1. Kurzemes kājnieku divīzija

Kurzemes kājnieku divīzija bija viena no četrām Latvijas Bruņoto spēku veidojošajām divīzijām, izveidota 1919. gada jūlija vidū pēc Cēsu kaujām uzsāktajā Latviešu nacionālo bruņoto spēku reorganizācijā uz Dienvidlatvijas brigādes pamata. Kopā ar Polijas armiju piedalījās 1920. gada kaujās pie Daugavpils un kopā ar Baltijas landesvēru (kurš vēlāk tika iekļauts šajā divīzijā) Rēzeknes atbrīvošanā.

Ministru prezidents Kārlis Ulmanis un kara ministrs Jānis Balodis Kurzemes divīzijas 15. gadasvētkos (Liepājā, 1934. gada 10. augustā).

Divīzija bija dislocēta galvenokārt Liepājas Karostā, kur atradās divīzijas pārvalde, artilērijas un divi kājnieku pulki, viens pulks bija izvietots Jelgavā. 1939. gada novembrī, pildot Latvijas un PSRS t.s. Bāzu līguma nosacījumus, divīzijas daļas tika izvietotas citur Kurzemē.

Divīzijas komandieri

• Pulkvedis Jānis Balodis (no 1919. gada 7. augusta)
• Pulkvežleitnants Jānis Puriņš (vietas izpildītājs no 1919. gada 16. oktobra)
• Pulkvedis Krišs Ķūķis (no 1920. gada 29. septembra)
• Pulkvedis Rūdolfs Bangerskis (no 1924. gada 29. februāra)
• Ģenerālis Andrejs Krustiņš (no 1925. gada 16. janvāra)
• Ģenerālis Oskars Dankers (no 1933. gada decembra)
• Ģenerālis Hermanis Buks (no 1940. gada janvāra)
• Ģenerālis Vilis Spandegs (no 1940. gada augusta)

Divīzijas pulki un to komandieri (1940)

Divīziju veidoja 3 kājnieku pulki un 1 artilērijas pulks.

• 1. Liepājas kājnieku pulks (pulkvedis A. Krīpens)
• 2. Ventspils kājnieku pulks (pulkvedis J. Stulpiņš)
• 3. Jelgavas kājnieku pulks (pulkvedis A. Apsītis)
• Kurzemes artilērijas pulks (pulkvedis Ž. Jomerts)

1940. gadā divīzijas komandieris bija ģenerālis Hermanis Buks, štāba priekšnieks — pulkvedis Vilis Janums.