Dzeltenknābja klija
Dzeltenknābja klija (Milvus aegyptius) ir vidēji liels vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgais putns, kas mājo Āfrikā un Arābijas pussalā,[1] izņemot Karū, Kalahari un Namiba tuksnešus.[2] Tā sastopama dažādos biotopos, visbiežāk skrajos mežos un lauksaimniecības ainavā.[2] Izdala divas pasugas.[3]
| Dzeltenknābja klija Milvus aegyptius (Gmelin, 1788) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Virskārta | Neognati (Neognathae) |
| Kārta | Vanagveidīgie (Accipitriformes) |
| Dzimta | Vanagu dzimta (Accipitridae) |
| Apakšdzimta | Kliju apakšdzimta (Milvinae) |
| Ģints | Klijas (Milvus) |
| Suga | Dzeltenknābja klija (Milvus aegyptius) |
 Dzeltenknābja klija Vikikrātuvē | |
Sugai vistuvākā radniecība ir ar melno kliju, un vēl nesenā pagātnē dzeltenknābja klija tika uzskatīta par melnās klijas pasugu.[4] Daudzās sistemātikās tā joprojām tiek atspoguļota kā melnās klijas pasuga.
Izskats
labot šo sadaļu_juvenile_(6041212059).jpg)
Dzeltenknābja klija ir vidēji liels plēsīgais putns, ārēji ļoti līdzīgs melnajai klijai, tikai, kā jau sugas nosaukums norāda, dzeltenknābja klijai ir koši dzeltens knābis, bet melnajai klijai tas ir melns.[5] Tādēļ to var viegli atšķirt no melnās klijas, kas ziemošanas sezonā arī uzturas Āfrikā. Tomēr jaunie putni ir līdzīgi melno kliju jaunajiem putniem.[6]
Dzeltenknābja klijas ķermeņa garums ir 50—55 cm, spārnu plētums 125—135 cm.[6] svars 650—750 g.[7] Abi dzimumi izskatās līdzīgi.[8]
Apspalvojums tumši brūns ar sīkām, melnām garensvītriņām, galva un pleci gaišāki. Kopumā ķermeņa virspuse tumša, tikai spārnu vidusdaļā slīpas, gareniskas, paplatas gaišākas joslas. Spārnu apakšpusē gaiši laukumi. Kājas un vaskādiņa dzeltena. Jaunajiem putniem acis ir tumši brūnas, bet, putnam pieaugot, tās kļūst gaišākas. Spārni ir gari, plati, arī aste ir gara (garāka par spārnu platumu), ar sekli šķeltu galu. Kad aste izplesta, iegriezums nav redzams, un astes gals ir taisns. Spārni lidojumā ir viegli izliekti. Putnam sēžot, var redzēt, ka klijai ir ļoti īsas kājas, spārni sasniedz astes galu vai ir ļoti tuvu tam.[9]
Jaunie putni ir pelēkāki, ar svītrainu ķermeņa apakšpusi un izteiktiem gaišiem plankumiem mugurpusē. Tiem ir gaišāks kakls, galva un gaišs laukums spārnu virspusē, knābis pelēks.
Uzvedība un barība
labot šo sadaļuDzeltenknābja klijas mājo pustuksnešos, savannā un sausos, skrajos mežos, izvairoties no bieziem mežiem, toties uzturoties ūdenstilpju tuvumā, kā arī apdzīvoto vietu tuvumā.[6]
Barību meklē zemā un lēnā lidojumā, reizēm arī ejot ar kājām. Pārtiek no maitas, kā arī medī dažādus nelielus grauzējus, putnus, ķirzakas, vardes, zivis, gliemjus, vēžveidīgos un kukaiņus.[2][6] Ligzdošanas laikā biežāk medī, bet kopumā barošanās ieradumi atkarīgi no izplatības areāla un atbilstošiem pieejamiem barības resursiem. Dzeltenknābja klija atšķirībā no citiem plēsīgajiem putniem barojas arī ar augu izcelsmes barību, galvenokārt gan ar palmu augļiem.[6] Medījumu ķer gan gaisā, gan noskata uz zemes lidojumā no augšas. To pamanot, dzeltneknābja klija strauji pikē lejup, lai satvertu upuri. Gaisā noķertos lielos kukaiņus uzreiz lidojumā apēd.[6]
Ligzdošana
labot šo sadaļu
_(6025387357).jpg)
Dzeltenknābja klijas veido monogāmus pārus, ligzdojot pa vienam pārim vai vaļīgās kolonijās.[6] Ligzdu pāris būvē kopīgi, tai vietu piemeklējot kāda augsta koka zaru žāklē vai retākos gadījumos uz klints dzegas.[2][6] Tā ir samērā liela, platformveidīga. Ligzda tiek būvēta no sausiem zariem, pēc tam izklāta ar dažādiem mīkstiem materiāliem: ādu, vilnu, mēsliem, arī dažādiem cilvēku atkritumiem, piemēram, papīriem, lupatām un retos gadījumos ar zaļām lapām.[2]
Ligzdošana noris laikā no augusta līdz decembrim. Dējumā 1—3 baltas olas ar sarkanbrūniem raibumiem, reizēm arī bez tiem, gadā viens perējums. Olas noapaļoti ovālas, čaumala bez spīduma. Olas perē galvenokārt mātītes, tikai retumis piepalīdzot tēviņiem. Inkubācijas periods ilgst 26—38 dienas.[2][6] Mazuļi ir ligzdguļi. Pirmo nedēļu mātīte ligzdā tos silda, bet tēviņš pienes barību, kuru mātīte izbaro mazuļiem. Aptuveni mēneša vecumā mazuļi jau var paši baroties ar ligzdā atstāto barību, bet aptuveni 40 dienu vecumā tie atstāj ligzdu un pārceļas uz tuvākajiem zariem. Mazuļi pilnīgi apspalvojas līdz 42 dienu vecumam, bet vecāki tiem pienes barību vēl 40–50 dienas.[2]
Sistemātika
labot šo sadaļuDzeltenknābja klijai ir 2 pasugas:[1][3]
- Milvus aegyptius aegyptius — nominālpasuga, sastopama Ēģiptē, Arābijas dienvidrietumos un Somālijas pussalā;
- Milvus aegyptius parasitus — sastopama lielākajā daļā Subsahāras Āfrikā, izņemot Kongo upes baseinu, Madagaskarā, Kaboverde un Komoru salās.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Avibase: Yellow-billed Kite Milvus aegyptius (Gmelin, JF, 1788)
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 «Biodiversity: Milvus aegyptius (Yellow-billed kite)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2016. gada 9. janvārī.
- ↑ 3,0 3,1 «IOC World Bird List: Hoatzin, New World vultures, Secretarybird, raptors, 2020». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2020. gada 12. janvārī.
- ↑ Jeff A. Johnson, Richard T. Watson and David P. Mindell (2005) Prioritizing species conservation: does the Cape Verde kite exist? Proc. R. Soc. B 272: 1365–1371
- ↑ «Raptors of the World: Kites». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 18. decembrī. Skatīts: 2016. gada 6. janvārī.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 6,5 6,6 6,7 6,8 «Planet of Birds: Yellow-billed Kite (Milvus aegyptius)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 16. martā. Skatīts: 2016. gada 9. janvārī.
- ↑ «Kalahari Rangers: Milvus migran aegyptius». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2016. gada 9. janvārī.
- ↑ Milvus migrans[novecojusi saite]
- ↑ Latvijas daba: Melnā klija