Valentīns Šteinbergs

Valentīns Šteinbergs (1915—2011) bija latviešu padomju politiķis, filozofs un vēsturnieks. LKP CK loceklis. LVU rektors (1962—1970) un Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures un filozofijas institūtu direktors.

Valentīns Šteinbergs Personīgā informācija Dzimis 1915. gada 4. aprīlī Hersonas guberņa (tagad Ukraina) Miris 2011. gada 18. decembrī (96 gadi) Rīga, Latvija Tautība latvietis

Zinātniskā darbība Zinātne Latvijas vēsture Alma mater Rīgas Pedagoģiskais institūts

Dzīvesgājums

Dzimis 1915. gada 4. aprīlī Hersonas guberņā latviešu dzelzceļa strādnieka Augusta Šteinberga ģimenē, kas 1913. gadā esot izceļojusi no Stukmaņu pagasta Vidzemē. Mācījās Odesas dzelzceļnieku tehnikumā, 1940. gadā uzņemts PSKP. 1941. gadā iestājies Maskavas Universitātes Filozofijas fakultātē, Otrā pasaules kara laikā līdz 1944. gadam strādāja par dzelzceļa lokomotīves mašīnistu Kazahstānā.

1945. gadā viņš ieradās Latvijā, strādāja Baltijas dzelzceļa pārvaldē, 1947. gadā beidza Maskavas PSKP Centrālkomitejas Augstāko partijas skolu, bet 1948. gadā Latvijas PSR Valsts pedagoģisko institūtu un sāka strādāt LVU par docētāju. 1950. gadā aizstāvēja filozofijas zinātņu kandidāta disertāciju „Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas sagatavošana Latvijā (1917. gada marts — augusts).” Pēc latviešu nacionālkomunistu apspiešanas 1961. gadā viņu ievēlēja par LKP CK locekli. Pēc filozofijas zinātņu doktora grāda iegūšanas viņu 1962. gadā iecēla par LVU rektoru (1962—1970) un Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas locekli (1963).

Bija LPSR Augstākās Padomes deputāts (1962—1985), LPSR ZA Vēstures institūta (1971—1981), vēlāk Filozofijas un tiesību institūta direktors (no 1981). 1987. gadā kopā ar akadēmiķi Ritu Kukaini un Latvijas PSR ZA Bioloģijas Institūta direktoru G. Andrušaiti veica Daugavpils HES projekta papildekspertīzi, atzīmējot, ka, nosakot tautsaimniecisko efektu, projektā nav ievērota kompleksa pieeja, nav ņemti vērā daudzi ekoloģiskie un sociālie faktori, ūdenskrātuves izveidošana vien nodarītu lauksaimniecībai zaudējumus. Mūža pēdējos gadus pavadīja savā Zolitūdes dzīvoklī rakstot atmiņas. Miris 2011. gada 18. decembrī Rīgā.

Darbi

• Latvijas darbaļaužu cīņa par padomju varu 1917 gadā. Rīga, 1957;
• J. Jansona-Brauna dzīve. Rīga, 1957 (kopā ar A. Vilsonu);
• F. Roziņš — marksistiskās filozofijas celmlauzis Latvijā. Rīga, 1960;
• Философия и социология, мысль народов СССР... Латвия. в кн.: История философии, т. 4, М., 1959; т. 5, М., 1961 (krieviski);
• Книга В. И. Ленина "Материализм и эмпириокритицизм" в Латвии. "ВФ", 1960, No 4;
• П. Стучка и его роль в борьбе за торжество ленинской нац. политики, "ФН" (НДВШ), 1964, No 2;
• Философская жизнь Латвии начала 20 века, Рига, 1906; Подъем филос. жизни Латвии в годы Сов. власти. "ФН" (НДВШ), 1967, No 5;
• Историч. материализм и конкретно-социологич. исследования, "Коммунист. Сов. Латвии", 1969, No 2;
• J. Jansona-Brauna filozofiskie uzskati. Rīga, 1969.
• Философия и Джентльмены. Лиесма, 1971. — 195 lpp.
• Латвия во внешнеполитическом противоборстве Советской России и держав Запада: 1917-1920. Зинатне, 1979. — 169 lpp.
• Baltijas reakcionārā emigrācija šodien. Rīga: Zinātne, 1982. — 214 lpp.
• Čārlzs Skots no Latvijas. Ievērojamu cilvēku dzīve. Rīga: Avots, 1985. — 316 lpp.
• Любимец секретных служб и женщин. Būdiņa, 2001. — 254 lpp.
• Заклятие времени: опыт воспоминаний. Rīga: Būdiņa, 2008.

Literatūra

• Ilze Andersone. Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Valentīns Šteinbergs: bibliogrāfiskais rādītājs. Zinātne, 1985. — 106 lappuses

Atsauces

Priekštecis: Jānis Jurgens

Latvijas Valsts Universitātes rektors 1962. - 1970. gads

Pēctecis: Visvaris Millers