Sulavesi (indonēziešu: Sulawesi), agrāk Celebesa (Celebes), ir sala Indonēzijā, vienpadsmitā lielākā sala pasaulē. Sulavesi atrodas starp Borneo un Moluku salām un ir viena no četrām Lielajām Zunda salām.

Sulavesi
Pulau Sulawesi
Sulavesi
Klabata kalns
Sulavesi (Indonēzija)
Sulavesi
Sulavesi
Ģeogrāfija
Sulavesi
Izvietojums Dienvidaustrumāzija
Koordinātas 2°08′S 120°17′E / 2.133°S 120.283°E / -2.133; 120.283Koordinātas: 2°08′S 120°17′E / 2.133°S 120.283°E / -2.133; 120.283
Arhipelāgs Lielās Zunda salas
Platība 174 600 km²
Garums 800 km
Platums 721 km
Augstākais kalns Rantemario
3478 m
Administrācija
Karogs: Indonēzija Indonēzija
Lielākā pilsēta Makasara
Demogrāfija
Iedzīvotāji 17 400 000 (2010)
Blīvums 92/km²
Sulavesi Vikikrātuvē

Sala ir apdzīvota jau vismaz 30 000 gadu, visticamākais, sala bija daļa no zemes strēles, pa kuru pirms 40 000 gadu Austrālijā un Jaungvinejā ienāca pirmie iedzīvotāji. Salā ir atrasti rīki, kas, iespējams, ir pat 50 000 gadu veci. Mūsdienu iedzīvotāju senči salā ieradās apmēram 1500 gadus pirms mūsu ēras. Pirmie eiropieši, kas apmeklēja salu, bija portugāļi 1525. gadā, viņiem drīz sekoja arī nīderlandieši un briti. 1905. gadā visa sala kļuva par Nīderlandes koloniju un saglabāja šo statusu līdz Otrajam pasaules karam, kad to okupēja Japāna, pēc kara 1949. gadā Sulavesi kļuva par Indonēzijas daļu.

Sulavesi ir sadalīta Rietumsulavesi, Ziemeļsulavesi, Centrālsulavesi, Dienvidsulavesi, Dienvidaustrumsulavesi un Gorontalo provincēs. 2000. gadā Sulavesi bija 14 946 488 iedzīvotāji jeb 7,25% no visiem valsts iedzīvotājiem. Galvenās etniskās grupas ir makasari un bugi salas dienvidos, toradži centrālajā kalnienē un minahasi un manado ziemeļos. Izplatītākā reliģija ir islāms, kam seko kristietība, ir arī nelielas budistu un hinduistu kopienas. Nesenā pagātnē salā notikušas vairākas sadursmes starp kristiešiem un musulmaņiem, īpaši lieli nemieri, kuros gāja bojā ap 1000 cilvēku, uzliesmoja no 1998. līdz 2000. gadam.

Ārējās saites

labot šo sadaļu