Eiropas Savienības struktūrfondi

Eiropas Savienības struktūrfondi (angļu: European Structural and Investment Funds) ir Eiropas Savienība reģionālās politikas finanšu instruments ar mērķi mazināt ienākumu un iespēju atšķirības starp ES dalībvalstīm un to reģioniem. Kopējie pieejamie struktūrfondu līdzekļi, uz kuriem var pretendēt finansējuma saņēmēji, veidojas no ES struktūrfondu finansējuma (75%) un nacionālā finansējuma (25%), ko veido valsts un pašvaldību budžeta finansējums. Taču, lai pretendētu uz struktūrfondu atbalstu, finansējuma saņēmējam līdztekus atbalsta finansējumam jānodrošina arī sava finansējuma daļa, ko ieguldīt konkrētā projekta realizēšanā.

Eiropas Savienības reģionu klasifikācija no 2014. līdz 2020. gadam:

  Mazāk attīstītie reģioni

  Pārejas reģioni

  Vairāk attīstītie reģioni

ES fondu atbalstu Latvijā jau no paša sākuma primāri virzīja iedzīvotāju izglītībai, uzņēmumu tehnoloģiskajai izcilībai un elastībai, kā arī zinātnes un pētniecības attīstībai, lai veicinātu zināšanu ietilpīgas ekonomikas veidošanos un stiprinātu citus nepieciešamos priekšnoteikumus ilgtspējīgai ekonomiskai attīstībai un cilvēku dzīvei Latvijā kopumā.

ES struktūrfondu programmas posmi Latvijā

Pēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai 2004. gadā arī Latvijai atbilstoši ES reģionālajai politikai kļuva pieejams struktūrfondu atbalsts reģionālo atšķirību mazināšanai starp ES dalībvalstīm.

Pirmais posms (2004—2006)

Struktūrfondu programmā 2004.-2006. gadā kopējais pieejamais finansējums bija 845 miljoni EUR, to veidoja 625,5 miljoni EUR struktūrfondu finansējums, kā arī 219,5 miljoni EUR Latvijas valsts budžeta finansējums.

Vienotais attīstības plāns noteica mērķus ES struktūrfondu atbalstam. Tajā noteiktās galvenās prioritātes un tām atbilstošie struktūrfondi 2004.-2006. gada programmā bija:

1. ilgtspējīgas attīstības veicināšana – finansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF),
2. uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana – atbalstīja ERAF,
3. cilvēkresursu attīstību un nodarbinātības veicināšana – finansēja Eiropas Sociālais fonds (ESF),
4. lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšana – Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds (ELVGF) un Zivsaimniecības vadības finansēšanas instruments (ZVFI),
5. tehniskā palīdzība struktūrfondu administrēšanai - finansēja ERAF, ESF, ELVGF

Šajā periodā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums bija EUR 382 043 677, Latvijas līdzfinansējums EUR 124 800 281, kopējais EUR 506 843 958. Eiropas Sociālā fonda finansējums bija EUR 127 341 960, Latvijas līdzfinansējums EUR 40 345 529, kopējais EUR 167 687 489. Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda finansējums bija EUR 91 848 189, Latvijas līdzfinansējums EUR 46 795 066, kopējais EUR 138 643 255. Eiropas Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta finansējums bija EUR 24 335 000, Latvijas līdzfinansējums EUR 19 727 205, kopējais EUR 44 062 205.

Otrais posms (2007—2013)

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERDF) noteiktie ES reģioni 2007.-2013. gadā.

Finansējuma sadalījums starp darbības programmām no kopējā ES fondu finansējuma Latvijā EUR 4,53 mljrd. (LVL 3,18 mljrd.)

Ar mērķi sasniegt vidējos ES attīstības rādītājus, izveidoja Nacionālo attīstības plānu 2007.-2013. gadam (NAP2013), kurā valsts attīstības stratēģijas priekšplānā bija izvirzīts izglītots, radošs un uzņēmīgs cilvēks, bet kā galvenais mērķis bija noteikts uz izglītību, zinātni un konkurētspējīgiem uzņēmumiem balstīta tautsaimniecība.

Latvija 2007. – 2013. gadā saņēma EUR 4 530 447 634 kohēzijas politikas mērķu īstenošanai ar ES fondu (ERAF, ESF un KF) starpniecību. Finanšu palīdzība tika piešķirta atbilstoši Kohēzijas politikai ("mazināt atšķirības starp dažādiem reģioniem un mazattīstīto reģionu atpalicību"), izmantojot lielākos finanšu instrumentus no Eiropas Savienības struktūrfondiem, kuru vadību Latvijā nodrošināja Finanšu ministrija:

1. Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF);
2. Eiropas Sociālais fonds (ESF);
3. Kohēzijas fonds (KF).

Valsts attīstības stratēģijas priekšplānā tika izvirzīts izglītots, radošs un uzņēmīgs cilvēks, bet kā galvenais mērķis noteikts uz izglītību, zinātni un konkurētspējīgiem uzņēmumiem balstīta tautsaimniecība.

2009. gada izmaiņas ES struktūrfondu apgūšanas procesā

Lai panāktu ES fondu apguves vienkāršošanu 2009. gada 10. februārī Latvijas valdība apstiprināja ES fondu apguves nosacījumu izmaiņas, kas paredzēja, ka:

• Turpmāk arī uzņēmēji u.c. privātā sektora pārstāvji (valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrības, nodibinājumi) saņems avansu ES fondu projektos līdz 35% no projekta Eiropas fonda daļas finansējuma. Avansa saņemšanai būs jāiesniedz garantija avansa apmērā.
• Turpmāk izdevumu deklarācijās varēja iekļaut arī avansus, kas izmaksāti darbu izpildītājiem (būvniekiem, piegādātājiem).
• Divkārt saīsināti maksājumu pieprasījumu izskatīšanas termiņi (no 40 uz 20 dienām) un trīskārt maksājumu veikšana projektos (no 15 uz 5 dienām)
• Iespēja biežāk saņemt atmaksas projektā. Projekta uzraudzība nodalīta no maksājumiem: maksājumu dokumentus var iesniegt biežāk nekā projekta atskaites, savukārt atskaites būs jāraksta retāk – līdz 1 reizei pusgadā.

Latvijas Republikas Finanšu ministrijai 2009. gadā bija jāievieš vairākas izmaiņas, kas spētu uzlabot ES fondu apguvi:

• Projektu rezerves sarakstu veidošana.
• Projekta iepirkumu pirmspārbaudes kārtības vienkāršošana.
• Netiešo projekta izmaksu nemainīgās likmes noteikšana.
• Finanšu analīzes veikšana projektos, kuru kopējās izmaksas ir lielākas par EUR 1 milj. (agrāk - EUR 0.2 milj.).
• Vienkāršotas projektu atskaites.

Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF)

Eiropas Reģionālās attīstības fonda zīmols

ERAF finansējums paredzēts šādiem projektiem:

• biznesa vides sakārtošanai un konkurētspējas paaugstināšanai, jo īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos;
• vietējās ekonomikas, tai skaitā tūrisma un kultūras mantojuma saglabāšanai;
• izpētei un tehnoloģiju attīstībai;
• vietējo, reģionālo transporta, telekomunikāciju un enerģētikas tīklu un tiem piekļaujošās infrastruktūras attīstībai;
• vides aizsardzībai un attīstībai;
• potenciāla celšanai pētniecībā, zinātnē un tehnoloģijās u.c.

Ja ERAF piešķīrums Latvijai 2004.-2006. gada plānošanas periodā bija 382 miljoni eiro, tad 2007.-2013. gada plānošanas periodā jau 2,4 miljardi eiro (EUR 2 440 017 364) jeb 53,86% no kopējā ES fondu finansējuma. ERAF investīcijas Latvijā 2007.-2013. gada plānošanas periodā vadīja ar darbības programmu "Uzņēmējdarbība un inovācijas" un "Infrastruktūra un pakalpojumi" palīdzību.

Eiropas Sociālais fonds (ESF)

Eiropas Sociālā fonda zīmols

ESF finansējums paredzēts šādiem projektiem:

• vietējās nodarbinātības attīstībai, tai skaitā aktīvas darba tirgus politikas izstrādei un veicināšanai,

ilgtermiņa bezdarba novēršanai, ilgstošo bezdarbnieku integrācijas darba tirgū veicināšanai un jaunatnes profesionālās integrācijas atbalstīšanai;

• līdztiesības nodrošināšanai starp sievietēm un vīriešiem nodarbinātības jomā;
• vienlīdzīgu darba tirgus piekļuves iespēju veicināšanai visiem, īpaši pievēršoties sociālās atstumtības riska grupām;
• apmācībām, izglītības un konsultāciju sistēmas uzlabošanai, lai veicinātu mūžizglītību ar mērķi veicināt prasmīga, apmācīta un pielāgoties spējīga darbaspēka izveidošanos, jaunu darba vietu, radošu uzņēmējdarbības apstākļu radīšanu un prasmju nostiprināšanu u.c.

