Purva vaivariņš

augu suga

Purva vaivariņš (latīņu: Ledum palustre jeb Rhododendron tomentosum) ir mūžzaļš 30—120 cm augsts ēriku dzimtas pundurkrūms. Bieži izplatīts arī Latvijas sūnu purvos un purvainos priežu mežos.

Purva vaivariņš
Ledum palustre L.
Purva vaivariņš (Ledum palustre)
Purva vaivariņš (Ledum palustre)
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaViršu rinda (Ericales)
DzimtaĒriku dzimta (Ericaceae)
ĢintsRododendri (Rhododendron)
SugaPurva vaivariņš (L. palustre)
Sinonīmi
Rhododendron tomentosum
Purva vaivariņš Vikikrātuvē

Zaru miza tumši pelēka, sākumā klāta ar sarkanbrūnu tūbas kārtu un sīkiem dziedzerīšiem. Lapas pamīšus, vienkāršas, lineāras, 1—6 cm garas, 0,2—1,5 cm platas, stipri smaržojošas, ādainas, uz apakšpusi ieritinātām malām, virspusē tumši zaļas, spīdīgas, gludas vai jaunām lapām pareti klātas ar dzelteniem dziedzerīšiem, apakšpusē ar sarkanbrūnu tūbas kārtu un sīkiem dziedzerīšiem. Zied no maija līdz jūlijam. Ziedi sakopoti čemurveida ziedkopās, kas atrodas zaru galos. Kauslapas 5. Vainaglapas 5, baltas, 0,4—0,8 cm garas, parasti brīvas, nobirstošas, gandrīz olveidīgas. Putekšņlapas 10, to kātiņi balti, nedaudz garāki par vainagu. Auglenīca pie pamata ar disku, kam 8—10 zobiņi. Irbulis pavedienveida, mazliet īsāks par putekšņlapām. Auglis — nokarena pieccirkņu pogaļa ar paliekošu irbuli. [1]

Augs ir indīgs. Tā veģetatīvās daļas satur alkaloīdus, organiskās skābes, minerālvielas u.c. savienojumus. Auga daļas, sevišķi pirms ziedēšanas, satur arī ēterisku eļļu, kurai ir reibinoša smarža un dedzinoša garša; tā iedarbojas uz organismu narkotiski, jo tās sastāvā ietilpst ledolkampars jeb ledols — stipra inde, kas iedarbojas uz nervu sistēmu. Izžāvētus un smalki saberztus vaivariņus lieto kožu un blakšu apkarošanai. Indīgās iedarbības dēļ tos ārstniecībā vairs nelieto.[1]

  1. 1,0 1,1 Latvjas PSR flora IV, 17.lpp