Kurzemes artilērijas pulks
Kurzemes artilērijas pulks bija viens no Latvijas Bruņoto spēku artilērijas pulkiem, kas atradās 1. Kurzemes kājnieku divīzijas sastāvā. Pulks saformēts 1919. gada 8. oktobrī, pēc brīvības cīņu beigām bija dislocēts Liepājā. Pamatbruņojumā bija 52 astoņpadsmit mārciņu lielgabali un 12 4,5 collu haubices.
.jpg)
Vēsture labot šo sadaļu
Par pulka pirmsākumu uzskata 1919. gada 12. martu, kad Liepājā izveidoja Baltijas landesvēra 1. latviešu artilērijas bateriju ar 2 lielgabaliem. Brīvības cīņu laikā tā no 28. maija Latvijas Neatkarības bataljona sastāvā piedalījās kaujās pret Padomju Latvijas armijas daļām pie Katrīnmuižas, 31. maijā to pārveidoja par 1. Valmieras rezerves bateriju, 19. augustā par 2. Valmieras bateriju, bet 25. septembrī abas Valmieras baterijas apvienoja 1. Artilērijas divizionā.
8. oktobrī 1. Artilērijas divizionu pārveidoja par Kurzemes artilērijas pulku un tas piedalījās Bermonta spēku sakaušanā, pēc tam turpināja cīņas pret lieliniekiem Latgalē. Pēc kara beigām 1920. gada aprīlī tam pievienoja Baltijas landesvēra artilērijas divizionu, ko 1921. gadā izformēja un izdalīja pa visiem Latvijas armijas artilērijas pulkiem.
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā pulks tika ieskaitīts Latvijas Tautas armijā. 1940. gada 10. jūlijā to pārveidoja par 24. latviešu strēlnieku korpusa 181. strēlnieku divīzijas 623. artilērijas pulku (komandieris pulkvedis E. Strauss).
Struktūra labot šo sadaļu
Kurzemes artilērijas pulks sastāvēja no diviem divizioniem, katrā divizionā bija divas lielgabalu baterijas un viena haubiču baterija, kopā pulkā bija 16 lielgabali un astoņas haubices. Pārējās pulkam pierakstītās artilērijas vienības glabājās iekonservētas noliktavās un bija paredzētas kara gadījumā trešā diviziona formēšanai.
Pulka komandieri labot šo sadaļu
- Nikolajs Fogelmanis (10.1919.—08.1920.)
- T. Skujenieks (08.1920.—05.1927.)
- A. Konradi-Kondrašovs (07.1927.—12.1932.)
- Žanis Jomerts (10.12.1932.—06.1940.)[1]