Atvērt galveno izvēlni

Maskavas metropolitēns

(Pāradresēts no Maskavas metro)

Maskavas metropolitēns (krievu: Московский метрополитен) ir metro sistēma, kas apkalpo Krievijas galvaspilsētu Maskavu. Maskavas metro sistēma ir piektā visvairāk izmantotā metro sistēma pasaulē (aiz Tokijas, Pekinas, Seulas un Šanhajas metropolitēna). 2013. gadā ar Maskavas metro tika pārvadāti 2,5 miljardi pasažieru, vidējais dienas pasažieru skaits ir gandrīz 7 miljoni.

Maskavas metropolitēns
Логотип метро в системе бренда московского транспорта.svg
Metro MSK Collage 2016.png
Pamatinformācija
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Pilsēta Maskava, Maskavas apgabals
Atklāts 1935. gada 15. maijā
Pageigts 1935. gada februārī
Tehniskā informācija
Kopējais garums 360 km (+ 4,7 km viensliedes dzelzceļa līnija, 54 km Maskavas centrālā dzelzceļa līnija)
Līniju skaits 14 (+ viensliedes dzelzceļa līnija, Maskavas centrālā dzelzceļa līnija)
Staciju skaits 212
Pasažieri dienā 6,498 miljoni (2016)
Pasažieri gadā 2,378 miljardi (2016)
Papildinformācija
Mājas lapa [1]
Maskavas metro pirmās līnijas celtniecības darbi.
Ļeņina ordenis, ko saņēma cilvēki, kas cēla Maskavas metropolitēnu.
Stacijas "Salarjevo" atklāšana 2016. gada februārī, kas kļuva par 200. staciju Maksavas metro.

Pirmā Maskavas metropolitēna līnija — Sokolničeskaja (Сокольническая) Moskwa Metro Line 1.svg tika atvērta no stacijas "Sokoļņiki" (Сокольники) līdz stacijai "Park Kuļturi" (Парк Культуры) 1935. gada 15. maijā.

Visā pasaulē Maskavas metro ir pazīstams ar tā īpatnēji dekorētajām stacijām. Kopējais līniju garums ir 360 km, kopējais staciju skaits — 212, no kurām 44 iekļautas kultūras mantojumā. Kopējais līniju skaits Maskavas metro — 14, pie kurām pieskaitāmas arī viena vieglā metro līnija (Московский монорельс) Moskwa Metro Line 13.svg un Maskavas centrālā riņķa līnija (Московское центральное кольцо(МЦК)) Moskwa Metro Line 14.svg. Līdz 2021. gadam plānots atvērt vēl 36 stacijas ar tuneļu kopgarumu vairāk nekā 70 kilometru.

VēstureLabot

Iecerētie projekti (1902—1931)Labot

1902. gadā pirmoreiz radās ideja par pazemes dzelzceļu Maskavā, kāds vietējais laikraksts to noraidīja, jo tā nekaunīgi aizskar visu, kas Maskavas pilsētā krievu tautai ir dārgs. Tomēr 30. gados nepieciešamība pēc labāka transporta kļuva neatliekama, jo straujās rūpniecības attīstības dēļ pilsētnieku skaits bija dubultojies. Diviem jauniem komunistiem — Ņikitam Hruščovam un Lazaram Kaganovičam tika uzticēts vadīt tāda metro celtniecību, kas uzskatāmi demonstrētu sociālisma, strādnieku un zemnieku sasniegumus.

Celtniecības darbi (1931—1935)Labot

Metro celtniecības darbi sākās 1931. gada decembrī, Staļina pirmās piecgades (1928—1933) laikā. Komunistiskā partija noteica, ka metro būvēs visa valsts, tādēļ šim darbam mobilizēja strādniekus un strādnieces no visas Padomju Savienības. Viņiem palīdzēja Sarkanās armijas kareivji un vairāk nekā 13 000 Komunistiskās jaunatnes savienības biedru (komjauniešu). Komjaunieši brīvprātīgi strādāja savā brīvajā laikā, un viņu lielais ieguldījums tika godināts, nosaucot staciju to vārdā "Komsomoļskaja" (Комсомольская). Arī būvmateriāli pienāca no dažādām valsts daļām: sliedes no Kuzņecas tēraudlietuvēm, marmors no Urāla un Kaukāza, granīts no Karēlijas un Ukrainas.

1935. gada februārī tika pabeigts pirmais 11,6 kilometru garais sliežu ceļu posms, kas savienoja staciju "Sokoļņiki" (Сокольники) ar Kultūras parku ("Park Kuļturi" (Парк Культуры)), un 15. maijā tika atklātas pirmās 13 stacijas. Daudzi, kas piedalījās celtniecībā, vēlāk saņēma apbalvojumus, arī tolaik ļoti kāroto Ļeņina ordeni. Metro būve turpinājās ātrā tempā, un 1939. gadā darbojās jau 22 stacijas, kas apkalpoja vairāk nekā miljonu pasažieru.

