atcēla nāvessodu un piešķīra vēlēšanu tiesības sievietēm. 1993. gadā Monako iestājās ANO. Kopš 2005. gada valsts galva ir princis Albērs II.
Iedzīvotāji
labot šo sadaļuPēc 2014. gada datiem Monako dzīvo 36 950 iedzīvotāji. Monako ir pirmajā vietā pasaulē pēc iedzīvotāju vidējā dzīves ilguma, kas ir ap 90 gadiem.[3] Visi valsts iedzīvotāji, kas dzimuši vai naturalizējušies Monako, tiek saukti par monegaskiem.
Monako pamattauta ir monegaski, kas veido 21,6% no kopējā valsts iedzīvotāju skaita un ir mazākumtautība. Lielākā daļa no valsts iedzīvotājiem jeb 28,4% ir franči, tad ar 21,6% seko monegaski, tad ar 18,7% itālieši, ar 7,5% briti, ar 2,8% beļģi, ar 2,5% vācieši un šveicieši, ar 1,2% ASV pilsoņi, bet 14,8% veido citu tautību iedzīvotāji.
Politika
labot šo sadaļuMonako ir konstitucionālā monarhija. Valsts pieder princim. Galvenais valsts likums Satversme tika pieņemts 1962. gadā. Izpildvara ir Ministru kabinets ar četriem ministriem Ministru prezidenta vadībā. Kandidatūru Monako princis apstiprina vai noraida 3 gadu periodā.
Ik pēc pieciem gadiem parlamentā tautas balsojumā ievēl 24 deputātus. Parlamentam līdz XXI gadsimtam pilnīgi nebija likumdošanas pilnvaru, kuras piederēja princim. Kopš 2002. gada parlamentam dotas dažas tiesības, kā izvirzīt likumus, ratificēt starptautiskus līgumus un lemt par nodokļu ievākšanu. Tomēr princis saglabā veto tiesības. Arī tiesu vara ir atkarīga no prinča, kurš ir tās galva.
Sports
labot šo sadaļuFormula 1
labot šo sadaļuMotoru sports, it īpaši Formula 1 rīkotās autosacīkstes, ir viens no vispopulārākajiem sporta pasākumiem, kas ik gadu maija beigās norisinās Monako ielās. Lai gan oficiāli autosporta sacīkstes Monako ielās ir tikušas rīkotas jau kopš 1929. gada, tikai 20. gadsimta 50. gadu vidū Monako Grand Prix izcīņa kļuva par pastāvīgu Pirmās formulas sacīkšu posmu.[4][5]
Oficiāli Monako Grand Prix izcīņa F1 kalendārā tiek aizvadīta kopš 1950. gada, kur pati sacīkste regulāri tiek rīkota šaurajās Monako trases ielās Montekarlo apgabalā, kas stiepjas gar Monako ostas rajonu un tās pilsētas vēsturisko centru.[4][6] Monako Grand Prix izcīņa tiek uzskatīta par vienu no visprestižākajām sacīkstēm Pirmās formulas kalendārā, jo trases daudzo līkumu un šauro ielu dēļ tajā ir teju vai neiespējami kādu apdzīt.[4][6]
Tāpat Monako savu relatīvi zemo nodokļu dēļ parasti kalpo par mājvietu daudziem aktīvajiem Pirmās formulas pilotiem, kuriem pretējā gadījumā, dzīvojot savās valstīs, no savas algas būtu jāmaksā lielāki nodokļi.[7]
Skatīt arī
labot šo sadaļuAtsauces
labot šo sadaļu- ↑ NDTV: One in Three is a Millionaire in Monaco
- ↑ «Monte-Carlo: the birth of a legend». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 3. decembrī. Skatīts: 2016. gada 21. augustā.
- ↑ «CIA Factbook: Monaco». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 16. oktobrī. Skatīts: 2016. gada 21. augustā.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 «A History of the Monaco Grand Prix». espn.co.uk. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 22. maijā. Skatīts: 2017. gada 11. februāris.
- ↑ «History of the Monaco Formula 1 Grand Prix». monte-carlo.mc. Skatīts: 2017. gada 11. februāris.
- ↑ 6,0 6,1 «History of the Monaco Grand Prix». enterf1.com. Skatīts: 2017. gada 11. februāris.
- ↑ Daniel Johnson. «Meet Max Verstappen: The 18-year-old wonderkid who is adamant he will be world champion within five years». The Telegraph, 2016. gada 26. maijs. Skatīts: 2017. gada 11. februāris.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Monako.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Monako valdības oficiālā mājaslapa
- Montekarlo vebkamera
.svg){kind=small} | Šis ar Eiropu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |