Melnā klija
Melnā klija (Milvus migrans) ir vidēji liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns. Izdala 5 pasugas.[1] Melnā klija ir plaši izplatīta Eirāzijas mērenajā un tropu joslā, kā arī Austrālāzijā un Okeānijā. Nelielā skaitā sastopama arī Latvijā.[2] Valda uzskats, ka tas ir visbiežāk sastopamais vanagu dzimtas plēsīgais putns pasaulē, lai gan dažas populācijas ir piedzīvojušas dramatiskas izmaiņas.[3] Pasaulē dzīvo apmēram 6 miljoni melno kliju.[4] Mazākā ir Eiropas populācija, toties Dienvidāzijas populācija ir ļoti liela. Mērenajā joslā ligzdojošās melnās klijas ir gājputni.[4]
| Melnā klija Milvus migrans (Boddaert, 1783) | |
|---|---|
.jpg) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Vanagveidīgie (Accipitriformes) |
| Dzimta | Vanagu dzimta (Accipitridae) |
| Ģints | Klijas (Milvus) |
| Suga | Melnā klija (M. migrans) |
| Sinonīmi | |
| |
| Izplatība | |
 Sastopams ligzdošanas sezonā
Sastopams ziemošanas sezonā
Sastopams visu gadu kā nometnieks | |
 Melnā klija Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu
Melnā klija sastopama Eirāzijā, Āfrikā un Austrālijā. Eiropā tā izplatīta lielākajā daļā teritorijas, izņemot Islandi, Īriju, Lielbritāniju un Norvēģiju.[5] Vairums Eiropas ligzdotāju ziemo Āfrikā, uz dienvidiem aiz Sahāras, mazākā skaitā Tuvajos Austrumos, bet vēl retāk Dienvideiropā.[2]
Eiropā ligzdo 64—100 tūkstoši melno kliju pāru, un to skaits pēdējās desmitgadēs ir stipri samazinājies.[5] Lai arī Latvijā melnā klija ligzdo, tomēr tā ir reti sastopams plēsīgais putns. Sezonā ligzdo apmēram 10—50 pāru. Latvijā sastopama nominālpasuga — Milvus migrans migrans.[2]
Izskats
labot šo sadaļuMelnā klija ir vidēji liels plēsīgais putns, abi dzimumi izskatās vienādi. Tās ķermeņa garums ir 55—60 cm, spārnu izplētums 135—155 cm. Tā ir apmēram kraukļa lielumā.[5] Kājas un vaskādiņa ir dzeltenas, knābis melns. Melno kliju ir ļoti viegli sajaukt ar Āfrikā dzīvojošo dzeltenknābja kliju, kurai knābis arī ir dzeltens. Tomēr jaunajiem putniem abām sugām knābis ir pelēks.[6] Vēl nesenā pagātnē dzeltenknābja klija tika uzskatīta par melnās klijas pasugu.[7]
Melnajai klijai ir gari, plati spārni un gara (garāka par spārnu platumu) aste ar sekli šķeltu galu. Kad aste izplesta, škēlums nav redzams, un astes gals ir taisns. Pēc šīs pazīmes lidojumā viegli atšķirama no sarkanās klijas, kurai šķēlums astē saglabājas, arī to izplešot. Melnā klija ir arī mazāka par sarkano kliju. Spārni lidojumā viegli izliekti. Putnam sēžot, var redzēt, ka melnajai klijai ir ļoti īsas kājas, spārni sasniedz astes galu vai ir ļoti tuvu tam.[5]
Apspalvojums ir tumši brūns ar sīkām, melnām garensvītriņām, galva gaišāka. Ķermeņa virspuse tumša, tikai spārnu vidusdaļā ir slīpas, gareniskas, paplatas gaišākas joslas. Spārnu apakšpusē gaiši laukumi. Apspalvojuma krāsas variācijas ir nelielas, bet reizēm sastopami ļoti tumši, gandrīz melni putni. Jaunajiem putniem acis ir tumši brūnas, bet, putnam pieaugot, tās kļūst gaišākas. Jaunie putni, salīdzinot ar pieaugušajiem īpatņiem, ir pelēkāki, ar svītrainu ķermeņa apakšpusi un izteikti gaišiem plankumiem mugurpusē. Tiem ir arī gaišāks kakls un galva.[5]
Uzvedība
labot šo sadaļu
.jpg)
Lielākā daļa melno kliju ir gājputni, ziemo Āfrikā vai Tuvajos Austrumos. Nometnieki ir Dienvidāzijas un Dienvidaustrumāzijas populācijas. Eiropas putni ziemot dodas septembra beigās, bet ligzdošanas vietās atgriežas aprīļa vidū.[5] Indijas populācija piemērojusies dzīvei pilsētā, un putni novērojami lielās, blīvi apdzīvotās pilsētās.[8][9]
Ziemas periodā melnās klijas veido lielus barus, kas kopīgi nakšņo.[9] Arī migrācijas ceļojumi bieži tiek veikti lielā barā, īpaši ceļojot pāri lieliem ūdens klajumiem.[10]
Barība
labot šo sadaļuMelnā klija barību meklē zemā un lēnā lidojumā, reizēm arī ejot kājām. Tā izmanto plašu barības klāstu, bet pamatā pārtiek no dzīvnieku valsts barības. Eiropā ligzdojošās melnās klijas galvenokārt medī zivis, kā arī sīkus zīdītājus, piemēram, strupastes un peles, nelielus putnus, sikspārņus, rāpuļus un abiniekus, arī kukaiņus. Barojas arī ar maitu.[5][8] Retos gadījumos ir novērots, ka melnā klija uzbrūk savas sugas citu pāru mazuļiem.[11]
Melno kliju bieži var novērot savvaļas ugunsgrēku vietās, kur tā medī no uguns izbēgušos dzīvniekus.[12] Šīs īpašības dēļ Austrālijas aborigēnu vidū valda aizspriedums, ka melnā klija izplata uguni.[13]
Ligzdošana
labot šo sadaļuMelnā klija ligzdu būvē dažādu sugu kokos, parasti 8—15 metrus virs zemes,[5] bet kalnainos reģionos tā var būt arī stāvās klintīs.[14] Ligzda ir samērā liela platforma, kas sakrauta no zariem. Tās izklājumā bieži tiek izmantoti papīri, lupatas un līdzīgi atkritumi. Mēdz izmantot arī iepriekšējā gada ligzdu vai būvē jaunu tajā pašā kokā. Ligzdu būvē galvenokārt tēviņi, bet viņam piepalīdz arī mātīte. Abi vecāki agresīvi aizsargā ligzdošanas vietu, bezbailīgi uzbrūkot miera traucētājiem, cilvēkus ieskaitot.[15]
Dējumā 2—3 baltas olas, gadā viens perējums ar sarkanbrūniem raibumiem, reizēm arī bez tiem. Olas tiek dētas ar 24 stundu intervāliem. Perē galvenokārt mātīte, retumis piepalīdzot tēviņam. Inkubācijas periods ilgst 26—38 dienas. Mazuļi neizšķiļas vienlaikus, tā kā mātīte sāk perēt uzreiz pēc pirmās olas izdēšanas. Mazuļi ir ligzdguļi. Pirmo nedēļu mātīte ligzdā tos silda, bet tēviņš pienes barību, ar ko mātīte mazuļus baro. Aptuveni 30—35 dienu vecumā mazuļi jau var paši baroties ar ligzdā atstāto barību, bet aptuveni 40 dienu vecumā tie atstāj ligzdu un pārceļas uz tuvākajiem zariem. Jaunie putni pilnīgi apspalvojas apmēram 42 dienu vecumā, bet vecāki tiem pienes barību vēl 40—50 dienas.[5] Mazuļi viens pret otru ir samērā agresīvi, un ļoti bieži vājākais tiek nogalināts.[16] Melnās klijas dzimumbriedumu sasniedz trīs gadu vecumā.[17]
Sistemātika
labot šo sadaļuMelnajai klijai ir 5 pasugas:[1]
- Milvus migrans migrans — nominālpasuga, sastopama Eiropas centrālajā, dienvidu un austrumu daļā, Āzijā austrumos līdz Tjanšanam, dienvidos līdz Pakistānas ziemeļrietumiem, kā arī Magribas teritorijā Ziemeļāfrikā, gājputni ziemo Subsahāras Āfrikā. Salīdzinot ar citām pasugām, galva ir izteikti gaiša;
- Milvus migrans affinis — sastopama Sulavesi un, iespējams, arī Mazajās Zunda salās, kā arī Papua-Jaungvinejā, izņemot kalnus, un Austrālijas austrumos un ziemeļaustrumos;
- Milvus migrans formosanus — sastopama Taivānā un Hainaņā, nometnieku populācija;
- Milvus migrans govinda — sastopama Pakistānas austrumos, Indijas tropos un Šrilankā, austrumos līdz Indoķīnai un Malakas pussalai, nometnieku populācija. Apspalvojums ļoti tumšs;
- Milvus migrans lineatus — sastopama Sībīrijā, līdz Amūras dienvidiem, un Himalajos, līdz Indijas ziemeļiem, kā arī Indoķīnas ziemeļos, Ķīnas dienvidos un Japānā, gājputni ziemo Persijas līča austrumkrastos un Dienvidāzijā. Salīdzinot ar citām pasugām, uz spārniem ir lieli, gaiši "delnas" laukumi.
Līdz ar jaunākajiem DNS pētījumiem, divas bijušās melnās klijas pasugas mūsdienās tiek izdalītas kā atsevišķa suga — dzeltenknābja klija (Milvus aegyptius) ar divām pasugām.[18][19]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «IOC World Bird List: Hoatzin, New World vultures, Secretarybird, raptors, 2020». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 12. janvārī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Ornitofaunistika: Melnā klija Milvus migrans». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 21. jūnijā. Skatīts: 2016. gada 9. janvārī. Arhivēts 2017. gada 21. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Ferguson-Lees, J.; Christie, D. (2001). Raptors of the World. London: Christopher Helm. ISBN 0-7136-8026-1.
- ↑ 4,0 4,1 «IUCN: Milvus migrans». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 28. novembrī. Skatīts: 2016. gada 10. janvārī.
- ↑ 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 5,6 5,7 5,8 Latvijas Daba: Melnā klija
- ↑ «Planet of Birds: Yellow-billed Kite (Milvus aegyptius)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 16. martā. Skatīts: 2016. gada 10. janvārī.
- ↑ Jeff A. Johnson, Richard T. Watson and David P. Mindell (2005) Prioritizing species conservation: does the Cape Verde kite exist? Proc. R. Soc. B 272: 1365—1371
- ↑ 8,0 8,1 Narayanan, E. (1989). "Pariah kite Milvus migrans capturing Whitebreasted Kingfisher Halcyon smyrnensis". Journal of the Bombay Natural History Society 86 (3): 445.
- ↑ 9,0 9,1 Ali, S.; Ripley, S.D. (1978). Handbook of the birds of India and Pakistan 1 (2 ed.). Oxford University Press. pp. 226—230. ISBN 0-19-562063-1.
- ↑ «Water-crossing behavior of Black Kites (Milvus migrans) during migration». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. martā. Skatīts: 2016. gada 22. janvārī.
- ↑ Veiga, J.P.; Hiraldo, F. (1990). "Food habits and the survival and growth of nestlings in two sympatric kites (Milvus milvus and Milvus migrans)". Holarct. Ecol. 13: 62—71. doi:10.1111/j.1600-0587.1990.tb00590.x
- ↑ Hollands, David (1984). Eagles, hawks, and falcons of Australia. Nelson. ISBN 0-17-006411-5.
- ↑ Chisholm, A.H. (1971). "The use by birds of tools and playthings". Victorian Naturalist 88: 180—188.
- ↑ Sergio, Fabrizio; Pedrini, Paolo; Marchesi, Luigi (2003). "Adaptive selection of foraging and nesting habitat by black kites (Milvus migrans) and its implications for conservation: a multi-scale approach". Biological Conservation 112 (3): 351—362. doi:10.1016/S0006-3207(02)00332-4
- ↑ Malhotra, A.K. (1990). "Site fidelity and power of recognition in Pariah Kite Milvus migrans govinda". Journal of the Bombay Natural History Society 87 (3): 458.
- ↑ Viñuela, Javier (1999). "Sibling aggression, hatching asynchrony, and nestling mortality in the black kite (Milvus migrans)". Behavioral Ecology and Sociobiology 45 (1): 33—45. doi:10.1007/s002650050537
- ↑ Desai, J.H.; Malhotra, A.K. (1979). "Breeding biology of the Pariah Kite Milvus migrans at Delhi Zoological Park". Ibis 121 (3): 320—325. doi:10.1111/j.1474-919X.1979.tb06849.x
- ↑ Photomazza: Milvus migrans[novecojusi saite]
- ↑ Avibase: Yellow-billed Kite Milvus aegyptius (Gmelin, JF, 1788)