Ūlofs Klēpja karalis

Ūlofs, zviedru ķēniņš jeb Zviedru Ūlofs (vecislandiešu: Óláfr sænski), saukts arī Ūlofs Klēpja karalis (veczviedru: Olawær skotkonongær no sköte — "klēpis") vai arī Ūlofs Meslu ķēniņš (no skatt — "mesli")^[1] bija pirmais zviedru ķēniņš, kurš apvienoja savā varā Svēlandi un Jētlandi. Viņš valdīja no 995. līdz 1022. gadam.

Ūlofa māte varētu būt poļu valdnieka Meško I meita Sigrīda Lepnā (Sigrid Storråda, Świętosława). Viņš apprecējās ar obodrītu Astrīdu, kuras dēls kļuva par Zviedrijas karali Ānundu Jākobu, bet meita - par Kijivas Krievzemes kņaza Jaroslava Gudrā sievu.

Ūlofs Klēpja karalis tiek uzskatīts par pirmo Zviedrijas karali, kurš kalis savas monētas un ievācis nodokļus. Piedalījās Svoldas kaujā netālu no Rīgenas, kur koalīcijas sastāvā sakāva norvēģu spēkus.

Ūlofs ir arī pirmais kristīgais Zviedrijas karalis. Viņš kristījās 1008. gadā Husabijā (Husaby), Vesterjētlandē. Tomēr tradicionālās ticības piekritēji vēl aizvien bija tik spēcīgi, ka Ūlofs turpmāk valdīja tikai Vesterjētlandē. Nodibināja pirmo bīskapiju Skārā.

Saistība ar Latviju

Vikingu Ingvara sāgā par Ingvaru Tālbraucēju (Yngvars saga víðförla) apdziedātajos notikumos vēstīts, ka zviedru karalis Olavs (Olof Skötkonung, ap 980–1022) sūtījis savu dēlu Ānundu (Anund Jakob, karalis 1022—1050) un Ingvaru Tālbraucēju ar trim kuģiem pie zemgaļiem (Seimgaler) pēc mesliem. Nonākuši Zemgalē, viņi sasauca sapulci, kurā pārliecināja virsaišus un zemgaļu ķēniņu maksāt meslus, taču trīs virsaiši tam nav piekrituši un pulcējuši karaspēku. Zemgaļu ķēniņš deva vikingiem savu karaspēku, kas uzvarēja zviedru pretiniekus un samaksāja meslus ar zeltu, sudrabu un citām mantām.^[2]

Atsauces

↑ Lars O. Lagerqvist, Nils Åberg. Öknamn och tillnamn på nordiska stormän och kungligheter (1997)
↑ Guntis Zemītis. Agrīnā valstiskuma veidošanās problemātika Latvijas teritorijā. No: Latvieši un Latvija, II sēj.: Valstiskums Latvijā un Latvijas valsts – izcīnītā un zaudētā. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 13.–51. lpp.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ūlofs Klēpja karalis.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
The Saga of Yngvar the Traveller (angliski)
YNGVARS SAGA VÍÐFÖRLA (oriģinālvalodā)

Priekštecis:
Ēriks Uzvarētājs

Zviedrijas karalis
995—1022

Pēctecis:
Ānunds Jākobs

[1] Lars O. Lagerqvist, Nils Åberg. Öknamn och tillnamn på nordiska stormän och kungligheter (1997)

[2] Guntis Zemītis. Agrīnā valstiskuma veidošanās problemātika Latvijas teritorijā. No: Latvieši un Latvija, II sēj.: Valstiskums Latvijā un Latvijas valsts – izcīnītā un zaudētā. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmija, 13.–51. lpp.

[1]

[2]