Vikipēdija

Elenger Grupp

AS Elenger Grupp (agrāk AS Eesti Gaas) ir Igaunijas enerģētikas uzņēmums, kas nodarbojas ar dabasgāzes importēšanu, sadali un pārdošanu, kā arī elektroenerģijas pārdošanu. Tas ir dibināts 1993. gadā. Uzņēmuma galvenais birojs atrodas Tallinā. Eesti Gaas īpašnieks ir Igaunijas investīciju uzņēmums Infortar OÜ.

AS Elenger Grupp
Tips Akciju sabiedrība
Darbības joma enerģētika
Dibināts 1993. gads
Galvenais birojs Tallina, Karogs: Igaunija Igaunija
Pakalpojumi dabasgāzes imports, dabasgāzes un elektroenerģijas pārdošana
Īpašnieks(-i) Infortar, Karogs: Igaunija Igaunija
Tīmekļa vietne gaas.ee
Eesti Gaas galvenā biroja ēka Tallinā, Sadama ielā 7 2019. gadā
Eesti Gaas agrākā galvenā biroja ēka Tallinā, Līvalaia ielā 9 (nojaukta 2021. gadā)

Uzņēmumu grupa piedāvā pakalpojumus Igaunijā, Somijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā.

Vēsture

labot šo sadaļu

Gāzes izmantošana Igaunijā tika sākta 1865. gadā, kad Tallinā uzcēla akmeņogļu gāzes fabriku.[1]

Par Eesti Gaas priekšteci var uzskatīt gāzes transportēšanas uzņēmumu "Gāzes vada Kohtla-Jerve — Ļeņingrada ekspluatācijas pārvalde", kas dibināta 1948. gada 9. augustā.[1] Šajā gadā Kohtla-Jervē tika uzcelta gāzes ieguves rūpnīca, kas ieguva deggāzi no slānekļa. Gāzi pa cauruļvadi sūtīja uz Ļeņingradu. 1953. gadā tika atklāts cauruļvads no Kohtla-Jerves uz Tallinu. 1957. gadā Ļeņingrada sāka izmantot dabasgāzi, un tai vairs nevajadzīgo mākslīgi iegūto gāzi novirzīja Igaunijas vajadzībām.

1963. gada 19. janvārī Igaunijas PSR Ministru Padome izveidoja Gazifikācijas galveno pārvaldi, kurā apvienoja visas republikas gāzes iestādes. 1969. gadā pa cauruļvadu no Krievijas Igaunijai sāka piegādāt dabasgāzi, kuru Jehvi sajauca ar slānekļa gāzi.

1976. gadā tika atklāts cauruļvads no Izborskas Krievijā līdz Tartu. 1978. gadā to pagarināja līdz Rakverei.

1988. gadā Igaunijas PSR Gazifikācijas galvenā pārvalde tika reorganizēta par teritoriālo ražošanas apvienību Eesti Gaas. 1988. gada 29. martā sākās gāzesvada Vireši — Tallina celtniecība, un pēc tā uzbūvēšanas patēriņa sezonā Igaunija varēja saņemt gāzi no Latvijas Inčukalna pazemes gāzes krātuves.

 
Agrākais logotips

1990. gada 1. novembrī Eesti Gaas tika pārveidots par valsts uzņēmumu. 1992. gada 28. aprīlī Igaunijas valdība pieņēma lēmumu valsts uzņēmumu pārveidot par akciju sabiedrību un piesaistīt ārzemju kapitālu tā, lai 70 % kapitāldaļu piederētu valstij, bet 30 % — Krievijas Gazprom. 1993. gada 20. janvārī tika reģistrēta akciju sabiedrība Eesti Gaas.

1994. gada aprīlī notika atklāta Eesti Gaas akciju izsole, kurā pārdotas 770 akcijas ar nominālu 1000 kronas. Maijā notika otrā akciju emisija, kurā pārdotas 835 akcijas. Investori ieguva 7,5 % uzņēmuma kapitāldaļu. 1994. gada vasarā sāka darbu gāzes sadales stacija Lo un gāzes mērīšanas stacija pie Krievijas robežas Verskā.

1995. gada maijā Eesti Gaas 14,67 % akciju tika pārdoti Vācijas gāzes uzņēmumam Ruhrgas (tagad E.ON Ruhrgas International GmbH par 62,5 miljoniem kronu. 7,5 % kapitāldaļu nopirka Londonā reģistrētais Baltic Republic Fund. Valsts īpašumā palika 39 % kapitāldaļu.

1998. gada 20. maijā Somijas enerģētikas uzņēmums Neste Oy (tas nākamajā gadā reorganizēts par Fortum) kļuva par Eesti Gaas akcionāru. Jau šajā gadā Eesti Gaas sāka restrukturizāciju, apvienojot savus meitas uzņēmumus Tallinngaas, Narva Gaas un Kohtla Gaas. Nākamajā gadā pievienoti meitas uzņēmumi Tartu Gaas un Rakvere Gaas. 1999. gada 4. martā par Eesti Gaas akcionāru kļuva uzņēmums Itera Latvija.

2002. gadā Eesti Gaas akcionāri bija: Gazprom 37 %, Ruhrgas AG 32 %, Fortum Oy 18 %, Itera Latvija 9 % un pārējie — 4 %. 2005. gadā AS Eesti Gaas tika reorganizēts par koncernu, kurā ietilpa meitas uzņēmumi AS EG Ehitus un AS EG Võrguteenus (tie darbību sāka 2006. gada 1. janvārī).[1]

2014. gada 2. janvārī no Eesti Gaas tika atdalīts meitas uzņēmums AS EG Võrguteenus (novembrī vairākumu tā kapitāldaļu iegādājās Igaunijas elektrības pārvades tīkla operators AS Elering). 1. jūlijā Fortum no E.ON Ruhrgas International GmbH nopirka tam piederošās Eesti Gaas 33,66 % akcijas, tādējādi palielinot savu daļu līdz 51,38 %.[2]

2016. gada 23. februārī paziņots, ka Igaunijas uzņēmums OÜ Trilini Energy no Fortum Heat and Gas Oy pērk tam piederošo vairākumu Eesti Gaas kapitāldaļu (51,38 %).[3] Darījums pēc Igaunijas Konkurences padomes atļaujas saņemšanas pabeigts 31. martā. Uzņēmums Trilini Energy tika dibināts ar mērķi pirkt Eesti Gaas; tā īpašnieki: Igaunijas investīciju uzņēmums AS Infortar (57 %), Eesti Gaas padomes loceklis Ārne Sārs, Latvijas Gāze padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Savickis un tranzīta uzņēmējs Viktors Golinskis.[4] Trilini Energy bija arī izteicis pirkšanas piedāvājumu citiem Eesti Gaas akcionāriem Gazprom un Itera Latvija.[3] 13. maijā Trilini Energy noslēdza līgumu ar Gazprom par tam piederošo Eesti Gaas 37,03 % kapitāldaļu pirkšanu.[5] Augustā Trilini Energy no SIA Itera Latvija nopirka 10,02 % Eesti Gaas akciju. Līdz ar to Trilini Energy bija ieguvis 98,43 % Eesti Gaas kapitāldaļu. Septembrī Infortar daudzajiem mazajiem akcionāriem izteica akciju izpirkšanas piedāvājumu.[6] Decembrī Trilini kļuva par vienīgo Eesti Gaas īpašnieku.[7] 2017. gadā Eesti Gaas akcijas tika sadalītas Trilini Energy akcionāriem: Infortar (67 %; tam piederēja arī 38 % Tallink), IGLATS OÜ (12,5 %, kontrolēja Juris Savickis), SKVL Vara OÜ (10,5 %, kontrolēja Ārne Sārs ar radiniekiem, kā arī Evens Tudebergs), GVA SISTEMS OÜ (10 %, kontrolē Viktors Golinskis).[8] 2018. gadā Infortar no pārējiem akcionāriem nopirka Eesti Gaas kapitāldaļas.

 
Logotips līdz 2024. gadam

2018. gada maijā ar kuģniecības uzņēmumu Tallink tika noslēgta vispārīgā vienošanās par kuģa Megastar uzpildīšanas ar sašķidrināto dabasgāzi pakalpojumiem turpmākos piecus gadus. 2018. gada oktobrī tika paziņots, ka Eesti Gaas Nīderlandes kuģubūvētājam Damen Group pasūtīja sašķidrinātās dabasgāzes bunkerēšanas kuģi ar ietilpību 6 000 m³. Tas tiks piegādāts 2020. gada septembrī.

