Mazais dūkuris
Mazais dūkuris (Tachybaptus ruficollis) ir neliela auguma dūkuru dzimtas (Podicipedidae) ūdensputns, kura izplatības areāls ir tikai Vecā pasaule - Eiropā, Āzijā un Āfrikā.[1]
| Mazais dūkuris Tachybaptus ruficollis (Pallas, 1764) | |
|---|---|
 Mazais dūkuris riesta tērpā | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Dūkurveidīgie (Podicipediformes) |
| Dzimta | Dūkuru dzimta (Podicipedidae) |
| Ģints | Mazie dūkuri (Tachybaptus) |
| Suga | Mazais dūkuris (Tachybaptus ruficollis) |
| Sinonīmi | |
| |
| Izplatība | |
|
Sastopams ligzdošanas sezonā
Sastopams ziemošanas sezonā
Sastopams visu gadu kā nometnieks | |
 Mazais dūkuris Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu_with_juveniles_W_IMG_6793.jpg)
Mazais dūkuris Eiropā sastopams Rietumeiropā un Centrāleiropā, Skandināvijas dienvidos un Baltijas valstīs. Austrumeiropas izplatības areāls sašaurinās virzienā uz Volgas lejteci - šķērsojot Krievijas dienvidrietumus. Iespējams, mazā dūkura izplatības areāls sasniedz Urālus.[2] Āzijā tas sastopams Āzijas centrālajos, dienvidu un dienvidaustrumu reģionos, sasniedzot Jaungvineju un Zālamana salas. Āfrikā tas sastopams kontinenta lielākajā daļā: nelielās teritorijās Ziemeļāfrikā gar Vidusjūras un Atlantijas okeāna krastiem un plašā joslā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša.[1]
Latvijā
labot šo sadaļuMazais dūkuris ir Latvijā ligzdojoša suga, kas galvenokārt ligzdo zivju dīķos un aizaugošos ezeros. Tas vietām, neaizsalstošās ūdenstilpēs nelielā skaitā arī pārziemo.[2] Mazais dūkuris ir iekļauts Latvijas Sarkanās grāmatas 3. kategorijā.[3] Latvijā sastopams sugas nominālpasuga - Tachybaptus ruficollis ruficollis.[2]
Izskats un īpašības
labot šo sadaļu
_-_Flickr_-_Lip_Kee.jpg)
Mazais dūkuris ir maza auguma ūdensputns ar smailu, melnu knābi. Savā izplatības areālā tas ir vismazākais no visiem dūkuriem.[4] Tā ķermeņa garums ir 23—29 cm, spārnu izplētums 40—45 cm,[2] svars 140 g.[5] Abi dzimumi izskatās vienādi.
Vasarā tam ir krāšņs riesta apspalvojums — ķermeņa augšdaļa ir tumši brūna, bet kakls un vaigi rudi brūni, ar metālisku vara spīdumu. Apspalvojums pie īsās astes kļūst gaiši brūns, bet pavēdere ir gaiši pelēka. Acis - koši dzeltenas. Jaunajiem putniem un ziemas periodā rudā apspalvojuma laukumi ir pelēcīgi brūni. Jaunajiem putniem atšķirībā no pieaugušajiem ir dzeltens knābis, kura gals ir melns. Kļūstot arvien vecākam, knābis kļūst tumšāks, līdz tas ir pilnībā melns. Mazajam dūkuram abās pusēs uz knābja pie pamatnes ir balti, nelieli laukumiņi, kas no attāluma atgādina baltus vaigu galus.[6] Mazuļus klāj brūnpelēkas dūnas, kurām ir gaišāk brūnas garensvītras.
Pēdas ir daļēji pleznotas, uz pirkstiem ir platas, pelēkas ādas krokas - peldplēksnes, kas priekšējiem trim pirkstiem ir daļēji savienotas. Līdz ar to pēdas ir platas un lieliski piemērotas peldēšanai.
Uzvedība un barošanās
labot šo sadaļuMazais dūkuris galvenokārt ēd zivis, bet atšķirībā no citām dūkuru sugām uzturā lietojamās zivtiņas pēc izmēra ir stipri mazākas, līdz ar to, salīdzinot ar citiem dūkuriem, tas var apmeties daudz mazākās ūdenstilpēs, kurās dzīvo mazākas zivis. Tas barojas arī ar dažādiem bezmugurkaulniekiem, piemēram, gliemjiem, ūdens kukaiņiem, to kāpuriem un vēžveidīgajiem, kā arī nelieliem abiniekiem.[7] Pieaugušie putni tīrot spalvas, izkritušās apēd, kā arī dod apēst mazuļiem. Zinātniekiem nav īsti skaidrojuma šim ieradumam, bet viens no skaidrojumiem, ka tādā veidā dūkuri aizsargā kuņģa sieniņas pret zivju asakām, izoderējot tās ar spalvām.[6]
Mazais dūkuris ir ļoti uzmanīgs un pie mazākajām aizdomām paslēpjas, ienirstot zem ūdens.[6] Kā visi dūkuri tas ir labs peldētājs un nirējs, bet neveikls uz sauszemes, jo tā īsās kājas anatomiski ir novietotas tālu uz atpakaļu, pie pašas astes.
Ligzdošana
labot šo sadaļu
Atšķirībā no citām mazo dūkuru ģints sugām mazais dūkuris neligzdo kolonijās. Tas veido monogāmus pārus un katram pārim ir sava ligzdošanas teritorija. Ligzda ir peldoša, kas tiek būvēta uz ūdens, bet, lai tā brīvi nepeldētu pa ūdenstilpi, tā tiek piestiprināta pie kāda ūdensauga, žagariem vai iesprostota starp augsto ūdensaugu stumbriem. Ligzdu būvē abi vecāki.[7] Dējumā ir 4—6 baltas olas,[6] kuras perē abi vecāki. Inkubācijas periods ilgst 19—28 dienas.[7] Ja pieaugušie putni atstāj ligzdu, lai dotos baroties, olas tiek apsegtas ar trūdošiem ūdensaugiem, tādējādi tās tiek noslēptas, kā arī turpinās olu sildīšana, jo trūdošie ūdensaugi izdala siltumu.[8] Drīz pēc izšķilšanās mazuļi spēj staigāt un peldēt un tie kopīgi ar vecākiem pamet ligzdu. Mazie dūkuri audzina mazuļus kopīgi.[7] Kamēr mazuļi ir mazi, vecāki tos bieži vizina uz savām mugurām, tādējādi tos sasildot un aizstāvot pret briesmām. Pieaugušo putnu apspalvojums mazuļiem izaug 29 dienu vecumā, drīz pēc tam tie sāk lidot. Jaunie ir atkarīgi no vecākiem līdz sasniedz apmēram 42 dienu vecumu.[7]
Sistemātika
labot šo sadaļuMazajam dūkurim ir 9 pasugas:
- T. ruficollis ruficollis - izplatīts Eiropā un Ziemeļāfrikā;
- T. ruficollis iraquensis - izplatīts Irākā un Irānas dienvidrietumos;
- T. ruficollis capensis - izplatīts no Kaukāza cauri Indijai un Šrilankai līdz Mjanmai, kā arī Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras un Madagaskarā;
- T. ruficollis poggei - izplatīts Ķīnas austrumos, Krievijas austrumos Klusā okeāna piekrastē, Japānā un Kuriļu salu dienvidu daļā;
- T. ruficollis philippensis - izplatīts Filipīnu ziemeļu daļā;
- T. ruficollis cotobato - izplatīts Mindanao salā;
- T. ruficollis tricolor - izplatīts, sākot ar Sulavesi jūras salām un beidzot ar Jaungvineju un Mazajām Zunda salām;
- T. ruficollis volcanorum - izplatīts no javas salas līdz Timoras salai;
- T. ruficollis collaris - izplatīts no Jaungvinejas ziemeļaustrumiem līdz Bugenvila salai Zālamana salu ziemeļos.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «IUCN: Tachybaptus ruficollis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. novembrī. Skatīts: 2013. gada 27. maijā.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 «Ornitofaunistika: Mazais dūkuris». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 27. maijā.
- ↑ «Putni: Dūkurveidīgie». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 3. decembrī. Skatīts: 2013. gada 27. maijā.
- ↑ «Eichenwald: Tachybaptus ruficollis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. augustā. Skatīts: 2013. gada 27. maijā.
- ↑ Bird Facts: Little Grebe Tachybaptus ruficollis (Pallas, 1764)
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 «ARKive: Little grebe (Tachybaptus ruficollis)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 10. novembrī. Skatīts: 2013. gada 27. maijā.
- ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 «Biodiversity: Tachybaptus ruficollis (Little grebe, Dabchick)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 1. septembrī. Skatīts: 2013. gada 27. maijā.
- ↑ «Why do grebes cover their nests? Laboratory and field tests of two alternative hypotheses». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 14. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 10. novembrī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mazais dūkuris |
- Latvijas daba: Mazais dūkuris
- Putnu bildes: Mazais dūkuris
- Birds Life: Little Grebe Tachybaptus ruficollis Arhivēts 2013. gada 23. augustā, Wayback Machine vietnē.