Mikoloģija
Mikoloģija (grieķu: μύκης — 'sēne') ir zinātne par sēnēm, to ģenētiskajām un bioķīmiskajām īpašībām, taksonomiju, izmantošanu zāļu (piemēram, penicilīns) un produktu kā alus, vīna un siera izgatavošanā, lietošanu uzturā, kā arī bīstamību.
Lai arī vēsturiski mikoloģija ir veidojusies kā botānikas atzars, šaubas par sēņu iekļaušanu augos izteica jau pirmais dabas sistematizētājs Kārlis Linnejs, un XX gadsimta otrajā pusē parādījās uzskats, ka sēnes pēc izcelsmes ir radniecīgākas dzīvniekiem, nevis augiem.[1] 1970. gados sēnes tika izdalītas atsevišķā bioloģiskā valstī. Tomēr arī mūsdienās mikologus sagatavo botānikas fakultātēs izpētes metožu radniecības dēļ.
Latvijā mikoloģisko pētniecību organizē Latvijas Mikologu biedrība. Īpašu mikoloģijas nozari — cilvēku saslimstību ar sēnīšslimībām (mikozēm) pēta ārstu izveidotā Latvijas Mikologu asociācija.[1]
AtsaucesLabot
- ↑ 1,0 1,1 «Mikoloģe Diāna Meiere par sēņu spēku dziedēt no ļaunām slimībām un indīgām sēnēm, kam labāk netuvoties». Jauns.lv (latviešu). Skatīts: 2022-09-03.
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mikoloģija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |