Lilita Bērziņa

Lilita Bērziņa;
	Lilita Bērziņa filmā "Limuzīns Jāņu nakts krāsā"
Dzimusi	Lilija Bērziņa; 1903. gada 17. jūlijā; Rīga, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Mirusi	1983. gada 27. maijā (79 gadu vecumā); Rīga, Latvijas PSR (tagad Latvija)
Citi vārdi	Lilija Priede-Bērziņa
Nodarbošanās	aktrise
Darbības gadi	1920—1982
Dzīvesbiedrs	Jānis Priede
Citi apbalvojumi
	Staļina prēmija (1947); PSRS Tautas skatuves māksliniece (1956); Sociālistiskā darba varone (1978); Ļeņina ordenis

Lilita Bērziņa (īstajā vārdā Lilija Priede-Bērziņa dzimusi 1903. gada 17. jūlijā [v.s. 4. jūlijā] Rīgā, mirusi 1983. gada 27. maijā Rīgā) bija latviešu aktrise.

Dzīvesgājums

Lilita Bērziņa Laimdotas tēlā filmā "Lāčplēsis" (1930).

Dzimusi 1903. gadā kā Lilija Bērziņa Grīziņkalna apkaimē Rīgā, mūrnieka Dāvja Bērziņa un viņa sievas šuvējas Zelmas ģimenē. Mācījās Rīgas 3. vidusskolā un Jaunatnes savienības dramatiskajos kursos. No 1922. gada darbojās Dailes teātrī, pieņemot skatuves vārdu "Lilita". Kinodebija 1922. gadā Pjotra Čardiņina filmā "Psihe" (nav saglabājusies) un Emīlijas Laivenieks lomā filmā "Vilkiem mests laupījums". 1930. gadā tēloja Laimdotas un Mirdzas Saulītes lomas Aleksandra Rusteiķa filmā "Lāčplēsis". 1928. gadā apprecējās ar Dailes teātra aktieri Jāni Priedi, 1932. gadā viņai piedzima meita Lolita. 1930. gadu beigās Lilita Bērziņa dēvēta par Dailes teātra pirmo aktrisi. Vācu okupācijas laikā tēloja klasiskas lomas — Mariju Stjuarti (1943) un Džuljetu (1943).

Pēc Otrā pasaules kara Dailes teātrī tēloja Spīdolu Raiņa "Uguns un nakts" izrādē (1947), kā arī Annas Kareņinas (1949), Mašas (Čehova "Trīs māsas", 1951), Ļubovas Jarovajas (1952) un citas lomas. Līdztekus darbojās kā Latvijas PSR Augstākās padomes deputāte trijos sasaukumos, četrus gadus viņa bija Latvijas Teātra biedrības priekšsēdētāja.^[2]

Mirusi 1983. gadā, apbedīta Rīgas Meža kapos.^[3]

Lilitas Bērziņas vārdā nosaukta balva, kuru kopš 1987. gada piešķir Latvijas aktrisēm par izcili spilgtu aktierdarbu iepriekšējās sezonas laikā.

Nozīmīgākās lomas teātrī

Asnate — Jāņa Raiņa — "Jāzeps un viņa brāļi" (1933)
Dezdemona — Viljama Šekspīra — "Otello" (1937)
Džuljeta — Viljama Šekspīra — "Romeo un Džuljeta" (1943)
Spīdola — Jāņa Raiņa — "Uguns un nakts" (1947)
titulloma — Ļeva Tolstoja — "Anna Kareņina" (1949)
Maša — Antona Čehova — "Trīs māsas" (1951)
titulloma — Frīdriha Šillera — "Marija Stjuarte" (1956)
Ģertrūde — Viljama Šekspīra — "Hamlets" (1959)
Tatjana Berežkova — Ivana Gončarova — "Krauja" (1982)

Filmogrāfija

Slavenākā kinoloma ir Mirta Saknīte Rīgas Kinostudijas filmā "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" (1981). Šo filmu Latvijas skatītāji 1995. gadā atzina par visu laiku labāko latviešu filmu.^[4]