Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte (LU SZF) bija 2000. gadā dibināta Latvijas Universitātes fakultāte, kas piedāvāja bakalaura, maģistra un doktorantūras studijas komunikācijas, politikas, socioloģijas un informācijas pārvaldības zinātņu nodaļās.

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte (LU SZF)
LU SZF galvenā ēka 2024. gadā
Valsts	Latvija
Atrašanās vieta	Rīga, Lauvas iela 4
Tips	Latvijas Universitātes fakultāte (2000—2024)

2024. gadā SZF tika apvienota ar Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāti un Eiropas un sabiedrības attīstības studiju akadēmisko centru Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātē.

Vēsture

Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes mācību spēki ap 1924. gadu. 1. rindā no kreisās: Aleksandrs Dauge, Kārlis Balodis, Jēkabs Velme, Jēkabs Lautenbahs, Ernests Felsbergs, Pēteris Šmits, Ludis Bērziņš; vidū: Kārlis Straubergs, Augusts Tentelis; 2. rindā no kreisās: Arnolds Spekke, Juris Plāķis, Ernests Blese, Pauls Jurevičs, Maksis Nusbergers, Pauls Dāle, Rūdolfs Jirgens, Pēteris Zālīte, Francis Balodis, Jānis Kauliņš

LU Sociālo zinātņu studiju pirmsākumi meklējami 1919. gadā pie Latvijas Augstskolas izveidotajā Filoloģijas un filozofijas fakultātē. Pēc Otrā pasaules kara to sadalīja LVU Filoloģijas fakultātē un LVU Vēstures fakultātē, kuras 1954. gadā apvienoja LVU Vēstures un filoloģijas fakultātē. To 1970. gadā atkal sadalīja Vēstures un filozofijas fakultātē un LU Filoloģijas fakultātē.

2000. gada 31. janvārī LU Senāts pieņēma lēmumu par jaunas LU Sociālo zinātņu fakultātes izveidi, fakultātes rīcībā nododot ēku Valērijas Seiles ielā 1A, Rīgā. 2000. gada rudenī mācības fakultātē uzsāka vairāk nekā 1500 studentu, kas pārstāvēja: Komunikācijas studiju nodaļu, Politikas zinātnes nodaļu un Socioloģijas nodaļu. 2002. gada augustā fakultātei tika pievienota Bibliotēkzinātnes un informācijas nodaļa, kas 2006. gada pavasarī ieguva Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas nosaukumu. 2004. gada pavasarī notika svinīgā fakultātes multifunkcionālās zāles atvēršana, kas 2009. gada 1. jūnijā nosaukta par Jesajas Berlina memoriālo auditoriju.

LU SZF dekāna amatu ir pildījuši Inta Brikše (2000—2009, 2013—2014), un Juris Rozenvalds (2009—2013, no 2014)

Studiju programmas

SZF piedāvā bakalaura, maģistra un doktorantūras studijas četrās zinātņu nodaļās. Šobrīd SZF studē aptuveni 1500 studentu, studiju programmas īsteno 40 profesori, asociētie profesori, docenti un lektori, kā arī 30 vieslektori; zinātnisko darbu veic 20 vadošie pētnieki, pētnieki un zinātniskie asistenti.

Noslēgti līgumi par studentu mobilitāti ar 64 augstskolām, ap 30 studentu ik semestri studē ārvalstu augstskolās, ap 40—50 studentu ik semestri pārnāk uz LU SZF no citām Latvijas augstskolām.

Komunikācijas zinātne

Komunikācijas studiju nodaļā sniedz teorētisku izpratni par komunikācijas procesiem, nodrošina priekšstatus par mūsdienu sabiedrības intelektuālo dzīvi un sekmē komunikācijas prakses apguvi. Programma apvieno pētniecības un akadēmisko studiju kvalitāti ar profesionāli orientētu studējošo apmācību. Specializācija iespējama reklāmā, sabiedriskajās attiecībās un korporatīvajā komunikācijā, žurnālistikā un mediju studijās, multimediju producēšanā.

Bakalaura studijas nodrošina akadēmiskās zināšanas, pētniecības un profesionālās darbības prasmes, kas dod pamatu darba uzsākšanai medijos, sabiedrisko attiecību un reklāmas uzņēmumos un struktūrās. Maģistra studijas sagatavo augsti kvalificētus speciālistus komunikācijas zinātnes praktiskajās jomās - žurnālistikā, sabiedriskajās attiecībās, reklāmā, komunikācijas vadībā, un komunikācijas procesu pētniecībā. Studenti apgūst prasmes komunikācijas pētījumu metožu lietojumā un izkopj analītiskās un kritiskās domāšanas iemaņas. Studējot doktorantūrā, veidojas pētnieki un mācībspēki komunikācijas zinātnē, kā arī augsti kvalificēti komunikācijas nozares profesionāļi ar starptautiski salīdzināmu kompetenci komunikācijas zinātnes jomā.

Komunikācijas maģistra un doktora studiju programmu direktore ir profesore Vita Zelče. To īsteno profesori Skaidrīte Lasmane, Jurģis Šķilters un asociētais profesors Ojārs Skudra, docenti Viktors Freibergs, Anna Vulāne un Zane Radzobe, pētnieki Ābrams Kleckins, Ilze Šulmane, Marita Zitmane.

Nodaļas lektori ir Kristīne Smirnova, Lolita Stašāne, Rolands Tjarve, Didzis Bērziņš, Kārlis Streips, Dmitrijs Petrenko, Vita Dreijere, Andris Morkāns, Līva Brice, Inga Latkovska, Liene Bērziņa, Arta Ģiga, Anna Platpīre, Jānis Pencis, Kaspars Rūklis, Jānis Zaļoksnis, Ieva Strode, Olga Kazaka, Vija Melbārde, Ilmārs Punka, Viktors Zaķis, Guna Spurava, Guntis Trekteris, Ivars Ījabs.

Politikas zinātne

Politikas zinātnes nodaļā notiek studijas bakalaura, maģistra un doktorantūras studiju programmās. Bakalaura programmā ir iespēja izvēlēties specializāciju – starptautiskās attiecības, politikas teorija un salīdzināmā politika, publiskā politika un pārvalde. Maģistratūrā ir iespējams turpināt studijas savā izvēlētajā pētniecības jomā, 2012. gadā tika izveidota maģistra studiju programma "Diplomātija".

Politikas zinātnes nodaļas vadītājs un maģistra studiju programmas direktors ir profesors Jānis Ikstens, bakalaura studiju programmas direktore ir asociētā profesore Iveta Reinholde, bet doktora studiju programmas direktors ir profesors Juris Rozenvalds. Programmu īstenošanā piedalās arī profesore Žanete Ozoliņa, asociētie profesori D. Bāra, T. Rostoks, D. Auers, I. Ijabs un docents V. Kalniņš.

Socioloģija

Socioloģijas nodaļā tiek īstenotas studijas bakalaura, maģistra un doktorantūras studiju programmās. Nodaļas bakalaura studijās var iegūt gan profesionālas zināšanas, gan labas praktiskās iemaņas, kas nepieciešamas socioloģisko pētījumu realizācijā un organizācijā. Zināšanas socioloģijā sniedz prasmes analizēt sabiedrībā notiekošos procesus, rast to likumsakarības un skaidrojumus, kā arī raudzīties uz šiem procesiem kritiski- iemaņas, kas noder ne tikai sociologa, bet arī daudzās citās profesijās. Socioloģijas maģistra studiju beidzēji spēj patstāvīgi strādāt pētniecībā, turpināt akadēmisku karjeru doktora studijās, un strādāt socioloģijai atbilstošās profesionālās darbības jomās – sociālajos un mārketinga pētījumos, sabiedrības pārvaldē, sociālās politikas analīzē un sociālā darba vadībā.

Socioloģijas nodaļas vadītājs ir profesors Aivars Tabuns, bakalaura studiju programmas direktore ir profesore Aija Zobena, maģistra studiju programmas direktore ir asociētā profesore Baiba Bela, doktora studiju programmas direktors ir profesore Tālis Tisenkopfs. Programmu īstenošanā piedalās arī profesori Brigita Zepa, Pēteris Zvidriņš, asociētais profesors Atis Bērziņš, docenti Mareks Niklass, Līga Rasnača, lektore Agita Misāne, pētniece Anna Stepčenko, zinātniskais asistents Miķelis Grīviņš un pasniedzēji Vija Melbārde un Renārs Felcis.

Informācijas pārvaldība

Informācijas pārvaldības nodaļā tiek īstenotas studijas bakalaura un maģistra studiju programmās.

Bakalaura studiju programma nodrošina iespēju apgūt informācijas pārvaldību trīs aspektos: informācijas pārvaldību bibliotēkās un informācijas centros (bibliotēku un informācijas zinātni, grāmatzinātni); informācijas pārvaldību kā ikvienas organizācijas (institūcijas) informācijas resursu pārvaldību (tai skaitā — dokumentu un zināšanu pārvaldību), kā arī personīgās informācijas pārvaldību. Studijas turpinot maģistra studiju programmu līmenī, var padziļināt zināšanas vai nu bibliotēkzinātnē un informācijā (akadēmiskā maģistra studiju programma „Bibliotēkzinātne un informācija”), vai — dokumentu un arhīvu pārvaldībā (profesionālā maģistra studiju programma „Dokumentu un arhīvu pārvaldība”). Studējot programmā „Dokumentu un arhīvu pārvaldība”, students iemācās veidot vai uzlabot dokumentu sistēmu organizācijā, vadīt dokumentēšanas procesus, organizēt dokumentu nodošanu arhīvā, nodrošināt dokumentu un informācijas saglabāšanu, veikt dokumentēšanas sistēmas auditu. Studijas piedāvā nevienā citā Latvijas augstskolā neatrodamu iespēju īsā laikā iegūt nepieciešamās teorētiskās zināšanas un praktiskās zināšanas, kas atbilst 5. līmeņa profesionālajai kvalifikācijai „Dokumentu sistēmu vadītājs”. Visas trīs studiju programmas nodrošina izpratni par informācijas procesiem un to saistību ar komunikācijas iespējām sabiedrībā, kā arī attīsta informācijpratību — prasmes meklēt, atrast, organizēt un izmantot informācijas avotus, kas ir mūsdienu cilvēka „dzīves meistarības” svarīga sastāvdaļa.

Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas vadītāja un bakalaura studiju programmas direktore ir asociētā profesore Baiba Holma. Dokumentu un arhīvu pārvaldības profesionālā maģistra studiju programmas direktore ir docente Līga Krūmiņa. Bibliotēkzinātnes un informācijas maģistra studiju programmas direktore ir docente Daina Pakalna.

Programmu īstenošanā piedalās arī docenti Daina Pakalna, Sandis Babris, Jānis Zaļoksnis, lektori Iveta Kalniņa, Liene Viļuma, Baiba Mūze, pasniedzēji Andris Vilks, Iveta Gudakovska, Edīte Muižniece, Anita Rašmane, Jānis Kreicbergs, Sanita Burķīte, Sandra Cīrule, Gatis Karlsons.

Pētniecība

Sociālo un politisko pētījumu institūts

LU Sociālo un politisko pētījumu institūts (LU SPPI) ir 2004. gadā dibināts LU Sociālo zinātņu fakultātes institūts. Tā mērķi ir attīstīt Latvijas sociālo zinātņu potenciālu, veicināt Latvijas zinātnieku sadarbību Latvijas un starptautiskajā mērogā, un kalpot sabiedrībai tās problēmu analīzē un attīstības prognozēšanā, sekmēt zinātnē pamatotas pārmaiņas Latvijas sociālajos un politiskajos procesos.

Institūtam ir četri galvenie pētniecības virzieni: Latvija starptautiskajās attiecībās, īpaši attiecības ar Krieviju un jaunajiem Eiropas kaimiņiem; Demokrātija un minoritātes; Reģionālā attīstība Latvijā; Mediji, informācija un kultūra.

1. Latvija un starptautiskās attiecības. Izdevumi: „Latvian-Russian Relations: Dynamics Since Latvia’s Accession to the EU and NATO”, „Latvia and the USA: From Captive Nation to Strategic Partner”, „Georgian Security: a Latvian Perspective”
2. Tautas attīstība Latvijā. Kopš 2005. gada izdevuma „Latvija. Pārskats par tautas attīstību” izdošanu ir pārņēmis SPPI sadarbībā ar Liepājas Pedagoģijas akadēmiju, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, Daugavpils Universitāti un Vidzemes augstskolu. Citi izdevumi: „Nacionālā identitāte, mobilitāte un rīcībspēja”, „Pārskats par tautas attīstību 2008./2009. Atbildīgums”, „Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2006/2007. Cilvēkkapiltāls: mans zelts ir mana tauta?”, „Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2004/2005. Rīcībspēja reģionos”
3. Demokrātija un minoritātes Latvijā. Izdevumi: ”Cik integrēta ir Latvijas sabiedrība?”, „Demokrātijas audits”, „Latvija 2020. Nākotnes izaicinājumi sabiedrībai un valstij”, „Nacionālo minoritāšu konvencija - diskriminācijas novēršana un identitātes saglabāšana Latvijā”
4. Mediji, informācija un kultūra. Izdevumi: „Pašvaldību publiskās bibliotēkas: vērtība, uzticēšanās un apmierinātība ar pakalpojumiem”, „Informācijas vide Latvijā: 21. gadsimta sākums”, „Pagātne nākotnē: 1940. gada notikumu izvērtējums”, „Dziesmu un deju svētki mainīgā sociālā vidē”
5. Konferenču krājumi. Izdevumi: „Robežu paplašināšana: identitātes un kopienas”, „Neskaidrās transformācijas - jauni izaicinājumi nacionālā un starptautiskā līmenī”, „Negotiating Futures – States, Societies and the World. Uzrunājot nākotni – valstis, sabiedrības un pasauli”.

