Atvērt galveno izvēlni

Meža tipi Latvijā tiek izdalīti, ņemot vērā meža augšanas apstākļus un valdošo sugu kokaudzē.

Meža augšanas apstākļi ir ārējās vides apstākļi, ar kuru novērtēšanu sāk mežu klasifikāciju. Galvenais ārējās vides apstāklis, kas ietekmē mežus Latvijā un nosaka to atšķirības, ir ūdens.[1] Meža augšanas apstākļus sīkāk iedala meža tipos, kuri tiek izdalīti ņemot vērā valdošo sugu kokaudzē. Atkarībā no augsnes hidroloģiskā režīmā, ķīmisko un fizisko īpašību piemērotības koku sugu fizioloģiskajām prasībām, katrā meža augšanas apstākļu tipā iespējami viens vai vairāki meža tipi.[2] Tie ir meži ar līdzīgu zemsedzi, pamežu, koku sugām un koku augšanas gaitu.[1]

Meža augšanas apstākļiLabot

Mežos, kur cilvēks nav ietekmējis augšanas apstākļus, nodala trīs meža augšanas apstākļus:

  • Sausieņu meži ir meži uz sausām minerālaugsnēm,[1] nav kūdras slāņa, norisinās podzolēšanās process, nokrišņu pārpalikums iesūcas augsnē vai noplūst uz zemākām reljefa vietām. Pieder sils (Sl), mētrājs (Mr), lāns (Ln), damaksnis (Dm), vēris (Vr), gārša (Gr). Augsnes auglība, mitrums, bonitāte, zemsedzes un pameža augu sugu skaits palielinās no sila uz gāršu.[2]
  • Slapjaiņu meži ir meži uz slapjām minerālaugsnēm,[1] nobiras un kritalas sadalās lēni un tās uzkrājas augsnes virskārtā, veidojot līdz 30 cm biezu detrīta slāni. Nosusinot slapjaiņus, veidojas āreņi. Pieder grīnis (Gs), slapjais mētrājs (Mrs), slapjais damaksnis (Dms), slapjais vēris (Vrs) un slapjā gārša (Grs). Augsnes auglība, mitrums, bonitāte, zemsedzes un pameža augu skaits palielinās no grīņa līdz slapjai gāršai.[2]
  • Purvaiņu meži ir meži uz slapjām minerālaugsnēm[1]; augsnes virskārtā uzkrājas daļēji sadalījušās augu atliekas, no kurām ilgāka laika posmā veidojas kūdra. Kūdras slāņa biezums pārsniedz 30cm; augsts gruntsūdens līmenis; pamežā un zemsedzē pārsvarā ir purviem raksturīgas augu sugas. Nosusinot purvaiņus, veidojas kūdreņi. Pieder Purvājs (Pv), niedrājs (Nd), dumbrājs (Db) un liekņa, to augsnes auglība, mitrums, bonitāte, zemsedzes un pameža augu skaits palielinās no purvāja uz liekņu.[2]

Cilvēkam ietekmējot (nosusinot) mežu, veidojas divi meža augšanas apstākļi:[2]

  • Āreņi ir meži uz nosusinātām minerālaugsnēm.[1] Izveidojušies pēc slapjo minerālaugšņu vai pārmitro pļavu nosusināšanas; kūdras biezums noplok līdz 20 cm. Zemsedzē samazinās floras daudzveidība. Pieder viršu ārenis (Av), mētru ārenis (Am), šaurlapju ārenis (As) un platlapju ārenis (Ap). Augsnes auglība, mitrums, bonitāte, zemsedzes un pameža augu skaits palielinās no viršu āreņa uz platlapju āreni.[2]
  • Kūdreņi ir meži uz nosusinātām kūdras augsnēm.[1] Izcēlušies pēc slapjo kūdras augšņu vai arī pārejas un zemo purvu nosusināšanas; kūdras biezums mazāks par 20 cm; Pieder viršu kūdrenis (Kv), mētru kūdrenis (Km), šaurlapju kūdrenis (Ks), Platlapju kūdrenis (Kp). Augsnes auglība, mitrums, bonitāte, zemsedzes un pameža augu sugu skaits palielinās no viršu kūdreņa uz platlapju kūdreni.[2]