Metro un karš (1941—1945)Labot

Pirmās metro līnijas tika celtas dziļi zem zemes, lai kara gadījumā tās varētu izmantot kā bumbu patvertnes. 1941. gada novembrī vācu karaspēks bija sasniedzis Maskavas nomales un Padomju Savienība cīnījās par izdzīvošanu. Metro stacija "Majakovskaja", kas bija pabeigta tikai pirms trim gadiem, kļuva par Pretgaisa aizsardzības spēku štāba mītni. Pirms Sarkanās armijas došanās uz fronti šīs stacijas plašajā centrālajā zālē Staļins uzrunāja ģenerāļus un partijas aktīvistus.

Metrostacijā "Kirovskaja" (Кировская) (tagad "Čistije Prudi" (Чистые Пруды)) Otrā pasaules kara laikā atradās Ģenerālštāba mītne. Tieši šeit Staļins un viņa padomnieki plānoja pirmos uzbrukumus nacistiem. Tādējādi metro sistēma kļuva par svarīgu simbolu pretestībai pret nacistu iebrukumu. Patiesībā tai tika piešķirta tik liela propagandas loma, ka mozaīku meti stacijai "Novokuzņeckaja" (Новокузнецкая) pēc to radītāja Viktora Frolova nāves blokādes (1941—1944) laikā Sanktpēterburgā no turienes tika evakuēti.

Metro kā patvertni izmantoja daudz cilvēku, ko pierāda fakts, ka Maskavas metro Otrā pasaules kara laikā piedzima 217 bērni.

Pēckara gadi (1945—1990)Labot

Pēckara gados Maskavas metro ļoti strauji turpināja attīstīties, tika celtas jaunas stacijas un līnijas. Tika atvērtas Koļcevaja (Кольцевая)  , Fiļevskaja (Филёвская)  , Kalužsko-Rižskaja (Калужско-Рижская)  , Tagansko-Krasnopresņenskaja (Таганско-Краснопресненская)  , Kaļiņinskaja (Калининская)   un Serpuhovsko-Timirjazevskaja (Серпуховско-Тимирязевская)   līnijas.

Pēcpadomju gadi (1990—2005)Labot

1990. gados radās dažādas idejas, tika izstrādāti projekti par vieglo metro līniju, viensliedes dzelzceļa līniju  , kas 2002. un 2004. gadā arī tika realizēti. Viensliedes dzelzceļu nevar pieskaitīt pie Maskavas metro, jo tā ir atsevišķa struktūra, tomēr abas šīs struktūras savstarpēji sadarbojas. Bija arī domāts uzbūvēt mini-metro, tomēr šī iecere netika realizēta. 2002. gadā tika atvērta pirmā stacija ārpus MKAD (Maskavas apvedceļš) robežām. 2003. gadā tika atvērta pirmā līnija, kas pilnībā atrodas aiz MKAD (Maskavas apvedceļš) robežām — Butovskaja (Бутовская)   līnija.

Mūsdienas (no 2005. gada)Labot

2011. gadā tika pieņemts lēmums par Maskavas metro attīstības plāna realizāciju, kas paredzēja līdz 2020. gadam atklāt 70 jaunas stacijas 160 km garumā. 2012. gadā vēl viena līnija šķērsoja MKAD robežas — Kaļiņinskaja (Калининская)   līnija, taču vēlākos gados staciju skaits strauji pieauga, kas atradās aiz MKAD robežām. 2016. gadā tika atklāta 14 līnija — Maskavas centrālā riņķa līnija (Московское центральное кольцо(МЦК))  , kas ir dzelzceļa riņķa līnija ar pārsēšanās stacijām uz metro. 2018. gadā tika atvērtas pirmās metro stacijas Bolšaja kolcevaja (Большая кольцевая)   līnijā, kas dod jaunas iespējas pārsēsties uz līnijām, tādējādi veidojot otro riņķa līniju.

Labot

Maskavas metropolitēns tika atvērts 1935. gadā un līdz ar atvēršanas datumu izveidots pirmais logo. Tā autori bija Samuils Kravcevs, Ivans Taranovs un Nadežda Bikova.

Vēlāk ilgu laiku pastāvēja arī logotips ar sarkanu "M" burtu uz zila fona pusaplī (pusaplis nozīmē tuneli).

Mūsdienās logo ir sarkans "M" burts. Savukārt plašsaziņas līdzekļos figurē sarkans "M" burts sarkanā adatas caurumā.

Maskavas metropolitēna izmantošanaLabot

NoteikumiLabot

Maskavas metro aizliegts:

  • Iziet turniketu līniju nesamaksājot.
  • Smēķēt.
  • Lietot alkoholiskos dzērienus un atrasties metro alkohola reibumā.
  • Apzīmēt metro un izvietot sludinājumus.
  • Pārvadāt metro lielu bagāžu, velosipēdus (izņemot izjauktā veidā), ieročus un asus priekšmetus, viegli uzliesmojošus un sprāgstošus priekšmetus.
  • Pārvietoties pa metro staciju ar skrituļslidām, skrejriteņiem un citiem transporta līdzekļiem, izņemot invalīdu ratiņus.
  • Doties aiz norobežojošās līnijas pie platformas beigām līdz metro ierašanās brīdim.
  • Atspiesties pret vagonu durvīm un traucēt pasažieriem iekāpt vai izkāpt, censties iekāpt vai izkāpt pēc durvju aizvēršanās, traucējot mašīnistam aizvērt durvis.
  • Braukt metro, kad vagons vairs neveic pasažieru pārvadāšanu.
  • Atvērt vagona durvis brauciena laikā.
  • Braukt vagona kabīnē.
  • Nokāpt uz sliežu ceļiem, lai paceltu nokritušu priekšmetu vai iekļūtu tunelī.
  • Filmēt un fotografēt, izmantojot stacionāru inventāru bez Maskavas metropolitēna vadības atļaujas (izņemot parastos fotoaparātus).

Eskalatora izmantošanas noteikumi:

  • Atrodoties uz eskalatora, stāvēt labajā pusē ar seju pret kustības virzienu. Ja nepieciešams apsteigt citus cilvēkus, to darīt pa eskalatora kreiso pusi, turoties aiz roktura.
  • Uz eskalatora aizliegts: skriet, sēdēt uz kāpnēm, kāpt uz kāpņu norobežojošās līnijas, likt mantas uz rokturiem.
  • Bērnus turēt aiz rokas vai rokās.

Apmaksa par braucienuLabot

 
Vienotā biļete Maskavas metro.

Apmaksa par braucienu ar papīra biļetēm (1935—2006)Labot

No 1935. līdz 2006. gadam tika izmantotas papīra biļetes, kuras kompostrēja kontrolieris.

Apmaksa par braucienu ar viedkartēm (2007—2013)Labot

No 2006. līdz 2013. gadam izmantoja viedkartes. 2008. gadā tika uzstādītas pirmās ekspress-kases.

Apmaksa par braucienu ar vienotajām viedkartēm (no 2013. gada)Labot

No 2013. gada tiek izmantotas vienotās viedkartes, kuras derīgas arī braukšanai autobusā, trolejbusā un tramvajā.

 
Mūsdienu kase stacijā "Majakovskaja"

Samaksa par metro braucienu notiek ar bezkontakta viedkarti, ieeja notiek caur turniketiem. Ir vairāki braukšanas tarifi.

 
Ekspress-kase jeb automātiskā kase.
 
Turniketi Maskavas metro.

TarifiLabot

Braukšanas biļetes veids Maksa rubļos Biļetes derīguma termiņš
Vienotā biļete braukšani metro, pa viensliedes dzelzceļu, tramvajā, trolejbusā un autobusā, ar ierobežotu braucienu skaitu.
1 brauciens 55 5 dienas, ieskaitot pirkšanas dienu.
2 braucieni 110 5 dienas, ieskaitot pirkšanas dienu.
20 braucieni 747 90 dienas, ieskaitot pirkšanas dienu.
40 braucieni 1494 90 dienas, ieskaitot pirkšanas dienu.
60 braucieni 1765 90 dienas, ieskaitot pirkšanas dienu.
1 diennakts 218 1 diennakts kopš ieiešanas caur turniketu. Izejot cauri turniketam, parādās datums un laiks, līdz kuram derīga biļete. Biļetes derīguma termiņu nevar pagarināt.
3 diennaktis 415 3 diennaktis kopš ieiešanas caur turniketu. Izejot cauri turniketam, parādās datums un laiks, līdz kuram derīga biļete. Biļetes derīguma termiņu nevar pagarināt.
7 diennaktis 830 7 diennaktis kopš ieiešanas caur turniketu. Izejot cauri turniketam, parādās datums un laiks, līdz kuram derīga biļete. Biļetes derīguma termiņu nevar pagarināt.
30 diennaktis 2075 30 diennaktis kopš ieiešanas caur turniketu. Izejot cauri turniketam, parādās datums un laiks, līdz kuram derīga biļete. Biļetes derīguma termiņu nevar pagarināt.
90 diennaktis 5190 90 diennaktis kopš ieiešanas caur turniketu. Izejot cauri turniketam, parādās datums un laiks, līdz kuram derīga biļete. Biļetes derīguma termiņu nevar pagarināt.
365 diennaktis 18900 365 diennaktis kopš ieiešanas caur turniketu. Izejot cauri turniketam, parādās datums un laiks, līdz kuram derīga biļete. Biļetes derīguma termiņu nevar pagarināt.

