Labā krasta Ukraina
Labā krasta Ukraina (ukraiņu: Правобережна Україна, krievu: Правобережная Украина, poļu: Prawobrzeżna Ukraina) ir vēsturisks novads mūsdienu Ukrainas teritorijā, Dņepras labajā (rietumu) krastā, kura teritorijā ietilpst mūsdienu Vinnicas, Žitomiras, Kirovohradas apgabali, kā arī Kijivas un Čerkasu apgabalu rietumu daļas. Sabrukuma (Руїна) periodā 17. gadsimta otrajā pusē tas tika politiski atdalīts no kreisā krasta.
Labā krasta Ukraina robežojas ar vēsturiskajiem Volīnijas un Podolijas novadiem rietumos, Moldāviju dienvidrietumos, Jedisanu un Zaporižju dienvidos, kreisā krasta Ukrainu austrumos un Poļesji ziemeļos.
Galvenās reģiona pilsētas ir Čerkasi, Kropivnicka, Bila Cerkva, Žitomira un Oleksandrija.
Vēsture labot šo sadaļu
Labā un kreisā krasta Ukrainas vēsture ir cieši saistīta ar Hmeļnicka sacelšanos 1648–1657. gados. Teritorija bija daļa no Vāsu dinastijas pārvaldītās Polijas—Lietuvas ūnijas līdz krievu-poļu karam, ko izraisīja Perejaslavas rada 1654. gadā, Hetmanātam kļūstot par Krievijas sabiedroto.[1] Pēc 13 gadus ilga kara tā uzvarētāja, Krievijas cariste, 1667. gadā pēc Andrusovas pamiera anektēja kreisā krasta Ukrainu un Kijivas pilsētu.
Tikmēr labā krasta Ukraina palika Žečpospolitas sastāvā līdz Polijas dalīšanām 18. gadsimta beigās. Kā daļa no Polijas kroņa Mazpolijas provinces tā tika sadalīta divās vaivadijās: Kijivas un Braclavas. 1669. gadā hetmanis Petro Dorošenko atļāva labā krasta Ukrainu iekļaut Osmaņu impērijas sastāvā.[2] Vistālāk uz dienvidiem esošajā labā krasta Ukrainas Podolijā 1672. gadā iebruka osmaņi.
Pēc kristiešu lielvaru uzvaras kaujā par Vīni 1683. gadā, ar 1699. gada Karlovicas līgumu, šīs zemes atdeva Žečpospolitai. 18. gadsimtā notika divas kazaku sacelšanās. 1793. gadā labā krasta Ukrainu anektēja Krievijas Impērija Polijas otrajā dalīšanā,[3] padarot to par daļu no Mazkrievijas guberņas.
19. gadsimtā labā krasta Ukrainas iedzīvotāji pārsvarā bija ukraiņi, bet lielākā daļa zemes piederēja poļu vai polonizētajai ukraiņu muižniecībai. Daudzas pilsētas bija daļa no Nometinājuma joslas, un tajās dzīvoja ievērojams skaits ebreju, savukārt poļu valodā runājošā muižniecība pārsvarā bija Romas katoļi. Lielākā daļa zemnieku kļuva par grieķu katoļiem tikai 18. gadsimtā un pēc Polijas sadalīšanas lielākoties pārgāja pareizticībā. Labā krasta Ukraina tika sadalīta četrās guberņās: Kijivas, Volīnijas, Hersonas un Podolijas guberņās.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «Wladyslaw IV Waza». poczet.com. 2008-12-11. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-12-11. Skatīts: 2023-03-10.
- ↑ Kołodziejczyk, Dariusz (2004). ""Introduction". The Ottoman Survey Register of Podolia (ca. 1681) Part I: Text, Translation, and Commentary.". Harvard University Press: 3. lpp.
- ↑ Orest Subtelny. Ukraine : a history. Toronto ; Buffalo : University of Toronto Press, 2000. ISBN 978-0-8020-8390-6.