Lūcija Ņefedova (dzimusi 1933. gada 3. februārī, mirusi 2022. gada 17. janvārī) bija latviešu režisore. Lielāko mūža daļu bija galvenā režisore Ādolfa Alunāna Jelgavas teātrī.

Lūcija Ņefedova
Dzimusi 1933. gada 3. februārī
Valsts karogs: Latvija Liepnas pagasts, Abrenes apriņķis, Latvija
Mirusi 2022. gada 17. janvārī (88 gadu vecumā)
Nodarbošanās režisore

Lūcija Ņefedova dzimusi 1933. gada 3. februārī Liepnas pagastā.

Grāmatā "Ar Ādolfa Alunāna vārdu" Lūcija Ņefedova raksta par savu ģimeni: "Mans tēvs Sīmanis savā būtībā bija gudrs, filozofs, taču diemžēl skolā mācīties varēja tikai trīs gadus. Bet es vēl tagad apbrīnoju, kā viņš prata mums izskaidrot un palīdzēt pat matemātikā... Māmiņa Marianna pavisam neizprotamā kārtā bija nokļuvusi apstākļos, kuru dēļ vispār nebija gājusi skolā — ar grūtībām lasīja, rakstīt neprata. Viņai nācās izaudzināt četrus bērnus, palīdzēt visiem iegūt izglītību... Mēs, bērni, izaugām un savu dzīves ceļu izvēlējāmies paši. Brālis Kārlis bija jurists, māsas Anastasija, mēs viņu saucām par Stasīti, un Ārija — skolotājas".[1]

Kopš divu gadu vecuma dzīvoja Siguldā.

Strādāja par Cēsu Pionieru nama direktori.

1966. gadā studēja Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Režijas nodaļā.

1971. gadā studēja Maskavas Valsts teātra mākslas institūta (GITIS) Režijas nodaļā.

Pasniedzēja Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātē. Atbrīvota no darba 1968. gadā par Gunāra Priedes lugas "Smaržo sēnes" iestudējumu Ādolfa Alunāna Jelgavas Tautas teātrī. Iestudējums pirmizrādi nepiedzīvoja.

No 1965. gada līdz mūža beigām bija Ādolfa Alunāna Jelgavas Tautas teātra, vēlāk Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra galvenā režisore, iestudējusi ap 150 izrāžu.

Mirusi 2022. gada 17. janvārī,[2] apglabāta Jelgavas Baložu kapos[3].

Iestudējumi Ādolfa Alunāna Jelgavas teātrī

labot šo sadaļu
  1. Dagnija ZigmonteDod roku rītausmai”, pirmizr. 1965. g.
  2. Viktors Rozovs “Kas mīl… (Kāzu dienā)”, pirmizr. 1966. g.
  3. Ādolfs AlunānsDraudzes bazārs”, pirmizr. 1966. g.
  4. Gunārs PriedeTrīspadsmitā”, pirmizr. 1967. g.
  5. Eižens Labišs “Salmu cepurīte”, pirmizr. 1968. g. Rež. Inta Alekse un Lūcija Ņefedova.
  6. Konstantīns Treņovs “Ļubova Jarovaja”, pirmizr. 1969. g.
  7. Ādolfs AlunānsMucenieks un muceniece”, pirmizr. 1969. g.
  8. Ādolfs AlunānsBagāta brūte”, pirmizr. 1969. g.
  9. Aleksandrs OstrovskisBez vainas vainīgie”, pirmizr. 1970. g.
  10. Gunārs PriedeVecrīgas lībieša portrets”, pirmizr. 1972. g. Rež. Lūcija Ņefedova un Inta Alekse.
  11. Leonīds Zorins “Varšavas melodija”, pirmizr. 1972. g.
  12. Edrižibs Mamijs “Sargies, mīlestība!”, pirmizr. 1973. g.
  13. Elīna ZālīteSila ziedi”, pirmizr. 1973. g.
  14. Ādolfs AlunānsMūsu pokāls”, pirmizr. 1973. g.
  15. Moriss MeterlinksZilais putns”, pirmizr. 1974. g.
  16. Aleksandrs Vologins “Mana vecākā māsa”, pirmizr. 1974. g. Rež. Inta Alekse, Lūcija Ņefedova.
  17. Džons Boitons Prīstlijs “Skandalozais notikums ar misteru Ketlu un misis Mūnu”, pirmizr. 1975. g.
  18. Leonīds Ļeonovs “Zelta kariete”, pirmizr. 1975. g.
  19. Elīna ZālīteRudens rozes”, pirmizr. 1976. g.
  20. Pauls PutniņšPaši pūta, paši dega”, pirmizr. 1976. g.
  21. Rainis, AspazijaIet dienas pilnas tava tuvuma”, pirmizr. 1977. g.
  22. Elīna ZālīteMaldu Mildas sapņojums”, pirmizr. 1978. g. Rež. Lūcija Ņefedova un Anna Jansone.
  23. AspazijaZalša līgava”, pirmizr. 1979. g.
  24. Eduardo de Filipo “Filumena Marturano”, pirmizr. 1979. g.
  25. Pauls PutniņšAicinājums uz… pērienu”, pirmizr. 1982. g.
  26. Ādolfs AlunānsMucenieks un muceniece”, pirmizr. 1982. g.
  27. Ādolfs AlunānsBagāta brūte” pirmizr. 1982. g.
  28. Barijs Konnors “Nav vērts raudāt... (Roksija)”, pirmizr. 1983. g. Rež. Lūcija Ņefedova un Anna Jansone.
  29. Māra Rītupe “Tautu dēls lielījās”, pirmizr. 1984. g.
  30. Fricis RokpelnisAtceries egles (Jelgavas galva)”, pirmizr. 1984. g. Rež.-insc. Lūcija Ņefedova, rež. Inta Alekse un Agris Krūmiņš.
  31. Anna BrigadereIlga”, pirmizr. 1984. g. Rež. Lūcija Ņefedova un Baiba Pelūde.
  32. Gunārs PriedeFiliāle”, pirmizr. 1984. g.
  33. RainisZelta zirgs”, pirmizr. 1986. g. Rež.-insc. Lūcija Ņefedova, rež. Inta Alekse.
  34. Rūdolfs BlaumanisSkroderdienas Silmačos”, pirmizr. 1987. g. Rež. insc. Lūcija Ņefedova, rež. Baiba Pelūde.
  35. Pauls PutniņšAr būdu uz baznīcu”, pirmizr. 1987. g.
  36. Andrejs PumpursLāčplēsis”, pirmizr. 1988. g. Rež. Lūcija Ņefedova un Dzidra Bļodone.
  37. Arnolds Ridlejs “Spoku vilciens”, pirmizr. 1988. g. Rež. insc. Lūcija Ņefedova, rež. Baiba Pelūde.
  38. Ādolfs AlunānsPiltenieks Rīgā”, pirmizr. 1988. g.
  39. Elīna ZālīteMūžīgi vīrišķais”, pirmizr. 1989. g.
  40. Ērihs KestnersDivas Lotiņas”, pirmizr. 1989. g. Rež. insc. Lūcija Ņefedova, rež. Lolita Muižniece.
  41. Gunārs PriedeArtemīda”, pirmizr. 1989. g.
  42. Elīna ZālīteIntermeco”, pirmizr. 1989. g.
  43. Jānis AkuratersMīlestības zeme”, pirmiz. 1990. g. Rež.-insc. Lūcija Ņefedova, rež. Lolita Muižniece.
  44. Pauls PutniņšAr Dievu pie zemes”, pirmizr. 1990. g.
  45. Ļevs Ustinovs, Oļegs Tabakovs “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”, pirmizr. 1991. g.
  46. Henriks IbsensSpoki”, pirmizr. 1992. g.
  47. Jānis AkuratersVecie un jaunie”, pirmizr. 1992. g. Rež. insc. Lūcija Ņefedova, rež. Arvīds Matisons.
  48. Aina Vāvere “Jauna neprecējusies, baltu izcelsmes”, pirmizr. 1992. g.
  49. Hella VuolijokiAkmens ligzda”, pirmizr. 1993. g.
  50. Gunārs PriedeNakts pirms mājām”, pirmizr. 1993. g.
  51. Ādolfs AlunānsIcigs Mozes”, pirmizr. 1993. g.
  52. Ādolfs AlunānsDraudzes bazārs”, pirmizr. 1993. g. Rež.-insc. Lūcija Ņefedova, rež. Arvīds Matisons.
  53. Gunārs PriedePie mums martā”, pirmizr. 1994. g.
  54. Māra Rītupe “Kā Cibuļu Antons zemi prihvatizēja”, pirmizr. 1994. g.
  55. Arvo Rēlavs “Krīt gar zemi, mati gaisā”, pirmizr. 1994. g.
  56. AspazijaBoass un Rute”, pirmizr. 1995. g.
  57. Aleksejs Arbuzovs “Vecmodīgā komēdija”, pirmizr. 1996. g.
  58. Anna BrigadereSievu kari ar Belcebulu”, pirmizr. 1996. g.
  59. Džeroms Kiltijs “Mīļais melis”, pirmizr. 1996. g.
  60. Eleonora Hārpere Portere “Pollianna”, pirmizr. 1997. g.
  61. Hugo Raudsepps “Mārtiņciems”, pirmizr. 1997. g. Rež. Lūcija Ņefedova un Arvīds Matisons,
  62. Kārļa Ulmaņa 120 gadu jubilejai veltīts uzvedums “Šī zeme ir mūsu”, pirmizr. 1997. g.
  63. Māra Rītupe “Gustavs parlamenta brīvdienās”, pirmizr. 1998. g.
  64. Ādolfs Alunāns “Brenča Tanheizers”, pirmizr. 1998. g.
  65. Ādolfs AlunānsPašu audzināts”, pirmizr. 1998. g.
  66. Ādolfs Alunāns, Johans Šenks “Sādžas dakteris”, pirmizr. 1998. g.
  67. Pauls PutniņšAr būdu uz baznīcu”, pirmizr. 1999. g. Rež. Lūcija Ņefedova un Arvīds Matisons,
  68. Anšlavs EglītisOmartija kundze”, pirmizr. 1999. g.
  69. Frīdrihs DirrenmatsVecās dāmas vizīte”, pirmizr. 1999. g.
  70. Valdis GrēviņšGaisa grābekļi”, pirmizr. 2000. g. Rež. Lūcija Ņefedova un Arvīds Matisons.
  71. Jevgenijs Švarcs “Sniega karaliene”, pirmizr. 2000. g.
  72. Egīls Šņore “Kartupeļu pankūku smarža”, pirmizr. 2001. g.
  73. Ārija Elksne, Jānis GrotsVēstules tālajai zvaigznei”, pirmizr. 2001. g.
  74. Gunārs PriedeZilā”, pirmizr. 2002. g.
  75. Pauls PutniņšKvēli ilgotā...”, pirmizr. 2002. g.
  76. Aleksejs Arbuzovs “Vecā Arbata pasakas”, pirmizr. 2002. g.
  77. Hugo Krūmiņš “Precību drudzis (Sāncenši)”, pirmizr. 2003. g. Rež. Lūcija Ņefedova un Arvīds Matisons.
  78. Ādolfs AlunānsMucenieks un Muceniece”, pirmizr. 2003. g.
  79. Nora Vētra-Muižniece “Princese uz zirņa”, pirmizr. 2004. g.
  80. Mārtiņš ZīvertsCenzūra”, pirmizr. 2004. g.
  81. Jānis JurkānsVistas”, pirmizr. 2004. g.
  82. Elīna ZālīteĒrika”, pirmizr. 2005. g.
  83. Pjērs Barilē un Žans Pjērs Greidijs “40 karātu”, pirmizr. 2006. g.
  84. Karlo Goldoni “Mirandolīna”, pirmizr. 2006. g.
  85. Jevgeņijs Švarcs “Parastais brīnums”, pirmizr. 2007. g.
  86. Gunāra Priedes 80. jubilejai veltīta kompozīcija “Es viņiem stāstīšu, ko var dzirdēt, ja ieklausās…”, pirmizr. 2007. g.
  87. Marks Tvens, Andreja Miglas dramatizējums “Princis un ubaga zēns”, pirmizr. 2009. g.
  88. Ričards Bahs “Vienoti katrs savā telpā”, pirmizr. 2009. g. Rež. Lūcija Ņefedova un Kristīne Karataş.
  89. Barijs Konnors “Nav vērts raudāt jeb Roksija”, pirmizr. 2009. g.
  90. Džons Patriks “Dīvainā misis Sevidža”, pirmizr. 2010. g.
  91. Otfrīds PreislersMazā raganiņa”, pirmizr. 2010. g.
  92. Anna BrigadereSprīdītis”, pirmizr. 2011. g.
  93. Ļevs Ustinovs, Oļegs Tabakovs “Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”, pirmizr. 2011. g.
  94. Viljams ŠekspīrsJautrās vindzorietes”, pirmizr. 2012. g.
  95. Klēra Būza “Sievietes, sievietes”, pirmizr. 2012. g.
  96. Mārtiņš ZīvertsMinhauzena precības”, pirmizr. 2013. g.
  97. Vigita Pumpure “Kaimiņu būšana”, pirmizr. 2013. g. Rež. Lūcija Ņefedova un Dace Vilne.
  98. Ādolfs AlunānsMūsu pokāls”, pirmizr. 2013. g.
  99. Pēc Sergeja Mihalkova stāstu motīviem “Zaķis Lielībnieks”, pirmizr. 2013. g.
  100. Gunārs PriedeVai mēs viņu pazīsim?”, pirmizr. 2014. g.
  101. Māra SvīreSlazdu krogs un divi nami Rīgā”, pirmizr. 2014. g.
  102. Saulcerīte Viese, Jūlijs Bebrišs “Zvaigzne iet un deg, un…”, pirmizr. 2015. g.
  103. Jānis Dreslers “Burbuļmātes prieki un bēdas”, pirmizr. 2015. g.
  104. Tenesijs ViljamssVasara un dūmi”, pirmizr. 2016. g.
  105. Mārtiņš ZīvertsKurrpurrū”, pirmizr. 2016. g.
  106. Anna BrigadereMaija un Paija”, pirmizr. 2018. g.
  107. Ādolfs AlunānsBrīvnieks Olimpā”, pirmizr. 2018. g.
  108. Ādolfs AlunānsŠneiderienes”, pirmizr. 2018. g.
  109. Bomaršē “Figaro kāzas”, pirmizr. 2019. g.
  110. Anšlavs EglītisKazanovas mētelis”, pirmizr. 2020. g.
  111. Aleksejs Arbuzovs “Es mīlu tevi, vārnulēn! (Taņa)”, pirmizr. 2022. g. Rež. Lūcija Ņefedova (In memoriam), rež. asistentes: Dace Vilne un Liene Strauta.

Nav atsevišķi uzskaitīti dažādi uzvedumi — piemēram, veltījumi Ādolfa Alunāna jubilejām.

  • Vera Baļuna "Kur palika dienas", Rīga: Liesma, 1974.   Pēc Lūcijas Ņefedovas stāstītā, viņa piedalījusies grāmatas sagatavošanā, studējot pie Veras Baļunas, bet viņas ieguldījums nav minēts pašā grāmatā.
  • Lūcija Ņefedova "Vera Baļuna. Variācijas par režijas nodarbību tēmām", Rīga: Sol Vita, 2004. ISBN 978-9984-75-920-3
  • Lūcija Ņefedova "Ar Ādolfa Alunāna vārdu". Jelgava: JPPI "Kultūra", 2018. ISBN 978-9934-19-656-0.

Apbalvojumi un pagodinājumi

labot šo sadaļu
  1. Lūcija Ņefedova. Ar Ādolfa Alunāna vārdu. Jelgava : JPPI "Kultūra", 2018. 12. lpp. ISBN 978-9934-19-656-0..
  2. Mūžībā aizsaukta Jelgavas teātra režisore Lūcija Ņefedova lsm.lv 2022. gada 17. janvārī
  3. «Kapsētu informācijas digitalizācijas un datu pārvaldības sistēma».