Vikipēdija

Lamantīni

(Pāradresēts no Lamantīnu apakšdzimta)

Lamantīni jeb manati (Trichechus) ir sirēnu kārtas (Sirenia) gan jūrā, gan saldūdenī dzīvojošu zīdītāju ģints, kas pieder pie lamantīnu dzimtas (Trichechidae). Lamantīnu ģints ir vienīgā ģints lamantīnu dzimtā, un tajā ir 3 sugas.

Lamantīni
Trichechus (Linnaeus, 1758)
Floridas lamantīns (Trichechus manatus latirostris)
Floridas lamantīns (Trichechus manatus latirostris)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaSirēnas (Sirenia)
DzimtaLamantīnu dzimta (Trichechidae)
ĢintsLamantīni (Trichechus)
Izplatība

Lamantīnu izplatības areāls iekrāsots trīs krāsās: Vestindijas lamantīnu izplatība zaļā krāsā, Amazones lamantīnu sarkanā krāsā, Āfrikas lamntīnu oranžā krāsā.
Lamantīni Vikikrātuvē

Tuvākie radinieki jūrā lamantīnam ir jūrasgovis, bet uz sauszemes — ziloņi un mazie klinšu damani.[1][2] Kad Kristofors Kolumbs kādā no saviem ceļojumiem Karību jūrā pirmo reizi ieraudzīja lamantīnus, viņš nodomāja, ka tās ir nāras.[3]

Izplatība

labot šo sadaļu

Lamantīni dzīvo siltos, seklos ūdeņos. Tie iet bojā, ja ūdens temperatūra noslīd zem 15 °C. Ziemas laikā Floridas lamantīni pamet jūru un apmetas Floridas siltākajos iekšzemes ūdeņos, piemēram, Kristāla upē, Homosasa upē un citās. Šajās upēs ūdens visu gadu ir apmēram 22 °C. Vasaras laikā Floridas lamantīni pa jūru aizklejo diezgan tālu uz ziemeļiem, 2006. gadā lamantīnus novēroja pie Ņujorkas pilsētas.

Kopumā Vestindijas lamantīni dzīvo Atlantijas okeāna rietumdaļas jūrās, sākot ar Floridu un beidzot ar Brazīliju.[4] Amazones lamantīni apdzīvo Amazones baseinu un nekad to nepamet. Toties Āfrikas lamantīni uzturas gan Āfrikas rietumpiekrastes seklajos jūras līčos ekvatora tuvumā, gan dažādajās pieguļošajās iekšzemes upēs. Daži zinātnieki uzskata, ka ir vēl ceturtā suga — pundurlamantīns (Trichechus "pygmaeus"), kas dzīvo Amazones upes baseinā Brazīlijas teritorijā.[5] Tomēr lielākā daļa zinātnieku uzskata, ka pundurlamantīns ir nenobriedis Amazones lamantīns.[6]

Izskats un īpašības

labot šo sadaļu
 
Lamantīna aste ir līdzīga airim

Vidēji lamantīna ķermeņa garums ir 3—3,6 m, svars 450—800 kg,[7] bet lielākie var svērt 1775 kg. Vismazākie starp lamantīniem, neņemot vērā pundurlamantīnus, ir Amazones lamantīni, kas dzīvo Amazones upes baseinā. Tā ķermeņa garums nesasniedz 3 metrus, toties pundurlamantīni ir 1,3 metrus gari.[5] Mātītes lamantīniem ir nedaudz lielākas par tēviņiem. Lamantīnu ķermenis kā visām sirēnām ir vārpstveida formas, bet tā aste atšķirībā no jūrasgovs delfīnam līdzīgās astes ir airim līdzīga. Arī tā snuķis ir īsāks kā jūrasgovij.

Lamantīniem ir liela, kustīga augšlūpa, kas kalpo kā īss snuķis. Lamantīni ar augšlūpu plūc jūraszāli, kā arī to izmanto savstarpējai socializācijai. Tiem ir mazas, plaši novietotas acis. Pastāv uzskats, ka lamantīni redz krāsās līdzīgi cilvēkam. Tāpat kā zirgiem tiem ir vienkāra gremošanas sistēma, tā resnā zarna ir liela, kurā tiek sagremotas cietākās augu daļas. Kopumā tā zarnas ir daudz garākas kā citiem tāda paša auguma dzīvniekiem. Lamantīniem nav priekšzobu un ilkņu. Tiem ir zobi tikai sānos, tā dzerokļi ir plakani un labi piemēroti cietas barības sakošļāšanai.[7] Zobi, ja tie izkrīt, lamantīniem ataug atkal un atkal. Tie izaug žokļa dziļumā un lēnām bīdās uz žokļa priekšpusi. Priekšējie zobi no rindas izkrīt un nomainās ar nākamajiem zobiem.[7] Vienlaicīgi tiem nekad nav vairāk par 6 zobiem.[8]

Lamantīna priekškājas ir pārveidojušās par airkājām, bet katrai airkājai ir 3—4 nagi.[9] Pakaļkājas nav redzamas, jo tās slēpjas dziļi muskuļu slānī. Pakaļkājas ir nelieli, mazattīstīti kauli, kas nav savienoti ar mugurkaulu. Lamantīniem ir īpaši blīvi kauli, kas spēj turēt dzīvnieka lielo masu zem ūdens spiediena.[3]

Uzvedība

labot šo sadaļu
 
Lamantīni savā starpā komunicē arī ar pieskārieniem

Lamantīni pamatā ir veģetārieši, un lielāko dienas daļu pavada ganoties seklos, siltos ūdeņos, kas ir 1—2 metrus dziļi un bagāti ar ūdensaugiem. Pārējo dienas daļu tas pavada gulšņājot zem ūdens. Lamantīni ik pa 3—5 minūtēm uzpeld, ieelpot skābekli. Ja lamantīns ir aktīvs, tam skābeklis ir vajadzīgs biežāk, šādā situācijā lamantīns var uzpeldēt ielepot ik pa 30 sekundēm. Toties guļot, lamantīns spēj atrasties zem ūdens pat līdz 20 minūtēm.[9] Visbiežāk lamantīni guļ, izbāzuši degungalu laukā no ūdens.[7] Lamantīni ir ļoti lēnprātīgi un miermīlīgi dzīvnieki.[9] Līdz šim pētnieki ir novērojuši un pētījuši Floridas lamantīnus, tādēļ ne viss, kas novērots, varētu attiekties uz pārējām lamantīnu sugām. Lamantīns peld ar ātrumu 5—8 km/h, bet ir novērots, ka tas spēj īsā distancē sasniegt ātrumu 30 km/h. Lamantīns var peldēt gan vertikāli uz augšu, gan ar vēderu uz augšu, gan veikli velties un izpildīt dažādus zemūdens trikus.[3]

Lamntīni savā starpā sazinās ar balsi, īpaši mātītes ar saviem mazuļiem, kā arī riesta laikā, lai pievērstu pretējā dzimuma uzmanību. Lai komunicēti tie izmanto arī smaržu un pieskārienus. Tomēr tos var uzskatīt par vientuļniekiem.[8] Ir novērots, ka lamantīnu saziņa salīdzinoši ar citiem dzīvniekiem ir komplicēta, tie līdzīgi delfīniem un airkājiem spēj veikt dažādus uzdevumus, un tiem ir laba atmiņa.[10]

Visbiežāk lamantīni iet bojā dēļ cilvēkiem, lai arī ir aizsargāti ar likumu. Tos sabrauc ar laivām vai savaino ar dzinēju dzenskrūvēm. Bieži ievainojumi ir nāvējoši.[11] Reizēm lamantīni norij zvejniecības priekšmetus, kā āķus, dažādas metāla detaļas un citus priekšmetus. Visbiežāk šie priekšmeti nenodara neko ļaunu lamantīniem, visbīstamākās ir makšķerauklas vai tīkla detaļas. Tās var aizsprostot lamantīna zarnas un lēnām to nogalināt. Dabiskie lamantīnu ienaidnieki ir haizivis, krokodili, zobenvaļi un aligatori.

Barība

labot šo sadaļu
 
Lamantīns pamatā barojas ar dažādām jūraszālēm

Lamantīni pamatā ir veģetārieši un patērē vairāk kā 60 dažādus augus savā ēdienkartē. Dienā tas apēd tik daudz augu, kas svērtu apmēram 10—15% no paša svara[9] jeb 45—67 kg.[7] Reizēm lamantīni no tīkliem izlasa zivis.[12]

Vairošanās

labot šo sadaļu

Lamantīni dzimumbriedumu sasniedz vēlu un vairojas ļoti lēni. Mātīte visbiežāk nepārojas, kamēr nav sasniegusi 5 gadu vecumu, bet tēviņi 7 gadus. Mazulis dzimst ik pēc 2—5 gadiem.[9] Lamantīnu grūsnības periods ilgst apmēram 12 mēneši, un mazulis paliek kopā ar māti 12—18 mēnešus. Visu šo laiku māte to zīda ar pienu.[7] Piedzimst tikai viens mazulis, kas sver apmēram 30 kg. Jau piedzimstot lamantīna mazulim ir 3—4 zobi.[7]

Lamantīnu dzīves ilgums ir apmēram 60 gadi.[9]

Sistemātika

labot šo sadaļu

Atsauces

labot šo sadaļu
  1. ↑ «Klinšu damans». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 28. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 28. novembrī.
  2. ↑ Domning, D.P., 1994, Paleontology and evolution of sirenians: Status of knowledge and research needs, in Proceeding of the 1st International Manatee and Dugong Research Conference, Gainesville, Florida, 1-5)
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 The Magnificent Manatee
  4. ↑ Florida (West Indian) Manatee An Endangered Species At Bagheera
  5. ↑ 5,0 5,1 «Marc van Roosmalen, New Species, Dwarf Manatee, Amazon Association for the Preservation of Nature». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 23. februārī. Skatīts: 2009. gada 23. februārī.
  6. ↑ «Trials of a Primatologist | Science & Nature | Smithsonian Magazine». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 14. oktobrī. Skatīts: 2009. gada 3. decembrī.
  7. ↑ 7,0 7,1 7,2 7,3 7,4 7,5 7,6 Manatee - Enchanted Learning Software
  8. ↑ 8,0 8,1 Best, Robin (1984). Macdonald, D.. ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 292–298. ISBN 0-87196-871-1.
  9. ↑ 9,0 9,1 9,2 9,3 9,4 9,5 Manatee Facts
  10. ↑ Gerstein, E.R., 1994, The manatee mind: Discrimination training for sensory perception testing of West Indian manatees (Trichechus manatus), Mar. Mammals, 1: 10-21.)
  11. ↑ Marine Mammal Medicine, 2001, Leslie Dierauf & Frances Gulland, CRC Press
  12. ↑ Powell, James (1978). "Evidence for carnivory in manatee (Trichechus manatus)". Journal of Mammalogy 59 (2): 442. doi:10.2307/1379938

Ārējās saites

labot šo sadaļu
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Lamantīni&oldid=3701682"