Parastais kadiķis

Parastais kadiķis (Juniperus communis), arī paeglis, ērcis (Ziemeļkurzemē) ir vienmājas skujkoks. Latvijā visbiežāk sastopams kā krūms, retāk kā koks.Kadiķi labi aug saulainās vietās, tie ir sausumizturīgi un nav prasīgi augsnes izvēlē. Kadiķi aug gan klajumā, gan pamežā. Priežu mežos, virsājos,sausos pauguros redzami īpatnēji, piramidālie, cilindriskie kadiķu vainagi. Skujas ir sīkas,adatveida, sakārtotas mieturos pa trim.

Parastais kadiķis
Juniperus communis (L., 1753)
Parastais kadiķis
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsKailsēkļi (Pinophyta)
KlaseSkujkoku klase (Pinopsida)
RindaPriežu rinda (Pinales)
DzimtaCiprešu dzimta (Cupressaceae)
ĢintsKadiķis (Juniperus)
SugaParastais kadiķis (J. communis)
Parastais kadiķis Vikikrātuvē

Kadiķiem sēklas atrodas čiekurogā. Sākumā čiekuroga ir zaļa, bet, kad nogatavojas, kļūst sarkanbrūna vai melna.

Skujas un sēklas satur daudz ēterisko eļļu un ir bagātas fitoncīdiem. Čiekurogas izmanto gan ārstniecībā, gan kulinārijā.

AprakstsLabot

 
Ogas un skujas

Mūžzaļš neliels (līdz 10 m) skujkoks vai krūms. Stumbri stāvi, rievaini. Miza pelēki brūna. Koksne iebrūna, smaržīga, cieta. Vainags parasti cilindrisks vai konisks. Skujas adatveida pa 3 mieturos, saglabājas pie koka ap 5 gadus. Zied aprīlī un maijā. Vīrišķie ziedi dzelteni, sievišķie zaļi. Auglis — aromātiska čiekuroga, no sākuma zaļa, kas nogatavojusies zili melna.

Ķīmiskais sastāvsLabot

Kadiķu čiekurogas satur ēterisko eļļu (0,2-2%), kurā konstatēti 17 monoterpēni, 24 seskviterpēni - kamfēns, limonēns, mircēns, elemēns, humulēns, kariofilēns, pinēni, terpineols-4, kadinēns u.c. Bez ēteriskās eļļas čiekurogās ir invertcukurs (līdz 30-40%), miecvielas, sveķi, sveķskābes, flavonoīdi, eļļa, organiskās skābes u.c.

BiotopiLabot

Parastais kadiķis aug purvos un sausās vietās, skujkoku mežos, mežmalās.

IzplatībaLabot

Parastais kadiķis ir Eiropā ļoti plaši izplatīta suga, aug arī Āzijā, Ziemeļamerikā un dažviet Ziemeļāfrikā.[1] Latvijā savvaļā aug varietāte Juniperus communis var. suecicaZviedrijas kadiķis.

KaitēkļiLabot

Kadiķu zaru brūnēšanu var izraisīt Phomopsis juniperova un Gymnosporangium dzimtes sēnītes. Parasti šīs sēnītes izraisa tikai vizuālu defektu un pašu augu neapdraud, ja laicīgi tiek izgriezti. Sēnīšu veicinošie faktori ir pārāk slikta augsnes drenāža, mitrums un vēja trūkums. Mazākā mērā kadiķi var bojāt arī kukaiņi - Argyresthia thuiella un Phyllosticta thujae.[2]

Dižkoki LatvijāLabot

LiteratūraLabot

  • Artūrs Mauriņš, Andris Zvirgzds. Dendroloģija. Rīga, 2006, 85.—87. lpp. ISBN 9984-802-21-3

AtsaucesLabot

Ārējās saitesLabot