Darba laiksLabot

  • Maskavas metropolitēns atvērts pasažieru pārvadāšanai no 5:35 līdz 1:00. Daudzās stacijās ar divām vai vairākām ieejām visu darba laiku ir atvērta tikai viena, pārējās durvis atvērtas saīsinātā grafikā.
  • Tieši vienos naktī apstājas eskalatori, kas paredzēti ieejai stacijās un pārsēšanos uz citām stacijām, visi eskalatori strādā tikai izejai no stacijas. 1:03 no galastacijām dodas pēdējie metro vagoni (no stacijas "Pjatņickoje Šosse" (Пятницкое шоссе) — 1:04 , no stacijas "Aļeksandrovskij Sad" (Александровский сад) uz stacijas "Meždunarodnaja" (Международная) pusi — 1:08). Nokavējušiem pasažieriem vēl ir iespēja doties no pilsētas centra uz nomalēm-pēdējie metro vagoni radiālajās līnijās atiet no 1:20 līdz 1:40.
  • Atsevišķos svētkos (Jaunais gads, Ziemassvētki, Lieldienas u. t. t.) bieži tiek lemts lēmums par staciju darba laika pagarināšanu līdz 2:00-2:30.
  • Vidējais intervāls starp metro pienākšanu (no viena sastāva aizbraukšanas līdz cita sastāva atbraukšanai) ir 2,5 minūtes. Minimālais intervāls sastrēgumstundās-90 sekundes, maksimālais intervāls var sasniegt pat 10 minūtes (brīvdienās naktī). Līnijās, kuras izmanto maz cilvēku, intervāli ir aptuveni 4—5 minūtes. Stacijās "Vistavočnaja" (Выставочная) un "Meždunarodnaja" (Международная) metro vagoni dodas ceļā reizi četrās minūtēs.
  • Braukšanas grafiku metro vagoni pilda 99,98%.

Mobilie sakari un internetsLabot

Mobilā komunikācija pārklāj lielāko daļu Maskavas metro. Tāpat komunikācija ir arī pārejās, eskalatoros, tuneļos un uz platformām. Pārklājums un signāla stiprums ir atkarīgs no stacijas atrašanās vietas zem zemes (dziļums) un operatora. Visā Koļcevaja (Кольцевая)   līnijā ir izveidots lielisks telefonkomunikāciju pārklājums.

No 2007. gada marta trīs Maskavas metropolitēna stacijās ("Ohotnij Rjad" (Охотный ряд), "Teatraļnaja" (Театральная), "Ploščad Revolucii" (Площадь Револуции) pateicoties kompānijai "Komstar-OTS" tika izveidots maksas bezvadu internets (Wi-Fi). 2012. gadā kompānija "Boļšaja Troika" uzstādīja Wi-Fi Koļcevaja (Кольцевая)   līnijā, Serpuhovsko-Timirjazevskajas (Серпуховско-Тимирязевская)   līnijā no stacijas "Mendeļejevskaja" (Менделеевская) līdz stacijai "Borovickaja" (Боровицкая) un divos metro vagonos Sokoļničeskajas (Сокольнеческая)   līnijā, bet pēdējā brīdī atteicās no projekta un neuzstādīja.

Tomēr Wi-Fi tika uzstādīts. To uzņēmās izdarīt "MaksimaTelekom". Wi-Fi uzstādīja pilnīgi visās līnijās.

PasažieriLabot

Stacija "Begovaja" no vadītāja skatpunkta.

Pasažieru skaits Maskavas metro ir viens no visaugstākajiem pasaulē (aiz Tokijas, Pekinas, Seulas un Šanhajas metropolitēna). 2013. gadā vidēji dienā Maskavas metro pārvadā 6,82 miljonus pasažieru. Maskavas metropolitēna pārvadājumi sastāda 56 % no visiem Maskavas pārvadājumiem.

Pasažieru pārvadājumi Maskavas metro:

Gads 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018
Miljoni pasažieru 3202,7 3200 3200,1 3200,6 3200,6 2603,2 2475,6 2528,7 2572,9 2392,2 2348,3 2388,8 2463,8 2490,7 2415,3 2384,5 ? ? ?
Kilometru ar pasažieriem 587,9 590,1 598,4 616,4 631,4 641,6 649,5 657,5 699,2 686,8 689,9 702,7 702,7 ? ? ? ? ? ?
 
Stacija "Vihino" ir viena no visvairāk izmantotākajām stacijām Maskavas metro.

Pasažieru skaits Maskavas metro ir atkarīgs no laika. Vislielākais pasažieru skaits ir sastrēgumstundās: no 8:00 līdz 9:00 un no 18:00 līdz 19:00. Vismazākais pasažieru skaits ir no 0:00 līdz 1:00. Brīvdienās pasažieru skaits ir aptuveni uz pusi mazāks nekā darbadienās. Pēc 2008. gada datiem, vislielākais vidējais pasažieru skaits bija novērojams decembrī (7637,1 tūkstoši cilvēku), vismazākais-janvārī (6156,5 tūkstoši cilvēki). Maksimālais cilvēku skaits diennaktī bija 26. decembrī-9352 tūkstoši cilvēku. Absolūtais rekords pa pasažieru pārvadājumiem ir 850 gadadienas svētki Maskavā-14 miljoni pasažieri.

Pēc 2008. gada datiem vislielākais pasažieru skaits bija novērots šajos posmos:

  • "Krasnogvardejskaja" (Красногвардейская)-"Paveļeckaja" (Павелецкая) Zamoskvoreckajas (Замоскворецкая)   līnijā
  • "Vihino" (Выхино) — "Taganskaja" (Таганская) Tagansko-Krasnopresņenskajas (Таганско-Краснопресненская)   līnijā
  • "Plaņernaja" (Планерная) — "Uļica 1905 goda" (Улица 1905 года) Tagansko-Krasnopresņenskajas (Таганско-Краснопресненская)   līnijā
  • "Altufjevo" (Алтуфьево) — "Mendeļejevskaja" (Менделеевская) Serpuhovsko-Timirjazevskajas (Серпуховско-Тимирязевская)   līnijā
  • "Novojaseņevskaja" (Новоясеневская) — "Oktjabrskaja" (Октябрьская) Kalužsko-Rižskajas (Калужско-Рижская)   līnijā

No Otrā pasaules kara līdz 2009. gadam pasažieru skaits Maskavas metro ir tikai audzis. Pēc bijušā Maskavas metro direktora domā tas bija saistīts ar pasaules finanšu krīzi.

