Nāra jeb vārava ir mitoloģiska būtne, kas mīt ūdenī. Mākslā tā tiek attēlota kā skaista sieviete ar zivs asti.

Džona Viljama Voterhausa (John William Waterhouse) glezna "Nāra"

Vēsturiskie apraksti par jūras jaunavām, piemēram, par Kristofora Kolumba Karību jūras izpētes laikā, iespējams, ir balstīti uz lamantīnu vai līdzīgu ūdens zīdītāju novērojumiem. Lai gan nav pierādījumu par jūras kalponīšu eksistenci, ziņojumi par "sastapšanos" ar tām tiek saņemti līdz pat mūsdienām.

Rietumeiropā bija plaši izplatīts uzskats, ka jūras jaunavām nav dvēseles un ka viņas it kā gribējušas to iegūt, bet nespējušas atrast spēkus, lai pamestu jūru. Pastāv leģenda, kas datējama ar 5. gadsimtu, saskaņā ar kuru kāda jūras jaunava, vēloties iegūt dvēseli, katru dienu apmeklēja mūku uz mazas salas netālu no Skotijas, kurš kopā ar viņu lūdzās. Jūras jaunava nespēja pamest jūru un ar asarām tomēr uz visiem laikiem aizpeldēja.