Gada staipeknis
Gada staipeknis (latīņu: Lycopodium annotinum) ir staipekņu dzimtas (Lycopodiaceae) augs, kas pieder staipekņu ģintij (Lycopodium).
| Gada staipeknis Lycopodium annotinum (L.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Staipekņu nodalījums (Lycopodiophyta) |
| Klase | Staipekņu klase (Lycopodiopsida) |
| Rinda | Staipekņu rinda (Lycopodiales) |
| Dzimta | Staipekņu dzimta (Lycopodiaceae) |
| Ģints | Staipekņi (Lycopodium) |
| Suga | Gada staipeknis (Lycopodium annotinum) |
| Sinonīmi | |
| Spinulum annotinum (L.) A.Haines, (2003) | |
 Gada staipeknis Vikikrātuvē | |
Sugu pirmo reizi aprakstīja Karls Linnejs (Carl von Linné) 1753. gadā.[1] Latvijā par šo sugu pirmo reizi rakstīja D.H.Grindelis 1803. gadā.[2]
Tā ir visbiežāk sastopamā staipekņu suga Latvijā. Parasti veido dažāda lieluma klājeniskas audzes. Populāciju negatīvi ietekmē auga izraušana dekoratīvo vītņu pagatavošanai. Pašatjaunojas ļoti ilgi,[3] tāpēc gada staipeknis ierakstīts Latvijas Sarkanās grāmatas 4. kategorijā, kā nepietiekami apzināta suga,[4] un MK noteikumos par ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu.[5]
Apraksts labot šo sadaļu
Gada staipeknis ir mūžzaļš, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu, līdz 2 metriem garu stublāju un stāviem 10—15 cm gariem zariem.[3] Vertikālajiem zariem raksturīgas mazas iežmaugas.[6] Lapas sīkas, vienkāršas, uz stumbra un zariem aug pamīšus. Lancetiskās lapas ir 0,3—1 cm garas. Strobili vālveida, pa vienam sēdoši katra zara galotnē.[2] Negatavas vālītes ir zaļā krāsā, bet, kad nogatavojas, kļūst dzeltenas.[3] Sporas nobriest no jūlija līdz sepetembrim.[2]
Izplatība un biotopi labot šo sadaļu
Gada staipeknis aug skujkoku (biežāk egļu nekā priežu mežos)[2] un platlapju-skujkoku mežos, mitrās augsnēs ar skābu reakciju. Plaši sastopams visā Eirāzijas un Ziemeļamerikas mežu joslā. Kalnos atrodams līdz 2000 m augstumam.[7]
Sistemātika labot šo sadaļu
Kopš gada staipekni aprakstīja K. Linnejs, tas ir iekļauts Lycopodium ģintī.[1] Daži autori sugai L. annotinum izdala divas pasugas:
- Lycopodium annotinum L. subsp. annotinum
- Lycopodium annotinum subsp. alpestre (Hartm.) Á.Löve & D.Löve.
2003. gadā A. Haines šo sugu nosauca par Spinulum annotinum un iekļāva Spinulum ģintī. Šādu iedalījumu akceptē PPG I sistēma (2016),[8] bet nepieņem citās klasifikācijās.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ 1,0 1,1 Lycopodium annotinum (L.) Plants of the World Online. Royal Botanic Gardens, Kew. Skatīts: 2024.01.30.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 V.Baroniņa, I.Lodziņa "Populārzinātniskā Latvijas Sarkanā grāmata", Rīga: Zinātne, 1992., 17. lpp. ISBN 5-7966-0544-5
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «Gada staipeknis - Lycopodium annotinum L. - Augi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 5. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 14. martā.
- ↑ Latvijas Sarkanā grāmata 3.sēj. Vaskulārie augi. Rīga: LU Bioloģijas institūts, 2003. 640. lpp. ISBN 9984-559-08-4
- ↑ Ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu saraksts Likumi.lv: Noteikumi. Skatīts: 2024.01.31.
- ↑ «Staipekņi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 4. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 14. martā.
- ↑ Erhard Dörr, Wolfgang Lippert: Flora des Allgäus und seiner Umgebung. Band 1, IHW, Eching 2001, ISBN 3-930167-50-6, S. 94
- ↑ PPG I (2016). "A community-derived classification for extant lycophytes and ferns". Journal of Systematics and Evolution. 54 (6): 563–603. Skatīts: 2024.01.29.