1. Liepājas kājnieku pulks
1. Liepājas kājnieku pulks bija Latvijas Bruņoto spēku 1. Kurzemes kājnieku divīzijas vienība (1919—1940).
1. Liepājas kājnieku pulka karogs (1919). | |
Valsts | Latvija |
---|---|
Pastāvēšanas laiks | 1919.08.10—1940. |
Pakļautība | 1. Kurzemes kājnieku divīzija |
Karaspēka veids | kājnieki |
Devīze | “Tēvu zemes mīlestību mēs ar darbiem radīsim.” |
Militārās operācijas | Latgales atbrīvošana |
Komandieri | |
Komandieri | Skatīt Komandieri |
Izveide
labot šo sadaļuPulks saformēts 1919. gada augustā no 1. Neatkarības bataljona un Malienas bataljona un tajā bija 69 virsnieki, 3 ārsti, 4 kara ierēdņi, 1330 instruktori un kareivji. Par pulka dzimšanas dienu kļuva 1919. gada 10. augusts, kad tika izdota pirmā pavēle.
Piedalīšanās cīņās
labot šo sadaļuPulks piedalījās Ziemeļlatgales un Rēzeknes atbrīvošanā. Brīvības cīņās krita 76 karavīri, tika ievainoti 169, bez vēsts pazuda 58 pulka karavīri.[1]
No 1920. gada septembra atradās Liepājā garnizona dienestā.
Pulka simboli
labot šo sadaļu- Devīze — “Tēvu zemes mīlestību mēs ar darbiem radīsim.”
- Karogs:
- Pulka krūšu nozīme: 1. Liepājas kājnieku pulka nozīme apstiprināta 1921. gada 30. augustā. Tās dizainu veidojis mākslinieks R.Zariņš. Nozīmes pamatā novietots zelta krāsas metāla šķēps, no kura uz trim pusēm iziet zelta krāsas reljefa stari. Starp stariem atrodas trīs piecstaru zvaigznes, emaljētas ar baltas krāsas emalju. Centrā novietots sarkanbaltsarkani emaljēts medaljons ar zelta krāsas metāla aploci. Medaljona iekšpusē zelta krāsas metāla burti "L P" un romiešu cipars "I" (1. Liepājas pulks).
Komandieri
labot šo sadaļu- pulkvedis-leitnants J. Gailītis (no 1919. gada 10. augusta līdz 1919. gada 15. novembrim)
- pulkvedis-leitnants Pauls Roberts Hasmanis (no 1919. gada 15. novembra līdz 1930. gada martam)
- pulkvedis Jānis Ezeriņš (1930.II — 1936.X)
- pulkvedis Konstantīns Mateuss (1936.X — 1937.I)
- pulkvedis Arnolds Kurše (1937.I — X)
- pulkvedis Arvīds Krīpens (1939.IX — 1940. VI)
Apbalvojumi
labot šo sadaļuLāčplēša Kara ordenis piešķirts 91 pulka karavīram.
Atsauces
labot šo sadaļuLiteratūra
labot šo sadaļu- Latvijas Atbrīvošanas kara vēsture. II sējums, Rīga. 2006.