Vilnis Zariņš
Vilnis Zariņš (dzimis 1930. gada 24. maijā Jūrmalā, miris 2014. gada 30. janvārī) bija latviešu filozofs un sabiedriskais darbinieks. Filozofijas doktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis. Vairāku Rīgas domes sasaukumu deputāts.
Daudzus gadus mācīja filozofijas vēsturi Latvijas Universitātē. Atmodas kustības dalībnieks, 1989. gadā bijis iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.[1] Aktīvi darbojies Latvijas Tautas frontē un tās pēdējā formā – Kristīgajā tautas partijā.[2]
Darbi labot šo sadaļu
Tulkojis latviski Dekarta, Voltēra, Didro, Larošfuko un citu autoru sacerējumus filozofijā un vēsturē.
- Brīvības pievārtē. Rīga: FSI, 2005. 151 lpp.
- Kam pieder nams? Rīga: FSI, 1999. 181 lpp.
- Kraukļu un cīruļu laiks. Rīga: Zvaigzne ABC, 1995. 270 lpp.
Tulkojumi labot šo sadaļu
- Andrē Bendžebārs, Mūsdienu pasaule. Rīga: Zvaigzne ABC, 1997. 128 lpp.
- Fransuā VI de Larošfuko, Maksimas. Rīga: Zvaigzne, 1992. 104 lpp.
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ No grāmatas "Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija", citēts Izolējami 'X stundā' - slepens dokuments ar arestējamiem Atmodas laika latviešiem delfi.lv 2015. gada 5. maijā
- ↑ Elza Gžibovska. «Par viņu - no cīruļu cilts | Latvijas Vēstnesis». periodika.lv, 1997-06-20. Skatīts: 2023-12-19.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |