Gada staipeknis (latīņu: Lycopodium annotinum) ir staipekņu dzimtas (Lycopodiaceae) augs, kas pieder staipekņu ģintij (Lycopodium).

Gada staipeknis
Lycopodium annotinum (L.)
Gada staipeknis
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsStaipekņu nodalījums (Lycopodiophyta)
KlaseStaipekņu klase (Lycopodiopsida)
RindaStaipekņu rinda (Lycopodiales)
DzimtaStaipekņu dzimta (Lycopodiaceae)
ĢintsStaipekņi (Lycopodium)
SugaGada staipeknis (Lycopodium annotinum)
Sinonīmi
Spinulum annotinum (L.) A.Haines, (2003)
Gada staipeknis Vikikrātuvē

Sugu pirmo reizi aprakstīja Karls Linnejs (Carl von Linné) 1753. gadā.[1] Latvijā par šo sugu pirmo reizi rakstīja D.H.Grindelis 1803. gadā.[2]

Tā ir visbiežāk sastopamā staipekņu suga Latvijā. Parasti veido dažāda lieluma klājeniskas audzes. Populāciju negatīvi ietekmē auga izraušana dekoratīvo vītņu pagatavošanai. Pašatjaunojas ļoti ilgi,[3] tāpēc gada staipeknis ierakstīts Latvijas Sarkanās grāmatas 4. kategorijā, kā nepietiekami apzināta suga,[4] un MK noteikumos par ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu.[5]

Gada staipeknis ir mūžzaļš, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu, līdz 2 metriem garu stublāju un stāviem 10—15 cm gariem zariem.[3] Vertikālajiem zariem raksturīgas mazas iežmaugas.[6] Lapas sīkas, vienkāršas, uz stumbra un zariem aug pamīšus. Lancetiskās lapas ir 0,3—1 cm garas. Strobili vālveida, pa vienam sēdoši katra zara galotnē.[2] Negatavas vālītes ir zaļā krāsā, bet, kad nogatavojas, kļūst dzeltenas.[3] Sporas nobriest no jūlija līdz sepetembrim.[2]

Izplatība un biotopi

labot šo sadaļu

Gada staipeknis aug skujkoku (biežāk egļu nekā priežu mežos)[2] un platlapju-skujkoku mežos, mitrās augsnēs ar skābu reakciju. Plaši sastopams visā Eirāzijas un Ziemeļamerikas mežu joslā. Kalnos atrodams līdz 2000 m augstumam.[7]

Kopš gada staipekni aprakstīja K. Linnejs, tas ir iekļauts Lycopodium ģintī.[1] Daži autori sugai L. annotinum izdala divas pasugas:

  • Lycopodium annotinum L. subsp. annotinum
  • Lycopodium annotinum subsp. alpestre (Hartm.) Á.Löve & D.Löve.

2003. gadā A. Haines šo sugu nosauca par Spinulum annotinum un iekļāva Spinulum ģintī. Šādu iedalījumu akceptē PPG I sistēma (2016),[8] bet nepieņem citās klasifikācijās.

  1. 1,0 1,1 Lycopodium annotinum (L.) Plants of the World Online. Royal Botanic Gardens, Kew. Skatīts: 2024.01.30.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 V.Baroniņa, I.Lodziņa "Populārzinātniskā Latvijas Sarkanā grāmata", Rīga: Zinātne, 1992., 17. lpp. ISBN 5-7966-0544-5
  3. 3,0 3,1 3,2 «Gada staipeknis - Lycopodium annotinum L. - Augi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 5. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 14. martā.
  4. Latvijas Sarkanā grāmata 3.sēj. Vaskulārie augi. Rīga: LU Bioloģijas institūts, 2003. 640. lpp. ISBN 9984-559-08-4
  5. Ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu saraksts Likumi.lv: Noteikumi. Skatīts: 2024.01.31.
  6. «Staipekņi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 4. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 14. martā.
  7. Erhard Dörr, Wolfgang Lippert: Flora des Allgäus und seiner Umgebung. Band 1, IHW, Eching 2001, ISBN 3-930167-50-6, S. 94
  8. PPG I (2016). "A community-derived classification for extant lycophytes and ferns". Journal of Systematics and Evolution. 54 (6): 563–603. Skatīts: 2024.01.29.

Ārējās saites

labot šo sadaļu