Platība Maskavas metro vagonā sastrēgumstundā ir 7,7 cilvēki uz 1m².

LīnijasLabot

 
Platforma Butovskaja līnijas stacijā
 
Ieeja vienā no Butovskaja līnijas stacijām.
 
Vieglā metro estakāde.
 
Viensliedes dzelzceļš.
 
Viensliedes dzelzceļa līnija no putna lidojuma.
 
Ieeja Maskavas centrālā riņķa līnijas stacijā.
 
Vilciena vagons Maskavas centrālā riņķa līnijā.
Nosaukums Atvērta kopš Pēdējais papildinājums Garums Staciju skaits Vidējais attālums starp stacijām Braukšanas laiks līnijā Vidējais staciju dziļums
  Sokolničeskaja Сокольническая 1935 2016 32,5 km 22 1,55 km 51 min -15,98 m
  Zamoskvoreckaja Замоскворецкая 1938 2017 42,8 km 23 1,95 km 63,5 min -16,77 m
  Arbatsko-Pokrovskaja Арбатско-Покровская 1938 2012 45,1 km 22 2,15 km 67 min -20,84 m
  Filiovskaja Филёвская 1958 2006 14,9 km 13 1,24 km 24/18 min -6,28 m
  Kolcevaja Кольцевая 1950 1954 19,3 km 12 1,61 km 30 min -40,96 m
  Kalužsko-Rižskaja Калужско-Рижская 1958 1990 37,6 km 24 1,63 km 57,5 min -24,31 m
  Tagansko-Krasnopresnenskaja Таганско-Краснопресненская 1966 2015 42,2 km 23 1,92 km 59,5 min -15,48 m
  Kalininsko-Solncevskaja Калининско-Солнцевская

Kalininskij radius Калининский радиус

1979 2012 16,5 km 7 2,36 km 21,5 min -35,63 m
  Kalininsko-Solncevskaja Калининско-Солнцевская

Solncevskij radius Солнцевский радиус

2014 2017 10,7 km 5 2,67 km 17 min -28,72 m
  Serpuhovsko-Timirjazevskaja Серпуховско-Тимирязевская 1983 2016 41,2 km 25 1,72 km 59 min -26,82 m
  Ļublinsko-Dmitrovskaja Люблинско-Дмитровская 1995 2016 28,0 km 20 1,76 km 51 min -36,15 m
  Bolšaja Kolcevaja Большая Кольцевая 2018 2018 10,5 km 5 2,63 km 11 min -24,4 m
  Kahovskaja Каховская 1969 1995 3,3 km 3 1,65 km 5 min -8 m
  Butovskaja Бутовская 2003 2014 10,0 km 7 1,67 km 18 min +1,2 m
Kopā (neieskaitot viensliedes dzelzceļa līniju un Maskavas centrāla riņķa līniju): 360,0 km 212 1,82 km 544 min -22,02 m
  Viensliedes dzelzceļa līnija Московский монорельс 2004 2004 4,7 km 6 0,94 km 20 min +6 m
  Maskavas centrālā riņķa līnija Московское центальное кольцо(МЦК) 2016 2016 54,0 km 31 1,74 km 82 min

Lielākā daļa visas Maskavas metro līnijas ved caur centru. Kolcevaja līnija savieno visas, izņemot, līnijas Butovskaja (Бутовская)   un Kahovskaja (Каховская)  , kā arī viensliedes dzelzceļa līniju (Московский монорельс)   un Maskavas centrālā riņķa līniju (Московское центральное кольцо(МЦК))  .

Lielākā daļa sliežu ceļu atrodas zem zemes, taču ir arī izņēmumi uz estekāžu ceļiem, tiltiem un vienkārši virs zemes būvētie ceļi.

Vieglais metroLabot

2001. gadā sākās vieglā metro projektēšana Maskavas metro sastāvā. Šo līnija tika nolemts izveidot guļamajos rajonos, jo tur bija steidzami nepieciešams ātrs transports.

Pirmo vieglā metro līniju atvēra 2003. gada 27. decembrī, kurā bija piecu staciju posms, un šīs līnijas nosaukums ir Butovskaja (Бутовская)  . Tā sākās zem zemes no Kalužsko-Rižskajas (Калужско-Рижская)   līnijas un turpinās savienojot vēl arī Serpuhovsko-Timirjazevskajas (Серпуховско-Тимирязевская)   līniju, pēc tam šī līnija iziet desmit metrus virs zemes un turpinās pa estakāžu ceļu. 2014. gadā šī līnija tika pagarināta vēl par divām stacijām, līdz ar to Butovskaja līnija šobrīd savieno divas metro līnijas.

Viensliedes dzelzceļa līnijaLabot

Maskavas metropolitēna līnijā ietilpst viensliedes dzelzceļa līnija  . Viensliedes dzelzceļa līnijas garums ir 4,7 km ar sešām stacijām. Šī līnija savieno divas metro līnijas (Serpuhovsko-Timirjazevskajas (Серпуховско-Тимирязевская)   un Kalužsko-Rižskajas (Калужско-Рижская)   līnijas). Šī līnija tika atvērta 2004. gada 20. novembrī.

Maskavas centrālā riņķa līnijaLabot

2012. gadā sākās Mazā Maskavas dzelzceļa riņķa līnijas rekonstrukcija, kas gan sākumā bija plānota kravu pārvadājumiem, taču tika uzbūvēti arī divi sliežu ceļi, lai veiktu pasažieru pārvadājumus līnijā. Šī 31 staciju garā līnija tika atklāta 2016. gadā un tā ir   līnija.

Maskavas metropolitēna stacijasLabot

Maskavas metro ir 212 stacijas. No tām 209 stacijas atrodas Maskavas pilsētā, bet 3 stacijas atrodas ārpus Maskavas pilsētas robežām ("Mjakinino", "Novokosino"). Lielākā daļa staciju atrodas pazemē, vienpadsmit atrodas uz zemes, savukārt piecas ir virszemes stacijas (uz estekādēm un tiltiem). No pazemes stacijām 76 atrodas dziļi pazemē, savukārt 104 atrodas tuvu virszemei. Kopā 196 stacijas sastāda 12 līnijas un 30 pārsēšanās mezgli. No tām viens ir četrstaciju ("Aleksandrovskij sad"-"Arbatskaja"-"Biblioteka imeni Lenina"-"Borovickaja"), septiņi trīsstaciju un divdesmit divi divstaciju mezgli. style="text-align: center;" |

 
Sokolničeskaja līnijas shēma Maskavas metro.
 
Retro vilciens Sokolničeskaja līnijā.

Maskavas metropolitēna staciju sarakstsLabot

Skats no mašīnista kabīnes uz Sokolņičeskaja līnijas stacijām.
 
Zamoskvoreckaja līnijas shēma Maskavas metro.
 
Stacijas "Alma-Atinskaja" vestibils no ārpuses.
Numurs Stacijas nosaukums

(iepriekšējais nosaukums)

Stacijas nosaukums krievu val. Atvēršanas datums Pārsēšanās Dziļums Stacijas tips Stacijas izskats
  Buļvar Rosskoskogo

(Uļica Podbeļskogo(līdz 2014. gadam))

Бульвар Рокоссовского

(Улица Подбельского(до 2014 года))

01.08.1990   −8 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
  Čerkizovskaja Черкизовская 01.08.1990   −9 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
  Preobraženskaja ploščad Преображенская площадь 31.12.1965 −8 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
  Sokoļņiki Сокольники 15.05.1935 −9 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
  Krasnoseļskaja Красносельская 15.05.1935 −8 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
  Komsomoļskaja Комсомольская 15.05.1935   −8 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
  Krasnije vorota

(Ļermontovskaja(1962—1986))

Красные ворота

(Лермонтовская(с 1962 до 1986 года))

15.05.1935 −31 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
  Čistije prudi

(Kirovskaja(līdz 1990 gadam)

Чистые пруды

(Кировская(до 1990 года))

15.05.1935     −35 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
  Lubjanka

(Dzeržinskaja(līdz 1990 gadam))

Лубянка

(Дзержинская(до 1990 года))

15.05.1935   −32,5 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
  Ohotnij rjad

(Imeni L. M. Kaganoviča(no 1955 līdz 1957 gadam))

(Prospekt Marksa(no 1961 līdz 1990 gadam))

Охотный ряд

(Имени Л. М. Кагановича
(с 1955 до 1957 года))
(Проспект Маркса (с 1961 до 1990 года))

15.05.1935     −15 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
  Biblioteka imeni Lenina Библиотека имени Ленина 15.05.1935       −12 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
  Kropotkinskaja

(Dvorec Sovetov(līdz 1957 gadam))

Кропоткинская

(Дворец Советов(до 1957 года))

15.05.1935 −13 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
  Park kuļturi

(Park Kuļturi imeni Gorkogo(līdz 1960. gadiem)

Парк культуры

(Парк Культуры имени Горького
(до 1960-х годам))

15.05.1935   −10,5 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
  Frunzenskaja Фрунзенская 01.05.1957 −42 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
  Sportivnaja Спортивная 01.05.1957   −42 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
  Vorobjovi gori

(Leninskije gori(līdz 1999 gadam))

Воробьёвы горы

(Ленинские горы(до 1999 года))

