Buļļuciems

Šis raksts ir par Jūrmalas pilsētas daļu. Par Rīgas pilsētas daļu skatīt rakstu Buļļi (apkaime).

Buļļuciems ir Jūrmalas pilsētas austrumu daļa pie Lielupes ietekas Rīgas līcī, kur izveidojies zvejnieku ciemats.

Buļļuciems
Projekta Rivera dzīvojamā ēka Buļļuciemā
Buļļuciema novietojums Jūrmalā
Pamatinformācija
Pilsēta	Jūrmala
Vēsturiskais nosaukums	Buļļu muiža (Bullenhof)
Platība	4,6 km2
Iedzīvotāju skaits	812 (2008)
Augstums	3 m
Ūdenstilpes	Lielupe
Parki	Ragakāpas dabas parks
Transports
Minibuss	1.
Papildinformācija
Pasta indekss	LV-2010

Nosaukums

Vietas nosaukums cēlies no Buļļu muižas (Bullenhof) vārda, kas savukārt atvasināts no Buļļupes vārda. Pēc tam, kad 1755. gadā Lielupes grīva izveidojās tagadējā vietā, Buļļu muižas zemes sadalījās divās daļās, no kurām lielākā mūsdienās atrodas Rīgas pilsētas Rītabuļļos un Vakarbuļļos Buļļu salā.

Vēsture

Gar jūras malu gāja svarīgais zemes ceļš no Rīgas uz Kurzemi un Prūsiju. Līdz 1454. gadam zemes šaurums starp jūru un Buļļupi piederēja pie Rīgas patrimoniālā apgabala, bet tad to ieguva Livonijas ordenis. 1495. gadā Livonijas ordeņa mestrs Valters fon Pletenbergs nodeva šo apvidu un plostu lēnī Lielupes pārcēlājam Jānim Bildringam (Büldring), bet 1516. gadā arī krogu ceļotāju izmitināšanai.

Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes izveides Buļļu muižu 1561. gadā ieguva hercogs Gothards, bet viņa dēls hercogs Vilhelms 1617. gadā to iznomāja savam sekretāram Spankavam. Poļu-zviedru kara laikā Buļļu muižu ieņēma zviedru karaspēks, pie jaunās Daugavas ietekas jūrā tika uzcelts Daugavgrīvas cietoksnis. Tomēr hercogam Jēkabam pēc 1660. gada līguma izdevās paturēt tiesības uz Slokas un Bulduru muižām, tādēļ Kurzemes—Zviedrijas robeža gāja gar hercogam piederošās Bulduru muižas un zviedru valdībai piederošās Buļļu muižas robežu. No 1692. gada Buļļu plosts bija noteikts kā vienīgā pārceltuve pāri Lielupei ceļā no Rīgas uz Kurzemi. 1755. gadā Lielupe izlauzās uz jūru tagadējā ietekas vietā un nācās izveidot no jauna pārceltuvi pie Lielupes grīvas no Vārnukroga uz Buļļu muižas plosta krogu, kas ceļotājiem kalpoja kā Zviedru Vidzemes robežpāreja uz Kurzemes hercogisti.

Pēc Slokas apgabala pievienošanas Krievijas Impērijai Buļļu muižā bija 13 zemnieku mājas ar nosaukumiem Innuži, Brieži, Kajaki, Brūži, Strēliņi un Ziemeļi. Zemnieku—zvejnieku mājas un plosta krogu vairākkārt nācās celt no jauna ceļojošās smilšu kāpas dēļ. 1910. gadā apmēram 3000 pūrvietas lielo Buļļu muižu ieguva J. Erhards, kas daļu no piejūras meža sadalīja gruntsgabalos vasarnīcu kolonijas būvei. Līdz Pirmajam pasaules karam klusajā Buļļuciemā mēdza dzīvot Rīgas skatuves mākslinieki.

Pēc Otrā pasaules kara Buļļuciema teritorijā atradās zvejnieku artelis „Uzvara”, pie tā izveidojās zvejnieku ciemats ar sabiedriskajām ēkām un zvejas osta.

Jūrmalas brīvdabas muzejs

Ar Jūrmalas zvejnieku dzīvesveidu var iepazīties Jūrmalas brīvdabas muzejā Tīklu ielā 1a.

Tas izveidots 1970. gadā priežu silā kāpas pakājē. Apskatāma 19. gadsimta piekrastes zvejnieku sēta ar tai raksturīgajām ēkām — dzīvojamo māju, ratnīcu ar klēti, tīklu šķūni, zivju kūpināšanas namiņu, zivju kūri (vieta, kurā tiek apstrādātas zivis), pirti ar citām būvēm. Muzeja ēkas atceļojušas uz muzeju no dažādām jūrmalas zvejnieku ciemiem — Kauguriem, Ragaciema, Engures. Muzeja teritorijā aplūkojama arī enkuru un zvejas laivu kolekcija. Viens no interesantākajiem muzeja apskates objektiem ir virvju vīšanas darbnīca. Tajā aplūkojama bagātīgākā virvju vīšanas rīku, materiālu un paraugu kolekcija Latvijā.

Ragakāpa

Ragakāpas dabas parks atrodas Lielupes grīvas kreisajā pusē, netālu no ietekas jūrā un aptver piekrasti un kāpas uz ziemeļiem no Buļļuciema un Lielupes. Teritorija ir unikāla ar savām vecajām priedēm, dažu priežu mūžs tuvojas 300 gadiem. Ragakāpa (arī Raga kāpa, agrāk saukta par ceļojošo Buļļu kāpu), ir tipisks vēja darbības veidojums un viena no augstākajām kāpām Latvijā (18,2 metri). Ragakāpa ir īpaši aizsargājams dabas objekts kopš 1962. gada, mūsdienās teritorijai ir dabas parka statuss.