ESF piešķīrums Latvijai 2004.-2006. gada plānošanas periodā bija 127,3 miljoni eiro, bet 2007.-2013. gada plānošanas periodā 551 miljoni eiro (EUR 550 653 717) jeb 12,15% no kopējā ES fondu finansējuma.

Kohēzijas fonds (KF)

Kohēzijas fonda zīmols

KF piešķīrums Latvijai 2007.-2013. gada plānošanas periodā bija 1,5 miljardi eiro (EUR 1 539 776 553) jeb 33,99% no kopējā ES fondu finansējuma.

KF prioritātes vides sektorā Latvijā bija ūdenssaimniecības infrastruktūra un pakalpojumi; atkritumu apsaimniekošana; vides infrastruktūras un videi draudzīgas enerģētikas veicināšana. KF prioritātes transporta jomā Latvijā bija Eiropas nozīmes transporta tīkla attīstība; ilgtspējīga transporta attīstība; autoceļu, pilsētas transporta, dzelzceļa, ostu un lidostu infrastruktūras attīstība.

Pārraudzība

Eiropas Komisija pārraudzīja situāciju, balstoties uz rādītāju kopumu, kas atspoguļo vispārējo virzību uz mērķi radīt gudru, videi nekaitīgu un sociāli integrējošu izaugsmi, nodrošinot augstu nodarbinātības, ražīguma un sociālās kohēzijas līmeni.

Tā sniedza ikgadēju ziņojumu par stratēģijas "Eiropa 2020" (w:en:Europe 2020) īstenošanu, pievēršot uzmanību noteikto pamatmērķu izpildei, un izvērtēja valstu ziņojumus un stabilitātes un konverģences programmas.

ES struktūrfondu vadība Latvijā

Par ES fondu vadību kopumā atbild LR Finanšu ministrija, kurā ES fondu vadībai 2010. gadā bija izveidoti trīs departamenti: ES fondu stratēģijas departaments, ES fondu uzraudzības departaments un ES fondu vadības sistēmas departaments. ES struktūrfondu vadību nodrošināja šādas institūcijas:

• vadošā iestāde - tās funkcijas veic LR Finanšu ministrija, un tās pienākums ir nodrošināt ES fondu vadību un īstenošanu ;
• atbildīgās iestādes – ietver 10 ministrijas un Valsts kanceleju, kas veic starpniekinstitūciju funkcijas: piedalās plānošanas dokumentu izstrādē, atbilstoši plānošanas dokumentiem nodrošina attiecīgās ES struktūrfondu aktivitātes projektu iesniegumu atlasi un vērtēšanu, izstrādā ES fondu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, projektu īstenošanas uzrau-dzību un kontroli, analizē problēmas ES fondu aktivitāšu un projektu īstenošanā un iesniedz vadošajā iestādē un uzraudzības komitejā priekšlikumus par tās uzlabošanu;
• sadarbības iestādes – 7 valsts aģentūras, kas katra veic starpniekinstitūciju funkcijas saskaņā ar tās atbildīgās iestādes deleģējumu, kurai katra konkrētā aģentūra ir pakļauta;
• maksājumu iestāde - Valsts kase, kuras uzdevums ir veikt maksājumus ES fondu projektu ietvaros un veikt šo maksājumu finanšu uzskaiti;
• revīzijas iestāde – funkcijas pilda Finanšu ministrija, tā sagatavo un aktualizē vienoto revīzijas stratēģiju, nodrošina Eiropas Savienības fondu vadības un kontroles sistēmas auditus un sagatavo gada kontroles ziņojumu Eiropas Komisijai, kā arī nodrošina sertifikācijas iestādes apstiprināto izdevumu revīzijas, noslēguma izdevumu deklarāciju revīzijas un noslēguma kontroles ziņojumu Eiropas Komisijai sagatavošanu;
• sertifikācijas iestāde – Valsts kase, tās pienākums ir sagatavot un iesniegt Eiropas Komisijai apstiprinātas izdevumu deklarācijas un maksājumu pieteikumus, tādējādi apliecinot, ka izdevumu deklarācijas ir pareizas un sagatavotas, izmantojot uzticamas grāmatvedības sistēmas un ka deklarētie izdevumi atbilst spēkā esošajiem Kopienas un Latvijas Republikas tiesību aktiem;
• uzraudzības komiteja - tika izveidota, lai spētu nodrošināt ES fondu efektīvu ieviešanas uzraudzību saskaņā ar darbības programmās noteiktajiem mērķiem un prioritātēm;
• iepirkumu uzraudzības birojs - tā pienākums ir nodrošināt ES fondu projektu iepirkuma dokumentācijas un iepirkuma procedūras norises izlases veida pirmspārbaudi.