Meža augšanas tipiLabot

Sausieņu tipa mežiLabot

  • Sils, Sl, (Cladinoso — callunosa) aizņem 1.2 % Latvijas mežu.[3] Galvenā suga kokaudzē — priede. Pamežs nav vai rets (parastais kadiķis, āra bērzs un parastā egle). Zemsedzē vairāk par 50 sugu. Raksturīgākie augi — sila virsis, parastā brūklene, parastā mellene, aitu auzene. Raksturīgākās ķērpju un sūnu sugas — kladīnas, Islandes cetrārija, Šrēbera rūsaine. Galvenā suga kokaudzē — priede. Pamežs nav vai rets (parastais kadiķis, āra bērzs un parastā egle).[2]
  • Mētrājs, Mr, (Vacciniosa) aizņem 3.5% Latvijas mežu.[3] Galvenā suga kokaudzē — priede. Pamežs rets (parastais kadiķis un parastais pīlādzis). Zemsedzē vairāk par 80 sugu. Augu stāvā dominē parastā brūklene, parastā mellene, sila virsis, smiltāju ciesa, melnā vistene. Raksturīgākās sūnas un ķērpji — Šrēbera rūsaine, spīdīgā stāvaine, divzobes, briežu kladīna.[2]
  • Lāns, Ln, (Myrtillosa) aizņem 6.6% Latvijas mežu.[3]Galvenā suga kokaudzē — parastā priede un parastā egle. Pamežs — rets (parastais kadiķis, parastais pīlādzis, parastā lazda). Zemsedzē vairāk par 100 sugu. Raksturīgākie augi — parastā mellene, parastā brūklene, niedru ciesa, parastā ērgļpaparde. Raksturīgākās sūnu un ķērpju sugas — Šrēbera rūsaine, spīdīgā stāvaine, parastā straussūna, divzobes.[2]
  • Damaksnis, Dm, (Hylocomiosa) aizņem 20.2 % Latvijas mežu.[3] Galvenās sugas kokaudzē — parastā priede, parastā egle, āra bērzs. Pamežs rets (parastais kadiķis, parastais pīlādzis un parastā lazda).Zemesedzē vairāk par 120 sugu. Raksturīgākie augi — parastā mellene, zilā vizbulīte, baltais vizbulis, meža zemene, meža zaķskābene, parastā kreimene. Raksturīgākās sūnu un ķērpju sugas — Šrēbera rūsaine, spīdīgā stāvaine, skrajlapes, dzegužlini.[2]
     
    Divlapu žagatiņa (Maianthemum bifolium)
  • Vēris, Vr, (Oxalidosa) aizņem 20.9% Latvijas mežu.[3]Galvenā suga kokaudzē — parastā egle, āra bērzs, parastais ozols, parastais osis, parastā apse un baltalksnis.Pamežs — rets (parastai kadiķis, parastais pīlādzis un parastā lazda). Zemsedzē vairāk par 180 sugu. Raksturīgākie augi — parastā mellene, parastā ērgļapaparde, divlapu žagatiņa, četrlapu čūskoga, meža zaķskābene, meža zemene. Raksturīgākās sūnu un ķērpju sugas — Šrēbera rūsaine, spīdīgā stāvaine, lielā spuraine, skrajlapes, dzegužlini.[2]
  • Gārša, Gr, (Aegopodiosa) aizņem 2.7 % Latvijas mežu.[3] Galvenā suga kokaudzē — parastā egle, āra bērzs, parastais osis, parastā apse, baltalksnis. Pamežs —parastās egles audzēs ir rets un nomākts, lapu koku audzēs — biezs (parastā lazda, blīgzne, parastā liepa, parastais pīlādzis, parastā ieva, meža sausserdis). Zemsedzē vairāk par 200 sugu. Raksturīgākās augu sugas — podagras gārsa, cietā virza, pavasara dedestiņ, parastā sievpaparde, baltais vizbulis.[2]

Slapjaiņu tipa mežiLabot

  • Grīnis, Gs, (Cladinoso — sphagnosa) aizņem 0.1% Latvijas mežu.[3] Galvenā suga kokaudzē — parastā priede. Pamežā šad tad sastopams parastais kadiķis. Zemsedzē vairāk par 40 sugu. Raksturīgākās augu sugas — sila virsis, purva vaivariņš, parastā zilene, zilganā molīnija. Raksturīgākā sūnu un ķērpju sugas — smaillapu, blīvais un šaurlapu sfagns, uz ciņiem Šrēbera rūsaine un divzobes.[2]
  • Slapjais mētrājs, Mrs, (Vaccinioso — sphagnosa) aizņem 1.5% Latvijas mežu.[3] Galvenā suga kokaudzē — parastā priede, retāk āra bērzs. Pamežs rets (parastais kadiķis, parastais krūklis un kārkli). Zemsedzē vairāk par 60 sugu. Raksturīgās augu sugas — parastā brūklene, parastā zilene, sila virsis, purva vaivariņš, grīšļi. Raksturīgākās sūnu un ķērpju sugas — Magelāna un šaurlapu sfagns, uz ciņiem Šrēbera rūsaine, divzobes un kladīnas.[2]
  •  
    Purva vijolīte (Viola palustris)
    Slapjais damaksnis, Dms, (Myrtilloso — sphagnosa) aizņem 5.1% Latvijas mežu.[3] Galvenā suga kokaudzē — parastā priede, parastā egle un āra bērzs. Pamežs rets (parastais kadiķis, parastais krūklis un kārkli). Zemsedzē vairāk par 100 sugu. Raksturīgākās augu sugas — parastā mellene, parastā brūklene, ozolpapardes, purva vijolīte. Raksturīgākās sūnu un ķērpju sugas — uz ciņiem Šrēbera rūsaines un divzobes.[2]
  • Slapjais vēris, Vrs, (Myrtilloso — polytrichosa) aizņem 3.7% Latvijas mežu.[3] Galvenās sugas kokaudzē — parastā egle, āra bērzs. Pamežs — vidēji biezs (parastais krūklis, parastā lazda, parastais pīlādzis, kārkli un parastā zalktene). Zemsedzē vairāk par 120 sugu. Raksturīgākās augu sugas — parastā mellene, meža kosa, parastā ciņusmilga, gada staipeknis. Raksturīgākās sūnu un ķērpju sugas — dažādi sfagni, dzegužlini, spīdīgā stāvaine, divzobes.[2]
  • Slapjā gārša, Grs, (Dryopteriosa) aizņem 0.6% Latvijas mežu.[3] Galvenā suga kokaudzē — parastais ozols, melnalksnis, bērzs. Pamežs — vidēji biezs (parastais krūklis, parastā ieva, kārkli). Zemsedzē vairāk par 180 sugu. Raksturīgākās augu sugas — daudzgadīgā kaņepene, meža zirdzene, purva purene. Raksturīgākās ķērpju un sūnu sugas — parastā kociņsūna, lielā spuraine, skrajlapes, mīkstā dumbrene.[2]

Purvaiņu meža tipiLabot

  • Purvājs, Pv, (Sphagnosa) aizņem 5.1% Latvijas mežu.[3] Galvenās sugas kokaudzē — parastā priede, purva bērs. Pamežs — nav vai rets (parastais kadiķis, parastais krūklis). Zemsedzē vairāk par 50 sugu. Raksturīgākie augi — sila virsis, makstainā spilve, purva vaivariņš, parastā lācene, parastā zilene. Raksturīgās ķērpju un sūnu sugas — dažādi sfagni, dzegužlini.[2]
  • Niedrājs, Nd, (Caricoso — phragmitosa) aizņem 5.1% Latvijas mežu.[3] Galvenā suga kokaudzē — parastā priede. Pamežs — parastais kadiķis, parastais krūklis un kārkli. Zemsedzē vairāk par 150 sugu. Raksturīgākās augu sugas — dažādi grīšļi, ciesas, gludā purvpaparde, parastā zeltene, lapu puplaksis. Raksturīgākās ķērpju un sūnu sugas — sfagni, skrajlapes.[2]
  • Dumbrājs, Db, (Dryopterioso — caricosa) aizņem 3.4% Latvijas mežu.[3] Galvenā suga kokaudzē — bērzi un melnalksnis. Pamežs — vidēji biezs (parastais krūklis, kārkli, parastā ieva, parastā zalktene). Zemsedzē vairāk par 200 sugu. Raksturīgākās augu sugas — grīšļi, papardes, purva purene, parastā vīgrieze, parastā zeltene, meža zirdzene, meža meldrs. Raksturīgākās ķērpju un sūnu sugas — parastā kociņsūna, parastā rožgalvīte, skrajlapes.[2]
  • Liekņa, Lk, (Filipendulosa) aizņem 0.3% Latvijas mežu.[3] Galvenā suga kokaudzē — melnalksnis un bērzs. Pamežs — biezs (parastais krūklis, kārkli, parastā ieva, parastā irbene, parastā zalktene). Zemsedzē vairāk par 200 sugu. Raksturīgākās augu sugas — papardes, parastā vīgrieze, četrlapu čūskoga, parastais bebrukārkliņš, lielā nātre. Sūnu stāvs — skrajš.[2]

Āreņu meža tipiLabot

  • Viršu ārenis, Av, (Callunosa mel.) aizņem 0.2% Latvijas mežu.[3] Galvenā suga kokaudzē — parastā priede. Pamežs — rets (parastais kadiķis). Zemsedzē vairāk par 40 sugām. Raksturīgākās augu sugas — sila virsis, purva vaivariņš, parastā brūklene, zilganā molīnija. Raksturīgākās sūnu un ķērpju sugas — Šrēbera rūsaine, spīdīgā stāvaine, kladīnas.[2]
  • Mētru ārenis. Am, (Vacciniosa mel.) aizņem 1.5% Latvijas mežu.[3] Galvenā suga kokaudzē — priede. Pamežs — rets (krūklis, kārkli un kadiķi). Zemsedzē vairāk par 60 sugām. Raksturīgākās augu sugas — parastā mellene, parastā brūklene, divlapu žagatiņa, laimes palēcīte. Raksturīgākās ķērpju un sūnu sugas — Šrēbera rūsaine, divzobes, spīdīgā stāvaine.[2]
  • Šaurlapju ārenis, As, (Myrtillosa mel.) aizņem 6.4 % Latvijas mežu.[3] Galvenā suga kokaudzē — parastā priede, parastā egle un bērzi. Pamežs — vidēji biezs (parastā irbene, parastais kadiķis, parastais krūklis, kārkli, meža sausserdis). Zemsedzē vairāk par 110 sugu. Raksturīgākās augu sugas — parastā mellene, parastā brūklene, zilganā molīnija, baltais vizbulis, gada staipeknis. Raksturīgākās sūnu un ķērpju sugas — spīdīgā stāvaine, divzobes, lielā spuraine, parastais dzegužlins.[2]
  • Platlapju ārenis, Ap, (Mercurialiosa mel.) aizņem 4.3% Latvijas mežu.[3] Galvenā suga kokaudzē — parastais osis, āra bērzs, parastā egle, parastā apse. Pamežs — biezs (parastais pīlādzis, parastā zalktene, parastā ieva, parastais krūklis). Zemsedzē vairāk par 150 sugas. Raksturīgākās augu sugas — divlapu žagatiņa, klinšu kaulene, baltais vizbulis, meža zaķskābene, parastā sievpaparde, lielā nātre. Raksturīgākās sūnu un ķērpju sugas — spīdīgā stāvaine, skrajlapes, platlapu knābīte.[2]

