Ūdensaugi

Ūdensaugi ir ūdenī dzīvojošo augu un tiem vizuāli līdzīgo organismu apkopojošs nosaukums. Šis nosaukums nav zinātnisks taksons, taču tiek plaši lietots ērtības labad, lai apzīmētu ūdens vides floru.

Baltā ūdensroze Nymphaea alba
Riekstu lotosa Nelumbo nucifera pumpurs
Ēdamā zaļaļģe jeb "jūras salāts"Ulva lactuca

IedalījumsLabot

Parasti pie ūdensaugiem pieskaita ūdenī pilnīgi vai daļēji augošos augus (makrofītus) un aļģes (mikrofītus), tiem var tikt pieskaitītas arī ūdens sēnes.

MakrofītiLabot

Makrofīts ir augs, kas aug ūdenī vai tā tuvumā un ir vai nu zemūdens, vai iegremdēts, vai peldošs. Jūrās, ezeros un upēs makrofīti veido zivju dzīves vidi, substrātu ūdens bezmugurkaulniekiem, ražo skābekli un kalpo kā barība dažām zivīm un savvaļas dzīvniekiem.[1]

Makrofīti ir daudzu organismu barības ķēdas pamatā,[2] tiem ir ievērojama ietekme uz augsnes ķīmiju un apgaismojuma līmeni,[3] jo tie palēnina ūdens plūsmu un uztver piesārņojumu. Augu atliekas nogulsnējas bentosā, pateicoties tam, ka samazinās ūdens caurplūde. Daži augi spēj absorbēt piesārņojumu savos audos.[4] Parasti netiek dēvētas par makrofītiem daudzšūnu aļģes, kaut arī to ekoloģiskā ietekme ir līdzīga citiem lielākiem ūdensaugiem.[5]

Ūdensaugi ir īpaši pielāgojušies, lai dzīvotu ūdenī vai uz tā virsmas. Visizplatītākā adaptācija ir vieglas iekšēja iesaiņojuma šūnas — aerenīmijas, bet izplatītas ir arī peldošās lapas un smalki sadalītas lapas.[6] Ūdensaugi var augt tikai ūdenī vai augsnē, kas ir stipri piesātināta ar ūdeni, tāpēc tie ir izplatīta mitrāju sastāvdaļa.[7] Viens no lielākajiem ūdensaugiem pasaulē ir karaliskā viktorija. Daudzi mazi ūdensdzīvnieki izmanto ūdensaugus kā mājas vai slēptuvi pret plēsējiem.

Makrofītu iedalījumsLabot

Balstoties uz augšanas formu, makrofītus var raksturot šādi:

  • Uzpeldošs
  • Iegremdēts
    • Iesakņots uz substrāta
    • Nesakņots: brīvi peldošs ūdens slānī
    • Piestiprināts: piestiprināts pie dibena, bet ne ar saknēm
  • Ar peldošām lapām
  • Brīvi peldošs[8]

MikrofītiLabot

Mikrofīti jeb aļģes var būt gan augiem līdzīgi lieli daudzšūnu organismi ar laponi, gan nelieli vienšūņi vai daudzšūņi, kuri ūdenī pamanāmi galvenokārt tā "ziedēšanas" laikā.

Makrofītu funkcijas ūdens sistēmāLabot

Makrofīti veic daudzas funkcijas ūdens ekosistēmās. Viena no svarīgajām makrofītu funkcijām ir izšķīdušo barības vielu, t. sk. (slāpekļa un fosfora) uzņemšana no ūdens. Makrofīti tiek plaši izmantoti ekoloģiskās atjaunošanas nolūkos mitrājos, lai no piesārņotā ūdens izņemtu liekos slāpekli un fosforu.[9] Līdztekus tiešai barības vielu uzņemšanai makrofīti netieši ietekmē barības vielu ciklu, īpaši slāpekļa ciklu, ietekmējot denitrificējošās baktēriju funkcionālās grupas, kuras apdzīvo makrofītu saknes un dzinumus.[10] Makrofīti veicina suspendēto cietvielu sedimentāciju, samazinot straumes ātrumu un kavē eroziju, stabilizējot augsnes virsmas. Makrofīti nodrošina arī telpisko neviendabīgumu citādi nestrukturētā ūdens slānī. Makrofītu sniegtā dzīvotņu sarežģītība palielina zivju un bezmugurkaulnieku taksonomiskā sastāva bagātību un blīvumu.[11]

IzmantošanaLabot

PārtikaLabot

 
Zivju un ūdensaugu akvakultūras pārtikas ražošana pasaulē 1990.—2016. gadā

Dažus ūdensaugus cilvēki izmanto kā pārtikas avotu. Kā piemērus var minēt savvaļas rīsus (Zizania), riekstu lotosu (Nelumbo nucifera), ūdens spinātus (Ipomoea aquatica).

BionovērtējumsLabot

Makrofītu kopējā vai sugu daudzuma samazināšanās var norādīt uz ūdens kvalitātes problēmām un ekoloģiskā stāvokļa izmaiņām. Šādas problēmas var izraisīt pārmērīga duļķainība, herbicīdi vai sāļums. Turpretī pārāk augsts barības vielu līmenis var radīt pārmērīgu makrofītu daudzumu, kas savukārt noved pie ezeru aizaugšanas. Makrofītu līmeni ir viegli pārbaidīt, bieži pat nav nepieciešama laboratoriskā analīze.

Potenciālie terapeitisko līdzekļu avotiLabot

Fitoķīmiskie un farmakoloģiskie pētījumi Ķīnā liecina, ka saldūdens makrofīti, piemēram, Centella asiatica, Nelumbo nucifera, Nasturtium officinale, Ipomoea aquatica un Ludwigia adscendens, ir daudzsološi pretvēža un antioksidatīvo dabisko produktu avoti.[12]

AtsaucesLabot

  1. "Macrophytes as Indicators of freshwater marshes in Florida" (PDF). Retrieved 2014-04-05.
  2. Chambers, Patricia A. (September 1987). "Light and Nutrients in the Control of Aquatic Plant Community Structure. II. In Situ Observations". The Journal of Ecology. 75 (3): 621–628. doi:10.2307/2260194. JSTOR 2260194.
  3. "Do macrophytes play a role in constructed treatment wetlands?". Water Science and Technology. 35 (5). 1997. doi:10.1016/s0273-1223(97)00047-4. ISSN 0273-1223.
  4. «Cowardin, Lewis M.; Carter, Virginia; Golet, Francis C.; Laroe, Edward T. (2005-07-15), "Classification of Wetlands and Deepwater Habitats of the United States", in Lehr, Jay H.; Keeley, Jack (eds.), Water Encyclopedia, John Wiley & Sons, Inc., pp. sw2162, doi:10.1002/047147844x.sw2162, ISBN 9780471478447». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-12-21. Skatīts: 2020-05-07.
  5. Krause-Jensen, Dorte; Sand-Jensen, Kaj (May 1998). "Light attenuation and photosynthesis of aquatic plant communities". Limnology and Oceanography. 43 (3): 396–407. Bibcode:1998LimOc..43..396K. doi:10.4319/lo.1998.43.3.0396. ISSN 0024-3590.
  6. Cook, C.D.K. (ed). 1974. Water Plants of the World. Dr W Junk Publishers, The Hague. ISBN 90-6193-024-3.
  7. Keddy, P.A. 2010. Wetland Ecology: Principles and Conservation (2nd edition). Cambridge University Press, Cambridge, UK. 497 p.
  8. van der Valk, Arnold (2006). The Biology of Freshwater Wetlands. New York: Oxford University Press. ISBN 9780199608942.
  9. Vymazal, Jan (2013). "Emergent plants used in free water surface constructed wetlands: A review". Ecological Engineering. 61: 582–592. doi:10.1016/j.ecoleng.2013.06.023.
  10. Hallin, Sara; Hellman, Maria; Choudhury, Maidul I.; Ecke, Frauke (2015). "Relative importance of plant uptake and plant associated denitrification for removal of nitrogen from mine drainage in sub-arctic wetlands". Water Research. 85: 377–383. doi:10.1016/j.watres.2015.08.060. PMID 26360231.
  11. Thomaz, Sidinei M.; Dibble, Eric D.; Evangelista, Luiz R.; Higuti, Janet; Bini, Luis M. (2007). "Influence of aquatic macrophyte habitat complexity on invertebrate abundance and richness in tropical lagoons". Freshwater Biology: 071116231725007––. doi:10.1111/j.1365-2427.2007.01898.x.
  12. Chai TT, Ooh KF, Quah Y, Wong FC (2015) Edible freshwater macrophytes: a source of anticancer and antioxidative natural products—a mini-review. Phytochemistry Reviews 14(3): 443–457

Ārējās saitesLabot