12.01.1959 + 10 m Stacija atrodas uz tilta  
  Universitet Университет 12.01.1959 −26,5 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
  Prospekt Vernadskogo Проспект Вернадского 30.12.1963 −8 m Stacija atrodas tuvu viszemei  
  Jugo-Zapadnaja Юго-Западная 30.12.1963 −8 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
  Troparjevo Тропарёво 08.12.2014 −12 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
  Rumjancevo Румянцево 18.01.2016 −12 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
  Salarjevo Саларьево 15.02.2016 −12 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
  Hovrino Ховрино 31.12.2017 −14 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
  Rečnoj vokzal Речной вокзал 31.12.1964 −6 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
  Vodnij stadion Водный стадион 31.12.1964 −6 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
  Vojkovskaja Войковская 31.12.1964   −7 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
  Sokol Сокол 11.09.1938 −9,6 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
  Aeroport Аэропорт 11.09.1938 −10 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
  Dinamo Динамо 11.09.1938   −39,6 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
  Belorusskaja Белорусская 11.09.1938   −33,1 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
  Majakovskaja Маяковская 11.09.1938 −33,1 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
  Tverskaja

(Gorkovskaja(līdz 1990 gadam))

Тверская

(Горьковская(до 1990 года))

20.07.1979     −42 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
  Teatraļnaja

(Ploščad Sverdlova(līdz 1990 gadam))

Театральная

(Площадь Свердлова (до 1990 года))

11.09.1938     −33,9 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
  Novokuzņeckaja Новокузнецкая 20.11.1943     −37,5 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
  Paveleckaja Павелецкая 20.11.1943   −33,5 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
  Avtozavodskaja

(Zavod imeni Lenina(līdz 1956 gadam))

Автозаводская

(Завод имени Ленина(до 1956 года))

01.01.1943   −11 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
  Tehnopark Технопарк 28.12.2015 0 m Stacija atrodas uz zemes, taču ir slēgta tipa.  
  Kolomenskaja Коломенская 11.08.1969 −9 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
  Kaširskaja Каширская 11.08.1969   −7 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
  Kantemirovskaja Кантемировская 30.08.1984 −8 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
  Caricino

(Lenino(līdz 1990 gadam))

Царицыно

(Ленино(до 1990 года))

30.08.1984 −8 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
  Orehovo Орехово 30.08.1984 −9 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
  Domodedovskaja Домодедовская 07.09.1985 −9,5 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
  Krasnogvardejskaja Красногвардейская 07.09.1985   −9 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
  Alma-Atinskaja Алма-Атинская 24.12.2012 −10 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
3 Pjatnickoe šosse Пятницкое шоссе 28.12.2012 −11 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
3 Mitino Митино 26.12.2009 −14 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
3 Volokolamskaja Волоколамская 26.12.2009 −14 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
3 Mjakinino Мякинино 26.12.2009 0 m Stacija atrodas uz zemes, taču ir slēgta tipa  
3 Strogino Строгино 07.01.2008 −8 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
3 Krilatskoe Крылатское 31.12.1989 −9,5 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
3 Molodežnaja Молодёжная 05.07.1965 −6,5 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
3 Kuncevskaja Кунцевская 07.01.2008 4 0 m Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa  
3 Slavjanskij buļvar Славянский бульвар 07.09.2008 −8,5 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
3 Park Pobedi Парк Победы 06.05.2003 8 −73,6 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
3 Kijevskaja Киевская 05.04.1953 4; 5 −38 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
3 Smoļenskaja Смоленская 05.04.1953 −50 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
3 Arbatskaja Арбатская 05.04.1953 1; 4; 9 −41 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
3 Ploščad Revolucii Площадь Револуции 13.03.1938 1; 2 −33,6 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
3 Kurskaja Курская 13.03.1938 5; 10 −30,7 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
3 Baumanskaja Бауманская 18.01.1944 −32,5 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
3 Elektrozavodskaja Електрозаводская 15.05.1944 −31,5 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
3 Semjonovskaja

(Stalinskaja(līdz 1961 gadam))

Семёновская

(Сталинская(до 1961 года))

18.01.1944 −40 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
3 Partizanskaja

(Izmailovskij park kuļturi i otdiha imeni Stalina(līdz 1947 gadam))

(Izmailovskaja(līdz 1963 gadam)

(Izmailovskij park(līdz 2005 gadam))

Партизанская

(Измайловский парк культуры и отдыха имени Сталина(до 1947 года))

(Измайловская(до 1963 года))

(Измайловский парк(до 2005 года))

18.01.1944 −9 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
3 Izmailovskaja

(Izmailovskij park(līdz 1963 gadam))

Измайловская

(Измайловский парк(до 1963 года))

21.10.1961 0 m Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa  
3 Pervomajskaja Первомайская 21.10.1961 −7 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
3 Ščelkovskaja Щёлковская 22.07.1963 −8 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
4 Kuncevskaja Кунцевская 31.08.1965 3 0 m Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa  
4 Pionerskaja Пионерская 13.01.1965 0 m Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa  
4 Filjovskij park Филёвский парк 13.01.1965 0 m Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa  
4 Bagratinovskaja Багратионовская 13.01.1965 0 m Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa  
4 Fili Фили 07.11.1959 0 m Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa  
4 Kutuzovskaja Кутузовская 07.11.1959 0 m Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa  
4 Studenčeskaja Студенческая 07.11.1958 0 m Stacija atrodas uz zemes, taču ir vaļēja tipa  
4 Meždunarodnaja Международная 30.08.2006 −25 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
4 Vistavočnaja

