Metro

Metro jeb metropolitēns ir pazemes dzelzceļa sistēma pilsētas teritorijā ar augstu kapacitāti un biežumu, kā arī no pārējās transporta sistēmas atdalītām sliedēm. Metro sistēma parasti tiek celta ļoti blīvi apdzīvotās teritorijās, lai atvieglotu citu transporta veidu plūsmu. Tas sastāv no apakšzemes tuneļiem, kuros ierīkoti sliežu ceļi, pasažieru stacijām un pārejām, kā arī apkalpes tuneļiem un būvēm. Metro tiek izmantoti īpaši elektriskie vilcieni. Metro līnijas var iziet arī virszemē, kur nav apbūvētu teritoriju, vai arī iet pa viaduktiem vai tiltiem virs ielu līmeņa. Metro enerģiju iegūst pa speciālu trešo sliedi, dažiem metro vilcieniem ir arī pantogrāfs, līdz ar to enerģija tiek saņemta pa elektrības vadiem.

Ņujorkas metro sistēma ir lielākā pasaulē pēc līniju kopgaruma un staciju skaita.

Stacija Londonas metro.

Karte ar valstīm, kurās ir metro.

Pasaulē vecākā un arī lielākā metro sistēma ir Londonā, kur tā tika atklāta 1863. gadā. Kopā metro ir 162 pilsētās, kur to sliežu kopgarums pārsniedz 8000 kilometrus, bet staciju skaits — 7000. Pašlaik metro sistēma tiek būvēta vēl 25 pilsētās.

Metro vēsture

Pirmais metro tika ierīkots 1863. gadā Londonā. Tas savienoja Pedingtona staciju ar pilsētas centrā esošo Feringtonas ielu. Šis dzelzceļs atradās seklā tunelī, kas tika izrakts ar tranšeju, bet vēlāk pārsegts. Pirmo metro vilka tvaika lokomotīve, līdz ar to brauciens bija diezgan nepatīkams piedūmotā gaisa dēļ. Bet tik un tā brauciens ar metro bija ātrāks un patīkamāks, nekā pa ielām.

Metro veidi

Metro līnijas tiek veidotas vairākos veidos.

• Riņķveida tīkls — pilsētā ir viena līnija, kas kursē pa riņķi. Šāds metro veids ir sastopams Glāzgovā (Lielbritānijā).
• Riņķa radiālais tīkls — pilsētā ir vairākas līnijas, viena vai vairākas veido riņķi (kursē pa riņķi), savukārt pārējās līnijas krusto šo riņķi un ved tālāk. Šāds metro veids ir sastopams Maskavā (Krievijā) un Vīnē (Austrijā).
• Sekantu tīkls — pilsētā ir vairākas metro līnijas, visas savā starpā krustojas. Šāds metro veids ir sastopams Minskā (Baltkrievijā) un Prāgā (Čehijā).
• Starptīklu metro — pilsētā ir vairākas līnijas, katra krustojas ar vairākām, bet visas savā starpā nekrustojas. Šāds metro veids ir sastopams Londonā (Lielbritānijā), Parīzē (Francijā) un Berlīnē (Vācijā).
• X-veida tīkls — līnijas pilsētā kādu laiku kursē kopā, bet pēc tam šķiras. Šāds metro veids ir sastopams Oslo (Norvēģijā) un Sanfrancisko (ASV).
• Vienlīnijas tīkls — pilsētā ir viena metro līnija. Šāds metro veids ir sastopams Varšavā (Polijā) un Helsinkos (Somijā).
• Vairākpunktu tīkls — pilsētā ir līnija (līnijas), kuras kursē atsevišķi, bet krustojas savā starpā vairākas reizes. Šāds metro veids ir sastopams Lillē (Francijā) un Roterdamā (Nīderlandē).
• Krusttīkls — pilsētā ir divas līnijas, kas savā starpā vienreiz krustojas. Šāds metro veids ir sastopams Romā (Itālijā) un Kioto (Japānā).

• 
  Riņķveida metro
• 
  Riņķa radiālais tīkls
• 
  Sekantu tīkls
• 
  Starptīklu metro
• 
  X-veida tīkls
• 
  Vienlīnijas tīkls
• 
  Vairākpunktu tīkls
• 
  Krusttīkls

Metro bez mašīnista

Parasti metro vilcienu vada mašīnists. Viņš uzmana metro gaitu, ātrumu, regulē apstāšanos stacijās, regulē pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu stacijās. Taču dažās pilsētās ir sastopams metro bez mašīnista. Šādi metro ir automatizēti. Visi metro brauc vienādā ātrumā, to kustību netraucē nedz lēnie kravas vilcieni, nedz ekspreši, tāpēc visus vilcienus vada datorizētā kontroles sistēma. Metro bez mašīnistiem ripo Vašingtonā, Kopenhāgenā un vairākās citās pilsētās, galvenokārt ASV. Šajā ziņā unikāla ir Nirnbergas pilsēta Vācijā - tajā 2008. gada jūnija vidū tika atklāta pilnīgi automatizētā metro sistēma. Tas nozīmē, ka Nirnbergā nevienu metro vairs nevadīs mašīnists. Nirnberga šajā ziņā ir pirmā pasaulē.

Metro Latvijā

Divdesmitā gadsimta astoņdesmitajos gados metro sistēmu bija plānots celt arī Rīgā, bet tas izsauca ievērojamu pretestību: piemēram, 1988. gada 27. aprīlī Arkādijas parkā notika protesta akcija pret metro celtniecību, kurā piedalījās aptuveni 10 000 cilvēku. Tika plānotas trīs līnijas:

• Pirmā metro līnija tika plānota no Imantas līdz Juglai ar stacijām Imanta, Zolitūde, Pleskodāle, Zasulauks, Āgenskalns, Uzvaras parks vai Daugava, Stacijas laukums, Esplanāde, Revolūcijas (pie Dailes teātra), Oškalni (pie Zemitānu stacijas), VEF, Teika, Alfa un Jugla.
• Otrā metro līnija tika plānota no Mežaparka līdz Ziepniekkalnam caur Centru.
• Trešā metro līnija tika plānota no Centra līdz Buļļiem.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Metro.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)