Dagmāra Beitnere-Le Galla

Latvijas politiķe
(Pāradresēts no Dagmāra Beitnere)

Dagmāra Beitnere-Le Galla (dzimusi Dagmāra Zagorska 1955. gada 13. martā Ventspilī) ir latviešu kultūras socioloģe, augstskolas pasniedzēja un politiķe. Bijusi 13. Saeimas deputāte, pārstāvot partiju "Konservatīvie" (iepriekš Jaunā konservatīvā partija). Ievēlēta par Saeimas priekšsēdētājas biedri.[1] Pirms ievēlēšanas Saeimā bijusi Jūrmalas domes deputāte.

Dagmāra Beitnere-Le Galla
Dagmāra Beitnere-Le Galla 2018. gadā
Saeimas priekšsēdētāja biedre
Amatā
2018. gada 6. novembris — 2022. gada 1. novembris
Priekštecis Gundars Daudze
Pēctecis Zanda Kalniņa-Lukaševica
13. Saeimas deputāte
Amatā
2018. gada 6. novembris — 2022. gada 1. novembris
Prezidents
Premjerministrs Arturs Krišjānis Kariņš

Dzimšanas dati 1955. gada 13. martā (69 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Ventspils, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīvo Valsts karogs: Latvija Jūrmala, Latvija
Tautība latviete
Politiskā partija Kristīgi demokrātiskā savienība
"Tev, Jūrmalai"
Konservatīvie
Dzīvesbiedrs(-e) Ervē Le Galls (Hervé Le Gall)
Bērni 2 meitas
Profesija kultūras socioloģe
Augstskola Latvijas Universitāte

Izglītība un zinātniskā darbība labot šo sadaļu

Ieguvusi izglītību Ventspils 1. vidusskolā. 1980. gadā ieguvusi maģistra grādu vēsturē Latvijas Valsts universitātē. Kļuvusi par LVU Filozofijas vēstures un vēsturiskā materiālisma katedras pasniedzēju, bijusi šīs katedras aspirante, izstrādājusi pētījumu "Ateisms un mūsdienu ideoloģiskā cīņa".[2]

Atmodas laika sākumā strādājusi PSRS Zinību biedrībā kā lektore ideoloģiskajam aktīvam par reliģisko svētku un rituālu izcelšanos[3] un jauniešu ateistiskās audzināšanas problēmām.[4] 1990. gadā Dagmāra Beitnere par šo savu karjeras periodu stāstīja: "...Trīs gadus LU lasīju lekcijas tādā kursā, ko oficiāli sauca par zinātnisko ateismu, bet ko lekcijās centos interpretēt kā reliģijas un brīvdomības vēsturi."[5]

1992. gadā pievērsusies Ernesta Brastiņa izpētei un dievturībai, apgalvojot, ka "iepazīstoties ar latvisko dievestību jutusies kā mājās atgriezusies, jo iepriekš izdzīvojusi, izslimojusi visas citas".[6]

Latvijas Universitātē ieguvusi doktora grādu socioloģijā 2003. gadā.[7][8] Bijusi Latvijas Mūzikas akadēmijas prorektore.[9] Arī pēc ievēlēšanas parlamentā turpināja darbu kā Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece.

Politiskā darbība labot šo sadaļu

20. gadsimta septiņdesmitajos gados, darbojoties komjaunatnē, vairākus gadus bijusi internacionālā draudzības kluba «Sārtā neļķe» prezidente.[10][11][12]

1994. gadā kandidējusi Jūrmalas domes vēlēšanās no Gvido Harija Volbruga vadītā Latvijas Kristīgo demokrātu savienības saraksta,[13] nav tikusi ievēlēta.

2017. gadā ievēlēta Jūrmalas domē no partijas "Tev, Jūrmalai" un Jaunās konservatīvās partijas apvienotā saraksta. Tur viņa strādāja Finanšu, Sociālo, veselības un integrācijas jautājumu un Tūrisma un kūrortoloģijas komitejā.[14]

2018. gada rudenī ievēlēta 13. Saeimā no Jaunās konservatīvās partijas.[15] Pirmajā Saeimas sēdē kandidēja uz Saiemas priekšsēdētajas amatu, taču piekāpās Inārai Mūrniecei. D. Beitnere-Le Galla toties tika ievēlēta Saeimas priekšsēdētājas biedra amatā, pārspēdama Gundaru Daudzi.

Privātā dzīve labot šo sadaļu

Precējusies ar franču inženieri Ervē Le Gallu, ir divas meitas. Ar vīru dzīvo Jūrmalā.[7]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Ella Semjonova. «13.Saeimas pirmajā sēdē sadalītas vietas Prezidijā – bez amatiem paliek «KPV LV» un ZZS» (latviešu). lsm.lv, 2018-11-06. Skatīts: 2018-11-07.
  2. "Ateisma propagandas nedēļā", 1984, 20. novembris
  3. Leja, M. «Ideoloģiskā aktīva skolā», Padomju Dzimtene (Kuldīga), 1986, 20. novembris
  4. Lapiņš, J. «Kārtējā mācību diena», Komunisma Rīts (Tukums), 1986, 25. janvāris
  5. Bolšaitis, Pēteris, Massachusetts Institute of Technology, Cambridge, MA. «LAMZA sadarbības programma ar mācībspēkiem, zinātnieku un dažādu profesiju speciālistiem Latvijā», Laiks, 1990, 27. jūnijs
  6. Šiliņš, Jānis. «Latviešu tautiskā mantojuma skolotāju saiets», Labietis, 1993, 1. janvāris
  7. 7,0 7,1 «Latviešiem jāgrib vara. Intervija ar Dagmāru Beitneri-Le Gallu, kura bija sapulcē pie Rīgas pils». LA.lv. 2017. gada 30. jūlijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 7. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 5. novembrī.
  8. «Dagmāra Beitnere-Le Galla». cvk.lv. Skatīts: 2018. gada 5. novembrī.
  9. «Lasījumi opermākslas vēstures četrsimtgadei», Latvija Amerikā, 2007, 3. marts
  10. «Hanojas pionieru kaklauts», Pionieris, 1972, 18. janvāris
  11. «Republikas skolu internacionālās draudzības klubu laureātu I salidojums Ventspilī», Pionieris, 1972, 26. decembris
  12. Vaivade, S. "Kā sauli dzintars glabā", Padomju Venta, 1972, 26. decembris
  13. ««Jūrmalas Domes deputātu kandidātu saraksti 1994. gada 29. maija vēlēšanām», [[Neatkarīgā Cīņa]], [[1994]], [[23. maijs]], 5. lpp.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. maijā. Skatīts: 2019. gada 20. augustā.
  14. «Dagmāra Beitnere-Le Galla». jurmala.lv. Skatīts: 2018. gada 5. novembrī.[novecojusi saite]
  15. «Ievēlēto deputātu alfabētiskais saraksts». cvk.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 7. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 5. novembrī.

Ārējās saites labot šo sadaļu