Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūts

Filozofijas un socioloģijas institūts
Valsts	Latvija
Dibināts	1981. gadā
Atrašanās vieta	Rīga, Latvija; Kalpaka bulvāris 4
Tips	Latvijas Universitātes aģentūra
Direktors	Maija Kūle
Mājaslapa	www.fsi.lu.lv/

Filozofijas un socioloģijas institūts ir Latvijas Universitātes zinātniska institūcija, kas pēta filozofisko domu, kultūru un sabiedrību. Institūta darbinieki raksta un publicē grāmatas un rakstus, izdod zinātniskus žurnālus, piedalās un organizē konferences, seminārus, uzstājas dažādos sabiedriskajos pasākumos un debatēs (tai skaitā TV, radio u.c.), izstrādā zinātniskos projektus, veic socioloģiskos pētījumus. Studentu apmācība institūtā nav paredzēta, jo tā galvenā ievirze ir zinātniskā pētniecība.

Vēsture

Filozofijas un socioloģijas institūts Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) sistēmā dibināts 1981. gadā. Daļa pētnieku filozofijas jomā jau strādāja LZA Vēstures institūtā un līdz ar dibināšanu veidoja jaunā institūta pamatsastāvu. Institūta izveidotājs un pirmais direktors bija LZA akadēmiķis Valentīns Šteinbergs. Neraugoties uz padomju laiku ideoloģisko bardzību, institūtā iezīmējās tam laikam tālredzīgi pavērsieni: Maskavas disidentiski noskaņoto profesoru vadībā un aizsardzībā tika studēta Rietumu filozofija, tika izstrādātas daudzas nozīmīgas filozofijas vēstures, ideju vēstures, fenomenoloģijas, hermeneitikas, ētikas un estētikas tēmas. 1980. gados izveidojās socioloģisko pētījumu nodaļa Maijas Ašmanes vadībā, kas savās iespēju robežās parādīja sociālistiskās sistēmas konfliktus, savukārt tiesību nodaļa Ērikas Stumbiņas vadībā atklāja recidīvistu lielo īpatsvaru krimināli sodīto personu vidū. Jāmin arī interese par ekoloģiju, filozofiskās antropoloģijas nodaļas dibināšana un darbs kopā ar Smadzeņu funkcionālās asimetrijas pētniecības laboratoriju, ko vadīja Dr. Arnolds Krauklis. 1991. gadā institūts tika pārdēvēts par LZA Filozofijas un socioloģijas institūtu. 1998. gadā institūts tika integrēts Latvijas Universitātē kā patstāvīga juridiska persona, kuras zinātnisko darbību pārrauga Latvijas Universitāte, 2006. gadā Filozofijas un socioloģijas institūts tika pārveidots par LU aģentūru "LU Filozofijas un socioloģijas institūts". Institūta direktore ir LU profesore, LZA akadēmiķe, Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas īstenā locekle Maija Kūle. Darbinieku skaits vidēji PLE 30—35, filozofijas, socioloģijas, vēstures zinātņu doktoru skaits vidēji 25—30, jauno zinātnieku proporcionālais sastāvs — 40% no institūta darbiniekiem. Institūta darbinieki saņēmuši LR valsts apbalvojumus, LZA vārdbalvas zinātnē, Spīdolas balvas, Eiropas Zinātņu un mākslu akadēmijas balvas, IZM, LZA un LU Atzinības rakstus.

Institūta darbības virzieni

No 1995. līdz 2013. gadam Filozofijas un socioloģijas institūta mājvieta bija Latvijas Zinātņu akadēmijas ēkas piektajā stāvā

Jaunatnes un izglītības, sociālās atstumtības un deviantās uzvedības pētniecība

Vadošie pētnieki (ces): Dr. Ritma Rungule, Dr. Ilze Koroļeva, Mg. Ilze Trapenciere, Dr. Inta Mieriņa, Dr. Ieva Kārkliņa.

Migrācijas starpdisciplināra pētniecība

Pētnieki: Dr. Inta Mieriņa, Dr. Laura Sūna, Dr. Mārtiņš Kaprāns, Dr, Ilze Koroļeva, Dr. Rita Kaša, Dr. Inese Šūpule, Dr. Evija Kļave.

Mutvārdu vēsture, tās resursu izmantošana mūsdienu kultūras sociālo un identitātes procesu analīzē

Vadošie pētnieki (ces): Dr. Baiba Bela, Dr. Dagmāra Beitnere, Māra Zirnīte.

Starptautiski socioloģiski salīdzinoši pētījumi

Eiropas Sociālais pētījums (ESS),
Starptautiskā sociālo pētījumu programma (ISSP),
Eiropas vēlēšanu pētījums Arhivēts 2009. gada 19. janvārī, Wayback Machine vietnē. (EES),
Eurostudent u.c.

Institūts vidēji katru gadu publicē 6—10 monogrāfijas, rakstu krājumus, izdod 3 regulārus žurnāla tipa izdevumus "Filosofija", "Reliģiski filozofiski raksti", "Ethnicity" (kopā ar Daugavpils Universitāti), tematiskos numurus žurnālā "Humanities and social sciences. Latvia", sagatavošanā — "Phenomenologica Baltica".

Institūts piedalās vidēji 10 Latvijas mēroga zinātniskos projektos, valsts pētījumu programmās, ERAF projektos, ieguvis konkursa kārtībā iespēju veidot izcilības centru un apgūt ES līdzekļus infrastruktūras attīstībai. Izglītības un zinātnes ministrijas sistēmiskajā izvērtējumā par zinātnisko attīstību iegūst rādītājus augsta novērtējuma grupā no 1,1 līdz 1,25 (maksimālais Latvijā 1,5).^[1]

Nozīmīgas publikācijas

Antoloģija — Ideju vēsture Latvijā, 1.,2. sēj.;
M. Kūle. Phenomenology and Culture;
E. Buceniece. Saprāts nav ilūzija;
I. Šuvajevs. Freida lieta;
I. Šuvajevs. Prelūdijas;
krājums — Dzīvesmāksla: Latvija, Baltija, Eiropa;
krājums — Eksistence un komunikācija;
A. Rancāne. Maskas un maskošanās Latvijā;
krājums — Spogulis;
krājums — Mazākumtautības Latvijā. Vēsture un tagadne;
krājums — Vecticība Latvijā;
krājums — Dilemmas of Values and Contemporary Life-world;
I. Apine, V. Volkovs. Latvijas krievu identitāte;
krājums — Sabiedrības integrācijas tendences un prettendences, Latvijas un Igaunijas pieredze. Etnisko attiecību aspekts;
Pretestība sabiedrības integrācijai: cēloņi un sekas;
krājums — National, State and Regime Identity in Latvia;
J. Vējš. Darbdienas filozofija;
M. Kūle. Eirodzīve;
R. Bičevskis. Dzīves un nāves hermeneitika;
M. Kiope. Patiesība un valoda;
Ž. Narkeviča. Iztēle un valodas jaunrade;
krājums kopā ar Čehijas zinātniekiem Národnostní menšiny, multikulturalita, vzdĕlávání;
krājums — Rīgas vecticībnieki;
krājums — Latvijas jaunatnes portrets: integrācija sabiedrībā un marģinalizācijas riski;
krājums — Mēs nebraucām uz Zviedriju, lai kļūtu par zviedriem;
krājums — Oral History: Migration and Local Identities.

Tiek izdota zinātnisko publikāciju sērija "Filosofiskā bibliotēka. Letonika".

Pārtulkoti I. Kanta, E. Huserla, M. Heidegera, M. Vēbera, R. Rortija, E. Kaneti, H. G. Gadamera, Z. Freida, K. G. Junga, M. Šēlera, M. Būbera u.c. klasiķu darbi. Ar detalizētāku publikāciju sarakstu iespējams iepazīties oficiālajā mājaslapā.

Atsauces

↑ http://izm.izm.gov.lv/upload_file/Zinatne/BF_2011.pdf^{[novecojusi saite]} Informācija no LR Izglītības ministrijas mājaslapas

Ārējās saites

[1] ttp://izm.izm.gov.lv/upload_file/Zinatne/BF_2011.pdf^{[novecojusi saite]} Informācija no LR Izglītības ministrijas mājaslapas

[1]