Mobilizācija (franču: mobilisation, no mobiliser — 'iekustināt') ir rezervistu jāprecizē iesaukšana aktīvajā karadienestā ar mērķi panākt bruņoto spēku nonākšanu karastāvoklī, reaģējot uz ārkārtas situāciju valstī vai pasaulē.

Mobilizācija Pirmā pasaules kara laikā

Latvijas Republikas Mobilizācijas likums paredz, ka mobilizācija aptver Latvijas Nacionālos bruņotos spēkus, valsts civilās aizsardzības sistēmu un tautsaimniecību.[1] Latvijas pilsoņi un nepilsoņi, valsts (arī ārvalstīs esošie), pašvaldību un privāto tiesību juridisko personu materiālie un finanšu līdzekļi veido mobilizācijas resursus. Ja nepieciešams, kā mobilizācijas resursus var izmantot arī iedzīvotājiem piederošos materiālos līdzekļus.

Lēmumu par mobilizācijas vai demobilizācijas izsludināšanu pieņem un izsludina Latvijas Republikas Ministru kabinets. Ja Ministru prezidents konstatē, ka Ministru kabinets nevar sanākt stundas laikā, lai pieņemtu lēmumu par mobilizācijas izsludināšanu un izsludinātu mobilizāciju, viņš pieņem lēmumu par mobilizācijas izsludināšanu un izsludina mobilizāciju.

Mobilizācija vēsturē labot šo sadaļu

Pirmais pasaules karš labot šo sadaļu

 
Vācijas karavīri dzelzceļa vagonā ceļā uz fronti 1914. gada augustā

Kopējais karojošajās armijās mobilizēto cilvēku skaits pārsniedza 70 miljonus. Karā iesaistītajās armijās tika nogalināti 10 miljoni cilvēku un ievainoti 20 miljoni.

Krievijas—Ukrainas karš labot šo sadaļu

 
Ukrainas rezerves karavīri mācību poligonā (2016)

Mobilizācija Ukrainā tiek īstenota, reaģējot uz Krievijas agresiju. 2014. un 2015. gadā tika veikti seši atklātas daļējas mobilizācijas viļņi, kopš 2022. gada turpinās vispārēja mobilizācija. 2022. gada jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka Ukrainas bruņotajos spēkos ir mobilizēti līdz 700 000 cilvēku, līdz 60 000 robežsargu, līdz 90 000 Nacionālās gvardes un līdz 100 000 Nacionālās policijas darbinieku.[2]

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu