Lāčsūnas
Lāčsūnas jeb dzegužlini (Polytrichum) ir zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas (Polytrichaceae) ģints, kas agrāk bija iekļauta samtīšu dzimtā (Bryaceae). Ģints latīniskais nosaukums veidots no diviem vārdiem polys — "daudz", un thrix — "mati", sakarā ar sporofītu pārklājumu ar sīkām matveidīgām šķiedrām.
| Lāčsūnas | |
|---|---|
 Kūdrāja dzegužlins (Polytrichum strictum) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Lapu sūnas (Bryophyta s.s.) |
| Klase | Polytrichopsida |
| Kārta | Polytrichales |
| Dzimta | Dzegužlinu dzimta (Polytrichaceae) |
| Ģints | Lāčsūnas (Polytrichum) |
 Lāčsūnas Vikikrātuvē | |
Lāčsūnas aug purvainās pļavās un mežos ar palielinātu mitruma daudzumu. Visbiežāk izplatītākā ir parastā lāčsūna.
Uzbūve labot šo sadaļu
Parastās lāčsūnas stumbrs sasniedz līdz 30 cm garumu, tas ir brūnganzaļš, klāts ar šauŗam, smailām lapām. Stumbra apakšdaļā redzami smalki pavedienveida izaugumi — rizoīdi. Ar rizoīdu palīdzību, lāčsūnas uzsūc no augsnes ūdeni un minerālvielas. Lāčsūnu stumbrs jau ir anatomiski diferencēts. Stumbra vidū atrodas koncentrisks vadaudu kūlītis, kura centrā atrodas nedzīvas šūnas, kas vada ūdeni un funkcionāli atbilst augstāk organizēto augu traheīdam. Ap nedzīvajām šūnām atrodas dzīvas šūnas, kas vada plastiskās vielas un funkcionāli atbilsts sietstobriem.[1]
Lapu virspusi sedz asimilatori, jeb ar hlorofilu bagāti plātņveida izaugumi, kas sastāv no vienas šūnu rindas un stipri palielina lapas asimilācijas virsmu.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Lāčsūnas 2». 02.10.2021. Skatīts: 02.10.2021.
Ārējās saites labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lāčsūnas.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)