Institūtā strādā vairāki vadošie pētnieki, pētnieki un zinātniskie asistenti.

Kognitīvo zinātņu un semantikas centrs

Kognitīvo zinātņu un semantikas centrs (LU KZSC) ir LU Sociālo zinātņu fakultātes starpnozaru izpētes struktūrvienība. KZSC nodarbojas ar aptverošiem psihes un nozīmes pētījumiem, iekļaujot un respektējot dažādas zinātņu perspektīvas. Centrs ir atvērts akadēmiskiem pētījumiem no visām radniecīgajām nozarēm, ieskaitot komunikācijas zinātnes, loģiski-matemātiskās zinātnes, filozofiju, antropoloģiju, mākslīgā intelekta pētījumus, lingvistiku, neirozinātni un psiholoģiju. Tā darbības galvenais uzsvars tiek likts uz minēto jomu attīstību un pielietojumu Latvijā un Baltijā, koordinējot aktivitātes un tās sasaistot un iekļaujot starptautiskā mūsdienu kognitīvo zinātņu kontekstā. KZSC liek īpašu uzsvaru uz nozīmes, vides, kā arī valodas un domāšanas mijiedarbības pētījumiem dažādu zinātņu kontekstā. KZSC ne vien cenšas apvienot dažādas kognitīvo zinātņu nozares un kultūras dimensijas dzīvotspējīgā zinātniskā veselumā, bet arī veicina privātā un publiskā sektora līdzdalību ar mērķi nodrošināt izcilu devumu gan universitātei, gan pārējai sabiedrībai.

Kognitīvo zinātņu un semantikas centra vadītājs ir asociētais profesors Jurģis Šķilters.

Bibliotēka

Sociālo zinātņu bibliotēka izveidota līdz ar fakultātes dibināšanu. Lietotājiem ir pieejamas datu bāzes ar vairāk nekā 30 000 akadēmiskajiem žurnāliem elektroniskajā formātā. Studentiem ir pieejamas tādas datu bāzes kā JSTORE, Ebrary, Sage, Project Muse, EBSCO u.c. Klusajā lasītavā iekārtots ap 50 darba vietu netraucētam un kvalitatīvam studiju procesam, datoriem, kā arī brīvpieeju internetam, tā elektroniskajiem resursiem. SZF bibliotēkas vadītājs ir Jānis Kreicbergs.

Eiropas Savienības Dokumentācijas centrs

Eiropas Savienības Dokumentācijas centrs (ESDC) ir dibināts 1992. gadā ar mērķi informēt Latvijas Universitātes un citu augstskolu pasniedzējus par Eiropas Savienību, ES vēsturi, institūcijām, attīstību. Tagad centrs kļuvis par informācijas bāzi akadēmiskā personāla un studentu zinātniski pētnieciskajam darbam ar Eiropas Savienību saistītiem jautājumiem. Centrā apkopoti dažāda tipa periodiskie izdevumi par ES institūcijām, ES attīstību, ES tiesībām, zinātni, izglītību, ES ekonomiku, lauksaimniecību, vidi un sociālo politiku, ES likumdošanu, u.c.

Raidījums "KIVI"

Raidījums "KIVI" ir LU SZF jauniešu 2010. gadā izveidots raidījums, kas reizi nedēļā stāsta par aktuālo sabiedrības dzīvē. Projekta mērķis ir dot iespēju studentiem izmēģināt spēkus televīzijas raidījuma veidošanā.

Raidījuma producents ir LU SZF absolvents Roberts Vīksne. 10. sezonas raidījumu veidotāju komanda: Raitis Bērziņš, Arkādijs Birjuks, Simona Ozoliņa, Simona Ruska, Jānis Rode, Linards Āboltiņš, Edmunds Kanapeckis, Kristiāna Lazda, Ričards Šurkins, Austra Pleša, Ilze Branta, Elīza Amanda Vārslava, Džulianna Grečina, Elizabete Reičela Puče, Laura Ruskule, Katrīna Elīna Āboliņa.

Ārējās saites

• Oficiālā vietne