Kūdreņu meža tipiLabot

  •  
    Purva vaivariņš (Ledum palustre L.)
    Viršu kūdrenis, Kv, (Callunosa turf.mel.) aizņem 0.7% Latvijas mežu.[3] Galvenā suga kokaudzē — parastā priede. Pamežs — rets (krūklis, kārkli, kadiķis). Zemsedzē vairāk par 40 sugām. Raksturīgākās augu sugas — sila virsis, purva vaivariņš, parastā zilene, spilves, parastā mellene. Raksturīgākās sūnu un ķērpju sugas — Šrēbera rūsaine, sfagni, divzobes un kladīnas.[2]
  • Mētru kūdrenis, Km, (Vacciniosa turf. Mel.) aizņem 1.1% Latvijas mežu.[3] Galvenā suga kokaudzē — parastā priede, bērzs. Pamežs — rets (parastais krūklis, kārkli, parastais kadiķis). Zemsedzē vairāk par 60 sugām. Raksturīgākās augu sugas — parastā mellene, parastā brūklene, pļavas nārbulis, gada staipeknis, divlapu žagatiņa. Raksturīgākās sūnu un ķērpju sugas — Šrēbera rūsaine, divzobes, sfagni, parastā straussūna.[2]
  • Šaurlapju kūdrenis, Ks, (Myrtillosa turf.mel.) aizņem 5.3%.[3] Galvenā suga kokaudzē — parastā priede, bērzi un parastā egle. Pamežs — vidējie biezs (parastais krūklis, parastais kadiķis, kārkli un parastais pīlādzis). Zemsedzē vairāk par 150 sugu. Raksturīgākās augu sugas — parastā mellene, parastā brūklene, klinšu kaulene, divlapu žagatiņa. Raksturīgākās sūnu un ķērpju sugas — divzobes, spīdīgā stāvaine, lielā spuraine.[2]
  • Platlapju kūdrenis, Kp, (Oxalidosa tuf. Mel.) aizņem 3.5% Latvijas mežu.[3] Galvenā suga kokaudzē — parastā egle. Parastais osis, āra bērzs un parastā apse. Pamežs — vidēji biezs (parastais krūklis, parastā irbene, parastā zalktene, kārkli). Zemsedzē vairāk par 150 sugu. Raksturīgākās augu sugas — parastā mellene, parastā brūklene, zilganā molīnija, divlapu žagatiņa. Raksturīgākās sūnu un ķērpju sugas — Šrēbera rūsaine, divzobes, spīdīgā stāvaine.[2]

AtsaucesLabot

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 Berķis, A. "Rokasgrāmata meža tipu noteikšanā". LVM, 2013. 70lpp
  2. 2,00 2,01 2,02 2,03 2,04 2,05 2,06 2,07 2,08 2,09 2,10 2,11 2,12 2,13 2,14 2,15 2,16 2,17 2,18 2,19 2,20 2,21 2,22 2,23 2,24 2,25 2,26 2,27 2,28 2,29 Liepa, I., u.c."Latvijas meža tipoloģija". Jelgava: studentu biedrība "Šalkone", 2014. 119lpp
  3. 3,00 3,01 3,02 3,03 3,04 3,05 3,06 3,07 3,08 3,09 3,10 3,11 3,12 3,13 3,14 3,15 3,16 3,17 3,18 3,19 3,20 3,21 3,22 Zālītis, P., Jansons, J. "Latvijas meža tipoloģija un tās sākotne" Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds "Saule", 2013. 168lpp