Leonīds Šteins (krievu: Леонид Захарович Штейн; 1934. gada 12. novembris, Kameņecpodoļska, Hmeļnickas apgabals - 1973. gada 4. jūlijs, Maskava) bija padomju starptautiskais lielmeistars šahā (1962).

Leonīds Šteins
Леонид Захарович Штейн
Leonīds Šteins 1969. gadā
Leonīds Šteins 1969. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1934. gada 12. novembrī
Valsts karogs: Padomju Savienība Kameņecpodoļska, Hmeļnickas apgabals, Ukrainas PSR, PSRS (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Miris 1973. gada 4. jūlijā (38 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Maskava, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Pilsonība Karogs: Padomju Savienība PSRS
Nodarbošanās šahists

Šahista karjera

labot šo sadaļu

Ļvivas šaha skolas audzēknis. Divas reizes uzvarējis Ukrainas šaha čempionātos (1960, 1962).[1][2] PSRS sporta biedrības «Avangard» čempions šahā (1955).[3] Trīs reizes uzvarējis PSRS šaha čempionātos (1963, 1965, 1966).[4][5][6]

1960. gados ticis uzskatīts par vienu no reālākajiem Pasaules šaha nosaukuma pretendentiem, taču vienmēr piedzīvojis sāpīgas neveiksmes, kas liegušas Šteinam piedalīties pretendentu turnīros. 1962. gadā starpzonu turnīrā Stokholmā dalījis 6.-8. vietu. Lai gan papildus turnīrā pārliecinoši apsteidzis Pālu Benko un Svetozaru Gligoriču, tomēr FIDE ieviestās vienas valsts šahistu kvotas dēļ (no vienas valsts pretendentu turnīrā varēja spēlēt tikai 3 šahisti) Šteins palika ārpus pretendentu turnīra.[7] 1964. gadā starpzonu turnīrā Amsterdamā atkal atkārtojās situācija ar kvotām - Šteins ieņēma 5. vietu, taču tā kā pirms viņa bija jau 3 PSRS šahisti, tad viņš atkal palika ārpus pretendentu turnīra.[8] 1967. gada starpzonu turnīrā Susā (Tunisija) vienas valsts kvotas beidzot bija atceltas, taču arī šoreiz Šteinam neizdevās iekļūt pretendentu turnīrā. Viņš dalīja 6.-8. vietu un bija līderis papildus turnīrā par vienīgo vietu papildus turnīrā. Izšķirošajā partijā Vlastimils Horts piedāvāja Šteinam neizšķirtu, bet Šteins atteicās un zaudēja, kā rezultātā par papildus turnīra uzvarētāju kļuva Semjuels Reševskis.[9]

Daudzu lielu starptautisku turnīru uzvarētājs: 1967. gadā Maskavā[10] un Sarajevā (kopā ar Borislavu Ivkovu),[11] 1969. gadā Tallinā.[12] Viens no pēdējiem lielākajiem Šteina panākumiem bija dalīta 1. vieta (kopā ar Anatoliju Karpovu) Aleksandra Aļehina memoriālā 1971. gadā.[13]

PSRS izlases sastāvā uzvarējis Pasaules šaha olimpiādēs 1964. un 1966. gadā, izcīnot arī individuālo zelta (1964) un sudraba (1966) medaļu. Tāpat bijis divkārtējs Eiropas komandu šaha čempionāta uzvarētājs (1965, 1970), izcīnot arī individuālo sudraba (1965) un bronzas (1970) medaļu. 1961. gadā bijis PSRS studentu izlases līderis, kas uzvarējusi Pasaules studentu komandu šaha čempionātā. 1970. gadā piedalījies PSRS un pārējās pasaules mačā Belgradā, kur pie 1. galdiņa vienā partijā aizvietojis toreizējo Pasaules čempionu Borisu Spaski, taču zaudējis Bentam Larsenam.[14]

Pāragri miris 1973. gada vasarā Maskavas viesnīcā īsi pirms izbraukšanas uz Eiropas komandu čempionātu. Oficiālā diagnoze bija miokarda infarkts.

Ārējās saites

labot šo sadaļu