Sumba
Sumba (indonēziešu: Pulau Sumba) ir sala Indonēzijas austrumos. Tā ir viena no Mazajām Zunda salām un atrodas Austrumu Nusa Tengaras provincē. Uz ziemeļrietumiem no Sumbas atrodas Sumbava, uz ziemeļaustrumiem pāri Sumbas šaurumam atrodas Floresa, bet austrumos, pāri Savu jūrai, ir Timora. Uz dienvidiem, pāri Indijas okeāna daļai, atrodas Austrālija.
| Sumba | |
|---|---|
| Pulau Sumba | |
 | |
  Sumba  Sumba | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Dienvidaustrumāzija |
| Apskalo | Savu jūra, Indijas okeāns |
| Koordinātas | 9°40′0″S 120°0′0″E / 9.66667°S 120.00000°EKoordinātas: 9°40′0″S 120°0′0″E / 9.66667°S 120.00000°E |
| Arhipelāgs | Mazās Zunda salas |
| Platība | 11 059,6 km² |
| Garums | 300 km |
| Platums | 75 km |
| Augstākais kalns |
Vangameti 1225 m |
| Administrācija | |
| Valsts |
 Indonēzija |
| Province |
 Austrumu Nusa Tengara |
| Lielākā pilsēta | Vainapu |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 755 849 (2015. gadā) |
| Blīvums | 67,8/km² |
| Pamatiedzīvotāji | sumbieši |
 Sumba Vikikrātuvē | |
Vēsture labot šo sadaļu
Pirms rietumeiropiešu kolonizācijas 1500. gados Sumbu apdzīvoja melanēzieši un austronēzieši.
1522. gadā ieradās pirmie portugāļu kuģi no Eiropas. No 1866. gada Sumba bija iekļauta Nīderlandes Austrumindijā, kaut arī sala līdz pat 20. gadsimtam faktiski nebija holandiešu pārvaldībā. Jezuīti 1866. gadā atklāja misiju Lauras štatā, Rietumu Sumbā.
Vēsturiski šī sala eksportēja sandalkoku un bija pazīstama kā Sandalkoka sala vai Sandalas sala.
Neskatoties uz saskari ar rietumu kultūrām, Sumba ir viena no nedaudzajām vietām pasaulē, kur megalītu apbedījumus izmanto kā “dzīvo tradīciju” ievērojamu cilvēku apglabāšanai. Megalītiskā apbedīšana daudzās pasaules daļās tika praktizēta neolītā un bronzas laikmetā, bet Sumbā ir saglabājusies līdz mūsdienām, tādējādi izraisot ievērojamu zinātnieku interesi. Piemēram, Anakalangā atrodamas megalītiskas karaliskās kapenes, klātas ar četrstūrainām akmens plāksnēm.
Vēl kāda sena tradīcija ir Pasola spēle, kas reizēm var beigties arī letāli. Tajā komandas, kurās bieži vien ir vairāki simti jātnieku, cīnās ar šķēpiem.
1977. gada 19. augustā Sumbā notika 7,0 balles (pēc Rihtera skalas) stipra zemestrīce, kas izraisīja cunami. Salā pie rietumu krasta gāja bojā 316 cilvēki.
Ģeogrāfija, klimats un ekoloģija labot šo sadaļu
Salas lielākā pilsēta un galvenā osta ir Vaingapu vairāk nekā 52 tūkstošiem iedzīvotāju.
Reljefu veido zemi kaļķakmens kalni, nevis daudzām Indonēzijas salām raksturīgie stāvie vulkāni. Sausuma sezona ir no maija līdz novembrim un lietus sezona no decembra līdz aprīlim. Salas rietumu puse ir auglīgāka un apdzīvotāka nekā austrumi.
Sakarā ar daudzveidīgo floru un faunu Pasaules Dabas fonds Sumbu ir klasificējis kā Sumbas lapu koku mežu ekoreģionu. Lai arī iepriekš tika uzskatīts, ka tā sākotnēji ietilpa dienvidu puslodes Gondvānas superkontinentā, jaunākie pētījumi liecina, ka tā varētu būt atdalījusies no Dienvidaustrumāzijas teritorijas. Sumba atrodas Valacejas ekozonā, un tajā ir Āzijas un Austrālijas izcelsmes augu un dzīvnieku sajaukums. Salas lielāko daļu sākotnēji klāja lapkoku musonu mežs, bet dienvidu virzienā vērstās nogāzes, kas sausā laikā paliek mitras, klāja mūžzaļie lietus meži.
Fauna labot šo sadaļu
Sumbā dzīvo daudz dažādu zīdītāju, bet sala īpaši bagāta ir ar putnu sugām (gandrīz 200 sugas), no kurām septiņas ir endēmiskas sugas un vēl kādas sastopamas tikai šeit un dažās tuvējās salās. Endēmisko putnu skaitā ietilpst četras neaizsargātas sugas — Ninox rudolfi, Turnix everetti, Ptilinopus dohertyi un Rhyticeros everetti —, kā arī vēl trīs izplatītākās sugas: Sumbas zaļie baloži (Treron teysmannii), Sumbas mušķērāji (Ficedula harterti) un Sumbas saulesputni (Cinnyris buettikoferi). Dažos apgabalos joprojām var sastapt sālsūdens krokodilus (Crocodylus porosus).
Sumbas rievotie degunragputni (Rhyticeros everetti) ir pakļauti aizvien lielākiem izzušanas draudiem. Neapdomīga mežu izciršana apdraud viņu izdzīvošanu. Tiek lēsts, ka palikušo putnu skaits ir mazāks par 4000, un vidējais blīvums ir seši indivīdi uz kvadrātkilometru.
Draudi un saglabāšana labot šo sadaļu
Pirmatnējā meža lielākā daļa tiek izcirsta, lai stādītu kukurūzu, manioku un citas kultūras, tāpēc paliek tikai nelieli, izolēti mežu pleķi. Turklāt šī atmežošana turpinās, ņemot vērā pieaugošo salas iedzīvotāju skaitu. Pieaugošais cilvēku skaits uz salas saasina arī dzeramā ūdens problēmu.[1]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Aku ierīkošana Sumbas salā.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 4. septembrī. Skatīts: 2019. gada 26. novembrī.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sumba.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)