2019. gada maijā Eesti Gaas ārējos tirgos sāka izmantot jaunu zīmolu Elenger, kas tiks ieviests Latvijā, Lietuvā un Somijā, nomainot EG Energija zīmolu. Elenger nosaukumā ir ietverta elektrība, enerģija un gāze.[9]

2023. gada 17. jūlijā tika pabeigta gāzes apgādes sistēmas operatora Latvijā AS Gaso iegāde. 2023. gadā Eesti Gaas apgrozījums sasniedza 1,022 miljardus eiro. 2024. gada 1. novembrī Eesti Gaas vienojās ar Vācijas enerģētikas uzņēmumu EWE AG par tā uzņēmējdarbības Polijā iegādi par 120 miljoniem eiro. Darījums ietvēra dabasgāzes sadales tīklu Rietumpolijā un visus enerģijas pārdošanas biznesa virzienus. 2024. gada 6. decembrī uzņēmums mainīja nosaukumu uz AS Elenger Grupp.[10]

Eesti Gaas Latvijā

labot šo sadaļu

2017. gada 10. jūlijā Latvijā tika dibināts Eesti Gaas meitas uzņēmums SIA EG Energija. Tas Latvijas klientiem veic elektrības un dabasgāzes pārdošanu.

2019. gada 13. maijā tika paziņots, ka Eesti Gaas paplašina darbību Latvijā, ienākot mazumtirdzniecības tirgū ar jaunu zīmolu Elenger.[9] 16. decembrī SIA EG Energija nosaukums tika mainīts uz SIA Elenger.

2023. gada 14. aprīlī Eesti Gaas noslēdza vienošanos par "Latvijas gāze" piederošā dabasgāzes sadales sistēmas operatora AS Gaso pirkšanu par 120 miljoniem eiro. Apvienošanos Latvijas Ministru Kabinets atļāva jūnija sākumā, bet Konkurences padome apstiprināja jūlijā;[11] darījums tika pabeigts 2023. gada 17. jūlijā.

Meitas uzņēmumi

labot šo sadaļu

AS Elenger Grupp meitas uzņēmumi:

  • AS Gaasivõrk — gāzes apgādes sistēmas operators Igaunijā
  • Elenger Suomi (Elenger Oy) — pārdošana Somijā
  • Elenger Latvija (SIA Elenger) — elektrības un dabasgāzes pārdošana Latvijā
  • Elenger Lietuva (UAB Elenger) — pārdošana Lietuvā
  • Elenger Polska (Elenger Sp. z o.o) — pārdošana Polijā
  • Elenger Marine (Elenger Marine OÜ, Igaunija) — sašķidrinātās dabasgāzes transportēšana
  • AS Gaso — gāzes apgādes sistēmas operators Latvijā

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 «History». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 26. oktobrī. Skatīts: 2015. gada 27. martā.
  2. ↑ Fortum increases its shareholding in Estonian Natural Gas companies AS Eesti Gas and AS Võrguteenus Valdus - structuring for eventual divestment Arhivēts 2016. gada 3. jūnijā, Wayback Machine vietnē. Fortum, 7/1/2014
  3. ↑ 3,0 3,1 AS Infortar aquires majority sharehold in AS Eesti Gaas Arhivēts 2016. gada 4. novembrī, Wayback Machine vietnē. Eesti Gaas, 23.02.2016
  4. ↑ Infortar acquired Fortum´s shareholding in AS Eesti Gaas Arhivēts 2016. gada 3. septembrī, Wayback Machine vietnē. Eesti Gaas, 31.03.2016
  5. ↑ Gazprom sells its share in Eesti Gaas Arhivēts 2016. gada 10. oktobrī, Wayback Machine vietnē. Eesti Gaas, 13.05.2016
  6. ↑ The purchase of the B-shares of AS Eesti Gaas by AS Infortar Arhivēts 2016. gada 14. novembrī, Wayback Machine vietnē. Eesti Gaas, 02.09.2016
  7. ↑ Trilini becomes full owner of Eesti Gaas Arhivēts 2019. gada 4. janvārī, Wayback Machine vietnē. news.err.ee, 13.12.2016 1
  8. ↑ «Shareholders». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 25. oktobrī. Skatīts: 2015. gada 27. martā.
  9. ↑ 9,0 9,1 Igaunijas lielākais dabasgāzes uzņēmums paplašina darbību Latvijā Dienas Biznes, Lelde Petrāne, 2019. gada 13. maijs
  10. ↑ Eesti Gaas maina nosaukumu Db.lv, 06.12.2024
  11. ↑ "Latvijas Gāze" pārdos "Gaso" Igaunijas uzņēmumam "Eesti Gaas" LETA, 2023. gada 14. aprīlis

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Elenger_Grupp&oldid=4188674"