Lejaskurzeme

Lejaskurzeme ir kultūrvēsturisks reģions Kurzemes dienvidu daļā ar Liepāju kā galveno pilsētu.

Ar Lejaskurzemes vārdu 19. gadsimtā apzīmēja Kurzemes guberņas rietumu daļu, bet Augškurzemes vārdā sauca tās austrumu galu. Laika gaitā ar šo vārdu ir apzīmētas dažādas teritorijas.

Vēsture

Vācbaltu dabaszinātnieki par Lejaskurzemi dēvēja tikai Kurzemes guberņas centrālo zemāko daļu jeb Zemgales līdzenumu, iepretī Kursas (Austrumkursas un Rietumkursas) augstienēm. Šo iedalījumu mēdza lietot vēl 20. gadsimta pirmajā pusē.

Lejaskurzemes apgabals (1919-1920)

Pēc Strazdumuižas pamiera noslēgšanas Latvijas Pagaidu valdība ar 1919. gada 5. jūlija lēmumu nodibināja Lejaskurzemes apgabala pārvaldi agrākā Kurzemes Zemes padomes Andreja Bērziņa vadībā, kam pakļāvās pieci Latvijas apriņķi:

• Grobiņas apriņķis,
• Aizputes apriņķis,
• Ventspils apriņķis,
• Kuldīgas apriņķis,
• Talsu apriņķis.

Liepājas aizsardzībai uzbūvētā bruņotā vilciena "Kalpaks" apkalpe ar 12 collu (305 mm) angļu flotes lielgabalu (1919).

Par apgabala galvaspilsētu pasludināja Liepāju, par tās kara gubernātoru 16. jūlijā iecēla angļu pulkvedi-leitnantu Rovan-Robinsonu. 21. jūlijā Lejaskurzemes apgabala priekšnieks Andrejs Bērziņš izdeva rīkojumu par latviešu valodas lietošanu sludinājumos un uz izkārtnēm. Bermontiādes laikā 1919. gada 27. septembrī Liepājas un Aizputes apriņķos izsludināja Latvijas bruņoto spēku mobilizāciju. Rietumkrievijas armijas daļas nocietinājās Skrundas un Priekules apkārtnē, bet no Jelgavas sāka uzbrukumu Tukuma un Kandavas virzienā. 30. oktobrī Liepājas dzelzceļa darbnīcas nodeva Liepājas garnizonam pirmo bruņuvilcienu "Kalpaks".

Kad 2. novembrī sākās Bermonta armijas uzbrukums Liepājai, tajā izsludināja aplenkuma stāvokli. Angļu eskadras komandieris paziņoja, ka militāri atbalstīs Liepājas garnizonu. 3. novembrī Rietumkrievijas armijas 2. prūšu gvardes pulks kopā ar Kuldīgas jēgeru pulku, jātnieku eskadronu un artilērijas daļām sāka uzbrukumu Liepājai un 4. novembrī sasniedza pilsētas nocietinājumus. Lielā salā Liepājas aizstāvēšanas kaujas turpinājās līdz 14. novembrim, bet līdz 27. novembrim ienaidnieku padzina no Lejaskurzemes pāri Latvijas-Vācijas robežai. 29. novembrī Lejaskurzemes apgabalā atcēla aplenkuma stāvokli. Pēc Andreja Bērziņa iecelšanas 1020. gada 5. februārī par Latgales apgabala priekšnieku, par Lejaskurzemes apgabala priekšnieku kļuva Jānis Goldmanis. Apgabalu likvidēja 1920. gada augustā. Lejaskurzemes apgabalu pārdēvēja par Kurzemes apgabalu.

Latvijas Republikas laikā

Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas Lejaskurzemes vārdu sāka attiecināt galvenokārt uz Aizputes un Liepājas apriņķiem. No 1928. līdz 1931. gadam iznāca Aizputes laikraksts "Lejaskurzemes ziņas" Ž. Kapiņa redakcijā. 1997. gadā Liepājas pilsētas un Liepājas rajona pašvaldības izveidoja Lejaskurzemes Tūrisma informācijas biroju.

2019. gada 15. oktobrī Latvijas Republikas Ministru Kabinets apstiprināja likumprojekta "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" gala versiju, kurā paredzēja izveidot 39 pašvaldības, arī Lejaskurzemes novadu. Tajā plānoja iekļaut 2009. gada reformas gaitā izveidotos Aizputes, Grobiņas, Priekules, Nīcas, Durbes, Pāvilostas, Vaiņodes un Rucavas novadus. Vēlāk to pārdēvēja par Dienvidkurzemes novadu.