Četrlapu čūskoga
Četrlapu čūskoga (Paris quadrifolia) ir melantu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs, kas sastopams Eiropā (arī Latvijā) un Rietumāzijā mitros krūmājos un mežos.
| Četrlapu čūskoga Paris quadrifolia | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Rinda | Liliju rinda (Liliales) |
| Dzimta | Melantu dzimta (Melanthiaceae) |
| Ģints | Čūskogas (Paris) |
 Četrlapu čūskoga Vikikrātuvē | |
Augam veidojas 4-6 lapas, kas sakārtotas mieturī stublāja augšdaļā, no kā vidus attīstās tā vienīgais zieds. Pēc noziedēšanas no zieda izveidojas zilganmelna oga ar daudzām sēklām. Visam augam, tai skaitā ziediem, ir raksturīga nepatīkama smaka.[1]
Viss augs ir cilvēkam indīgs. Tajā ir saponīni, kas izraisa sāpes vēderā, vemšanu, caureju, sirdsdarbības traucējumus un reiboni.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Četrlapu čūskoga - Paris quadrifolia L.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 15. augustā.
- ↑ INDĪGIE AUGI - Populārā medicīnas enciklopēdija, 1984. gads.
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Četrlapu čūskoga |
- «Latvijas Daba informācija» (latviski).
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |