Startu ezers
Startu ezers (arī Startezers, Startu muižas ezers, Zaļais ezers un Muižezers)[1] ir caurteces ezers Cēsu novada Mārsnēnu pagastā. Tā dienvidu krastā atrodas Startu ciems, kas veidojies ap Startu muižu, kas devusi vārdu arī ezeram.
Startu ezers | |
---|---|
Koordinātas | 57°24′45″N 25°31′47″E / 57.41250°N 25.52972°EKoordinātas: 57°24′45″N 25°31′47″E / 57.41250°N 25.52972°E |
Platība | 13,2 ha |
Vidējais dziļums | 1 m |
Lielākais dziļums | 1,9 m |
Augstums v.j.l. | 71,3 m |
Izteka | strauts (grāvis) uz Lizīti |
Baseina valstis | Latvija |
Salas | nav |
Apdz. vietas krastos | Starti |
Raksturojums
labot šo sadaļuStartu ezers ir 13,2 hektārus liels aizaugošs ezers. Tā dibens ir dūņains, krasti austrumos un dienvidos ir lēzeni, bet ziemeļos un rietumos — zemi. Ezerā ietek beznosaukuma strauts no Austriņu ezera, bet no tā iztek grāvis uz Lizīti.[2]
Ģeogrāfija
labot šo sadaļuAtrodas Mārsnēnu pagasta rietumos, ap 500 m uz ZR no valsts vietējās nozīmes autoceļa V323 (Liepa—Smiltene), nepilnus četrus kilometrus no Mārsnēniem, pagasta centra.[3]
Ezera dienvidu—dienvidrietumu krastā atrodas Startu ciems, dienvidrietumu krastā uzcelta graudu kalte, rietumu—ziemeļu krastā atrodas meži, bet austrumu krastā — purvs, purvains mežs.[3] Dienvidrietumu krastā ierīkota peldvieta.
Flora un fauna
labot šo sadaļuEzerā aug kalmes, glīvenes, cūkauši, vilkvālītes, grīšļi, niedres, lēpes, kosas, ežgalvītes, bultenes un sfagni.
No zivīm tajā konstatēti asari, karūsas, līdakas, raudas, līņi,[2] dūņu pīkste, ruduļi. No putniem — gulbji, meža pīles, laucis, ūdensvistiņa.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Vietvārdu datubāze». vietvardi.lgia.gov.lv. Skatīts: 2020-07-17.
- ↑ 2,0 2,1 «Startu ezers». www.ezeri.lv. Skatīts: 2020-07-17.
- ↑ 3,0 3,1 «BalticMaps». balticmaps.eu. Skatīts: 2020-07-17.