(Delovoj centr(līdz 2008 gadam))

Выставочная

(Деловой центр(до 2008 года))

10.09.2005 8 −25 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
4 Kijevskaja Киевская 20.03.1937 3; 5 −8,7 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
4 Smolenskaja Смоленская 15.05.1935 −8 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
4 Arbatskaja Арбатская 15.05.1935 −8 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
4 Aleksandrovskij sad

(Ulica Kominterna(līdz 1946 gadam))

(Kalininskaja(līdz 1990 gadam))

Александровский сад

(Улица Коминтерна(до 1946 года))
(Калининская(до 1990 года))

15.05.1935 1; 3; 9 −7 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
5 Park kuļturi

(Park Kuļturi imeni Gorkogo(līdz 1960. gadiem))

Парк культуры

(Парк Культуры имени Горького(до 1960-х годов))

01.01.1950 1 −40 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
5 Oktjabrskaja

(Kalužskaja(līdz 1961 gadam))

Октябрьская

(Калужская(до 1961 года))

01.01.1950 6 −40 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
5 Dobrininskaja

(Serpuhovskaja(līdz 1961 gadam))

Добрынинская

(Серпуховская(до 1961 года))

01.01.1950 9 −35,5 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
5 Paveleckaja Павелецкая 01.01.1950 2 −40 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
5 Taganskaja Таганская 01.01.1950 7; 8 −53 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
5 Kurskaja Курская 01.01.1950 3; 10 −40 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
5 Komsomoļskaja Комсомольская 30.01.1952 1 −37 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
5 Prospekt Mira

(Botaničeskij sad(līdz 1966 gadam))

Проспект Мира

(Ботанический сад(до 1966 года))

30.01.1952 6 −40 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
5 Novoslobodskaja Новослободская 30.01.1952 9 −40 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
5 Belorusskaja Белорусская 30.01.1952 2 −42,5 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
5 Krasnopresnenskaja Краснопресненская 14.03.1954 7 −35,5 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
5 Kijevskaja Киевская 14.03.1954 3; 4 −48 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
6 Medvedkovo Медведково 30.09.1978 −10 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
6 Babuškinskaja Бабушкинская 30.09.1978 −10 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
6 Sviblovo Свиблово 30.09.1978 −8 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
6 Botaničeskij sad Ботанический сад 30.09.1978 −7 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
6 VDNH

(VSHV(līdz 1959 gadam))

ВДНХ

(ВСХВ(до 1959 года))

01.05.1958   −53,5 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
6 Aleksejevskaja

(Mir(līdz 1966 gadam))

(Ščerbakovskaja(līdz 1990 gadam))

Алексеевская

(Мир(до 1966 года))
(Щербаковская(до 1990 года))

01.05.1958 −51 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
6 Rižskaja Рижская 01.05.1958 −46 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
6 Prospekt Mira

(Botaničeskij sad(līdz 1966 gadam))

Проспект Мира

(Ботанический сад(до 1966 года))

01.05.1958 5 −50 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
6 Suharevskaja

(Kolhoznaja(līdz 1990 gadam))

Сухаревская

(Колхозная(до 1990 года))

05.01.1972 −43 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
6 Turgenevskaja Тургеневская 05.01.1972 1; 10 −49 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
6 Kitaj-gorod

(Ploščad Nogina(līdz 1990 gadam))

Китай-город

(Площадь Ногина(до 1990 года))

03.01.1971 7 −29 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
6 Tretjakovskaja

(Novokuzneckaja(līdz 1983 gadam))

Третьяковская

(Новокузнецкая(до 1983 года))

03.01.1971 2; 8 −46 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
6 Oktjabrskaja Октябрьская 13.10.1962 5 −50 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
6 Šabolovskaja Шаболовская 06.11.1980 −46,5 m Stacija atrodas dziļi pazemē  
6 Leninskij prospekt Ленинский проспект 13.10.1962 −16 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
6 Akademičeskaja Академическая 13.10.1962 −8,5 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
6 Profsojuznaja Профсоюзная 13.10.1962 −8 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
6 Novije čerjomuški Новые Черёмушки 13.10.1962 −8 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
6 Kalužskaja Калужская 12.08.1974 −10 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
6 Beljaevo Беляево 12.08.1974 −12 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
6 Koņkovo Коньково 06.11.1987 −8 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
6 Teplij stan Тёплый Стан 06.11.1987 −8 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
6 Jasenevo Ясенево 17.01.1990 −8 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
6 Novojasenevskaja

(Bitcevskij park(līdz 2008 gadam))

Новоясеневская

(Битцевский парк(до 2008 года))

17.01.1990 12 −7 m Stacija atrodas tuvu virszemei  
7 Planernaja Планерная
7 Shodneskaja Сходненская
7 Tušinskaja Тушинская
7 Spartak Спартак
7
7
7
7
7
7
7
7
7
7
7
7
7
7
7
7
7
7

Ārējās saitesLabot