Sarajeva
Sarajeva (bosniešu: Sarajevo, serbu: Сарајево, izrunā: /sǎrajeʋo/) ir Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsēta, kā arī šīs valsts lielākā pilsēta. 2011. gadā Sarajevā dzīvoja 411 tūkstoši iedzīvotāju. Tas ir arī Sarajevas kantona administratīvais centrs. Sarajeva atrodas valsts centrālajā daļā Miļackas upes ielejā kalnu ielokā.
Sarajeva Sarajevo Сарајево | |||
---|---|---|---|
galvaspilsēta | |||
| |||
Koordinātas: 43°52′0″N 18°25′0″E / 43.86667°N 18.41667°EKoordinātas: 43°52′0″N 18°25′0″E / 43.86667°N 18.41667°E | |||
Valsts | Bosnija un Hercegovina | ||
Kantons | Sarajevas kantons | ||
Platība | |||
• Kopējā | 141,5 km2 | ||
Augstums | 518 m | ||
Iedzīvotāji (2013)[1] | |||
• kopā | 275 524 | ||
• blīvums | 2 905,7/km² | ||
Laika josla | CET (UTC+1) | ||
• Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
Mājaslapa |
www | ||
Sarajeva Vikikrātuvē |
Tā ir viena no svarīgākajām Balkānu pilsētām, un tai ir ilga un bagāta vēsture kopš tās dibināšanas 1461. gadā. 1914. gada 28. jūnijā Gavrilo Princips Sarajevā (toreiz Austroungārijā) nogalināja erchercogu Franci Ferdinandu,[2] aizsākot Pirmo pasaules karu. Dienvidslāvijas karu laikā Sarajeva smagi cieta cīņās, jo no 1992. gada 5. aprīļa līdz 1996. gada 29. februārim tā bija karadarbības zonā.
Kulturāli Sarajeva ilgus gadsimtus ir bijusi Eiropas kontinenta punkts, kur satiekas un sadzīvo trīs reliģijas — islāms, katoļticība un pareizticība.
Vēsture
labot šo sadaļuSarajevu 1461. gadā nodibināja pirmais osmaņu Bosnijas bejs (turku: bey) Isa Ishaka dēls (turku: İshakoğlu İsa Bey, bosniešu: Isa-Beg Ishaković), kurš uzcēla pirmo mošeju un Sarajeva kļuva par Bosnijas ejāleta administratīvo centru (1580—1583 un 1851—1864). Ejāleta centrs uz laiku tika pārcelts uz Baņa Luku (1583—1686) un Travniku (1686—1851).
1697. gadā Hābsburgu karavadonis Savojas princis Eižens ieņēma un nodedzināja pilsētu.
1878. gadā Bosniju anektēja Austroungārija, un Sarajevā sāka attīstīties rūpniecība.
1914. gada 28. jūlijā Sarajevā atentātā tika nogalināts Austroungārijas troņmantinieks Francis Ferdinands, un tas kļuva par cēloni Pirmajam pasaules karam.
Starp pasaules kariem Sarajeva bija Drinas Banovinas provinces centrs Dienvidslāvijas sastāvā. Otrā pasaules kara laikā Sarajeva bija ustašu Horvātijas Neatkarīgās valsts sastāvā. Visi pilsētas ebreju iedzīvotāji tika iznīcināti. Pretošanās kustību vadīja leģendārs Tito kaujinieks ar segvārdu Valters.
Pēc Otrā pasaules kara Sarajeva kļuva par Bosnijas un Hercegovinas republikas Dienvidslāvijas sastāvā galvaspilsētu. Pilsēta ļoti strauji auga, un tika apbūvēta ar standarta dzīvojamiem kvartāliem. 1984. gadā Sarajevā notika ziemas olimpiskās spēles.
1990. gados, izceļoties Dienvidslāvijas kariem, 1992. gada 5. aprīlī pilsētu ielenca serbu militārie spēki. Sarajevu aizstāvēja bosniešu kaujinieki. Sākās kauja par Sarajevu, kura ar dažādu intensitāti turpinājās gandrīz četrus gadus. Pilsēta ciets no serbu armijas veiktās pilsētas bombardēšanas, kura notika no apkārtējiem kalniem, bet īpaši no snaiperu uzbrukumiem civiliedzīvotājiem, kuri spiesti regulāri iziet ielās pēc pārtikas un dzeramā ūdens.
Pamatojoties uz Deitonas līgumu, Sarajeva kļuva par neatkarīgās Bosnijas un Hercegovinas valsts galvaspilsētu. Līdz 2005. gadam ir novērsta lielākā daļa no kara postījumiem.
Sports
labot šo sadaļuZiemas olimpiskās spēles
labot šo sadaļu1984. gadā Sarajevā norisinājās ziemas olimpiskās spēles. Daudzas olimpisko spēļu vajadzībām uzceltās celtnes tika bojātas vai iznīcinātas Bosnijas kara laikā. Daļa no tām ir atjaunotas, piemēram, Zetras olimpiskā halle un Koševas stadions. Citas būves ir pamestas, piemēram, olimpiskā bobsleja un kamaniņu trase. Olimpiādes rīkošanas laikā Sarajeva bija Dienvidslāvijas SFR pilsēta. Vienīgo medaļu (sudraba medaļu) Dienvidslāvijai izcīnīja slovēņu kalnu slēpotājs Jure Franko.
Cilvēki
labot šo sadaļuSarajevā dzimuši:
- Gorans Bregovičs (Goran Bregović, 1950) — mūziķis
- Branko Crvenkovskis (Бранко Црвенковски, 1962) — Maķedonijas prezidents
- Edins Džeko (bosniešu: Edin Džeko; 1986), bosniešu futbolists
- Dāvids Elazars (David (Dado) Elazar, 1925–1976) — Izraēlas ģenerālis
- Miļenko Jergovičs (Miljenko Jergović, 1966) — rakstnieks
- Emirs Kusturica (Emir Kusturica, 1954) — kinorežisors
- Vladimirs Prelogs (Vladimir Prelog, 1906–1998) — ķīmiķis
- Abdula Sidrans (Abdulah Sidran, 1944) — bosniešu rakstnieks
- Boriss Tadičs (Борис Тадић, 1958) — Serbijas prezidents
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Population». Arhivēts no oriģināla, laiks: 24 decembris 2017. Skatīts: 20 novembris 2016.
- ↑ https://www.history.com/this-day-in-history/archduke-ferdinand-assassinated
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sarajeva.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
Šis ar Eiropu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |