Venta

upe Latvijā un Lietuvā
(Pāradresēts no Venta (upe))
Šis raksts ir par upi Latvijā un Lietuvā. Par citām jēdziena Venta nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

Venta[2] ir upe Latvijā un Lietuvā. Garums — 346 km (178 km Latvijā un 168 km Lietuvā), baseina platība — 11 811,1 km².[3] Lielākās pilsētas Ventas krastos ir Mažeiķi, Kuldīga un Ventspils. Lielākā pieteka — Abava. Uz Ventas atrodas platākais dabīgais ūdenskritums Eiropā — Ventas rumba.[4]

Venta
Nosaukums citas valsts teritorijā:
Valsts karogs: Lietuva  Venta lietuviešu: Venta
Izteka Veņu ezers (Lietuva)
55°44′42″N 22°31′59″E / 55.74500°N 22.53306°E / 55.74500; 22.53306
Ieteka Baltijas jūra
57°23′44″N 21°32′39″E / 57.39556°N 21.54417°E / 57.39556; 21.54417Koordinātas: 57°23′44″N 21°32′39″E / 57.39556°N 21.54417°E / 57.39556; 21.54417
Caurteces valstis Karogs: Lietuva Lietuva
Karogs: Latvija Latvija
Garums 346 km (Latvijā 178 km)
Vidējā caurtece 92,8[1] m³/s 
Gada notece 2,94 km³ 
Baseina platība 11 811,1 km² (Latvijā 6613,6 km²)
Galvenās pietekas Abava, Virvīča
Venta Vikikrātuvē

Nosaukuma izcelsme

labot šo sadaļu

Ventas nosaukums ir cēlies no līvu vārda vēna, kas nozīmē “upes ieteka jūrā”, “jūras šaurums” vai “osta”.[5] Latīniskais nosaukums Winda pirmo reizi minēts Indriķa hronikas 1206. gada notikumu tekstā par vendiem.[6]

Ventā pārsvarā ir sastopamas šādas zivis[7]: ālanti, asari, alates, karpas, karūsas, līdakas, plauži, sapali, foreles un zandarti.

Upes raksturojums un ekoloģija

labot šo sadaļu

No Lietuvas robežas līdz Alšiem Venta tek pa Vadakstes līdzenumu, tālāk - starp Rietumkursas un Austrumkursas augstienēm. Krasti pārsvarā aizauguši, peldvietu nav daudz. No Šķērveļa līdz Kuldīgai krastos ir dolomīta atsegumi (Gobdziņu klintis, Ātraiskalns, Straujaiskalns), upē krāčaini posmi (Griezes, Nīgrandes, Gobdziņu, Varkaļu, Elles, Skrundas krāce, Briežu brasls, Griķu brasls, Rimzātu brasls, Rumbiņas krāce un Zeļģu krāce) mainās ar mierīgiem un dziļiem posmiem, daudz saliņu. Pie Kuldīgas Venta no dolomīta gultnes pāriet smilšakmenī, veidojot Latvijā lielāko ūdenskritumu - Ventas rumbu. Lejpus Kuldīgas, Piejūras zemienē upe līkumaina, tecējums mierīgs, ir sarkanīga smilšakmens atsegumi (Sarkanā siena), krasti lēzeni. 50% baseina aizņem meži. Venta parasti aizsalst decembra beigās, ledus iešana sākas marta sākumā. Ventas ieleja no Kuldīgas līdz Abavas ietekai un Ventas un Šķērveļa ielejas posms ir kompleksie dabas liegumi.
Ūdenstūrismam vairāk piemērota ir Venta no Lietuvas robežas līdz rumbai Kuldīgā. Upes augšdaļa ir mazāk apdzīvota, ar ātrāku straumi.[7]

Kreisā krasta pietekas:

Labā krasta pietekas:

Attēlu galerija

labot šo sadaļu
  1. Latvijas padomju enciklopēdija. 52. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 64. lpp.
  2. «Informācija par objektu: Venta». LĢIA vietvārdu datubāze. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Skatīts: 2016. gada 23. augustā.
  3. «Ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikators». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 15. augustā. Skatīts: 2007. gada 24. augustā.
  4. Ventas rumba Arhivēts 2011. gada 14. maijā, Wayback Machine vietnē., www.latvia.travel
  5. «Ventas baseins». www.upes.lv. Skatīts: 2018-01-17.
  6. Heinrici Chronicon Livoniae, X.14. Arhivēts 2014. gada 13. decembrī, Wayback Machine vietnē.: Wendi autem humiles erant eo tempore et pauperes utpote a Winda repulsi, qui est fluvius Curonie, et habitantes in Monte Antiquo, iuxta quem 1206. (latīniski)
  7. 7,0 7,1 Venta