Vladimirs Monomahs
Vladimirs Vsevolodovičs Monomahs (senkrievu: Володимиръ Мономахъ, krievu: Владимир Всеволодович Мономах, ukraiņu: Володимир Мономах, kristītais vārds Vasilijs (Василий); dzimis 1053. gada 26. maijā, miris 1125. gada 19. maijā) bija Kijivas lielkņazs no 1113. līdz 1125. gadam. Bija arī Smoļenskas kņazs (1073—1078), Čerņihivas kņazs (1078—1094) un Perejaslavļas kņazs (1094—1113).
Vladimirs Monomahs Володимиръ Мономахъ | |
---|---|
16. gadsimta ikonā | |
Kijivas lielkņazs | |
1113. gads — 1125. gads | |
Priekštecis | Svjatopolks Izjaslavičs |
Pēctecis | Mstislavs I Vladimirovičs |
Dzimis | 1053. gada 26. maijā |
Miris |
1125. gada 19. maijā (71 gada vecumā) Kijiva, Kijivas kņaziste, Kijivas Krievzeme ( Ukraina) |
Apglabāts | Kijivas Sv. Sofijas katedrāle, Kijiva, Ukraina |
Dzīvesbiedre |
|
Bērni |
|
Dinastija | Ruriku dinastija |
Tēvs | Vsevolods Jaroslavičs |
Māte | Monomaha |
Reliģija | pareizticība |
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1053. gadā kņaza Vsevoloda Jaroslaviča un viņa sievas, Bizantijas princeses Monomahas ģimenē. Viņa vectēvs bija Kijivas lielkņazs Jaroslavs Vladimirovičs. Bērnību pavadīja sava tēva Perejaslavļas kņaza pilī. 1067. gadā kopā ar tēvu un tēvočiem Izjaslavu un Svjatoslavu karoja pret Polockas kņazu Vseslavu Bračislaviču. 1073. gadā kļuva par Smoļenskas kņazu, 1076. gadā kopā ar brālēnu Volīnijas kņazu Oļegu Svjatoslaviču vadīja karagājienu kopā ar poļiem pret čehiem. 1078. gadā kļuva par Čerņihivas kņazu, 1080. gadā karoja ar polovciešiem, tad pret vjatiču sacelšanos Hodota (Ходота) vadībā.
1094. gadā kļuva par Perejaslavļas kņazu, pēc tēva nāves neveiksmīgi piedalījās cīņā par varu Kijivas Krievzemes pilsoņu karā no 1094. līdz 1097. gadam. Saglabāja varu arī pār Rostovas un Čerņihivas zemēm, 1108. uzcēla viņa vārdā nodēvēto Vladimiras cietoksni.
1113. gadā, pēc lielkņaza Svjatopolka Izjaslaviča nāves, Kijivā sākās tautas sacelšanās. Monomahs kļuva par Kijivas lielkņazu un izdeva likumu krājumu, kurā atviegloja zemāko sabiedrisko slāņu stāvokli. Vladimira Monomaha laikā Kijivas Krievzemes stāvoklis nostabilizējās. Valdīšanas laikā karoja ar polovciešiem un Bizantiju.
Monomaha laikā no jauna izdeva "Pagājušo gadu vēstures" hroniku. Saglabājušies Vladimira Monomaha literārie darbi - "Vladimira Monomaha pamācība" (Поучение Владимира Мономаха), autobiogrāfija un vēstule Oļegam Svjatoslavičam.
Krievijas caru regālija Monomaha cepure, pēc lielākas daļas vēsturnieku domām, vēsturiski ir saistīta ar Ivana Kaļitas laiku, nevis Vladimiru Monomahu. Vladimira Monomaha vārdā nosaukta 2012. gadā ūdenī nolaistā Krievijas Klusā okeāna kara flotes Borejas klases atomzemūdene.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vladimirs Monomahs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Rurika dinastijas valdnieks | ||||
---|---|---|---|---|
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||||
Priekštecis: Svjatopolks Izjaslavičs |
Kijivas lielkņazs 1113. - 1125. |
Pēctecis: Mstislavs I Vladimirovičs |