Alus darīšana
Alus darīšana jeb brūvēšana ir alus gatavošana, ūdenī vārot miežus vai cita veida labību un iegūto šķīdumu saraudzējot ar raugu. Laika gaitā alus darīšana no amatniecības kļuvusi par pārtikas rūpniecības nozari.
Jau agrīnajos viduslaikos Eiropā, galvenokārt klosteros, alus darīšana tika veikta profesionāli, attīstot to tā tehnoloģiju, jo īpaši sākot izmantot apiņus kā konservantu. Alu parasti darīja ziemeļu reģionos, kur klimatiskie apstākļi neļāva audzēt vīnogas. Lai nezaudētu naudu, daudziem aldariem nācās ražot arī sidru, jo saimnieciskās izaugsmes periodos patērētāji pārgāja uz vīnu.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Alus darīšana.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
 | Šis ar ekonomiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar dzērieniem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |