Kijivas lielkņazi
Kijivas lielkņazi (ukraiņu: Великі князі Київські, krievu: Великие князья Киевские) bija Kijivas Krievzemes valdnieku oficiālais tituls no aptuveni 864. gada līdz pat 1263. gadam, kad mira lielkņazs Aleksandrs Ņevskis, jo pēc tam Kijivas valdnieki pārsvarā lietoja kņazu titulu.
1253. gadā Romas pāvests Inocents IV piešķīra pēdējam suverēnajam Kijivas lielkņazam Danielam Romanovičam Krievzemes karaļa (Rex Rusiae) titulu, ko lietoja viņa dēls Galīcijas-Volīnijas kņazs Ļevs Daņilovičs.
Pēc austrumslāvu kņazu valstu nokļūšanas Zelta Ordas atkarībā mongoļu hani par saviem vietvalžiem Krievzemē pārsvarā izvēlējās Vladimiras-Suzdaļas lielkņazus. Pēc tam, kad Lietuvas dižkunigaitija pakļāva Kijivas kņazisti, tajā valdīja lietuviešu izcelsmes Alšēnu un Aļģirda dinastijas kņazi, kaut arī līdz Aļģirda uzvarai pār Zelta Ordas haniem 1362. gada kaujā pie Siņuhas tie turpināja maksāt meslus Zelta Ordas haniem.
Izcelsme
labot šo sadaļuKijivas lielkņazu dinastija radusies no leģendārā rūsu valdnieka Rurika pēcnācējiem, kas sevi dēvēja par Rurikovičiem. Tiek uzskatīts, ka sākotnējais Kijivas valdnieku tituls ir bijis kagans (latīņu: chaganus no turku khaqan).[1]
Lai arī rūsu valdnieki pakāpeniski saplūda ar slāvu pamatiedzīvotājiem, viņi saglabāja ciešus kontaktus ar citām vikingu valdnieku dinastijām un tika saukti vikingu vārdos. Tā, piemēram, Kijivas kņazs Jaroslavs Gudrais (vikingu: Jarisleif) apprecēja zviedru ķēniņa Olafa meitu Ingigerdu un deva patvērumu no Norvēģijas padzītajam ķēniņam Olafam II.
Varjagu Kijivas kagani
labot šo sadaļu- Askolds un Dirs (vikingu: Haskuldr un Dyri, krievu: Аскольд и Дир, 864—882)
- Oļegs (Helge, Вещий Олег, 882—912)
- Igors Rurikovičs (Ingvar, Игорь Рюрикович, 912—945)
- Olga (Helga, Ольга, 945—957) kā sava dēla aizbildne
- Svjatoslavs Igorevičs (Sven,[2] Святослав Игоревич, 957—972)
- Jaropolks Svjatoslavičs (Ярополк Святославич, 973—978)
Kristītie Kijivas Krievzemes valdnieki
labot šo sadaļu- Vladimirs I Svjatoslavičs (Valdamarr, Владимир Святославич, Святой, Креститель, Красное Солнышко, 978—1015)
- Svjatopolks Vladimirovičs (Sventopluk, Святополк Владимирович Окаянный, 1015—1016)
- Jaroslavs Gudrais (Jarizleifr, Ярослав Мудрый, 1016—1018)
- Svjatopolks(Святополк Окаянный, 1018—1019)
- Jaroslavs Gudrais (1019—1054), atkārtoti
- Izjaslavs Jaroslavičs (Изяслав Ярославич, 1054—1068)
- Vseslavs Bračislavičs (Всеслав Брячиславич, 1068—1069)
- Izjaslavs Jaroslavičs(1069—1073), atkārtoti
- Svjatoslavs Jaroslavičs (Святослав Ярославич, 1073—1076)
- Vsevolods Jaroslavičs (Всеволод Ярославич, 1076—1077)
- Izjaslavs Jaroslavičs (1077—1078) atkārtoti
- Vsevolods Jaroslavičs (1078—1093) atkārtoti
- Svjatopolks Izjaslavičs (Святополк Изяславич, 1093—1113)
- Vladimirs Vsevolodovičs Monomahs (Владимир Всеволодович Мономах, 1113—1125)
- Mstislavs Vladimirovičs Lielais (Мстислав Владимирович Великий, 1125—1132)
Krievzemes sadalīšanās periodā
labot šo sadaļu- Jaropolks Vladimirovičs (Ярополк Владимирович, 1132—1139)
- Vjačeslavs Vladimirovičs (Вячеслав Владимирович, 1139)
- Vsevolods Oļgovičs (Всеволод Ольгович, 1139—1146)
- Igors Olgovičs (Игорь Ольгович, 1146)
- Izjaslavs Mstislavičs (Изяслав II Мстиславич, 1146—1149)
- Jurijs Vladimirovičs Dolgorukijs (Юрий Владимирович Долгорукий, 1149—1150)
- Vjačeslavs Vladimirovičs (Вячеслав Владимирович, 1150)
- Izjaslavs Mstislavičs (1150) atkārtoti
- Jurijs Vladimirovičs Dolgorukijs (1150—1151)
- Izjaslavs Mstislavičs (1151—1154), Vjačeslavs Vladimirovičs (1151—1154) (līdzvaldnieks) atkārtoti
- Rostislavs Mstislavičs (Ростислав Мстиславич, 1154)
- Izjaslavs Davidovičs (Изяслав Давыдович, 1154—1155)
- Jurijs Vladimirovičs Dolgorukijs (1155—1157) atkārtoti
- Izjaslavs Davidovičs (Изяслав Давыдович, 1157—1159)
- Rostislavs Mstislavičs (1159—1161 atkārtoti
- Izjaslavs Davidovičs (1161) atkārtoti
- Rostislavs Mstislavičs (1161—1167) atkārtoti
- Vladimirs Mstislavičs (Владимир Мстиславич, 1167)
- Mstislavs Izjaslavičs (Мстислав Изяславич, 1167—1169)
- Gļebs Jurjevičs (Глеб Юрьевич, 1169—1170)
- Mstislavs Izjaslavičs (1170) atkārtoti
- Gļebs Jurjevičs (1170—1171) atkārtoti
- Vladimirs Mstislavičs (1171) atkārtoti
- Romans Rostislavičs (Роман Ростиславич, 1171—1173)
- Mihalko Jurjevičs (Михалко Юрьевич, 1173)
- Vsevolods Jurjevičs "Lielā Ligzda" (Всеволод Юрьевич Большое Гнездо, 1173)
- Rjuriks Rostislavičs (Рюрик Ростиславич, 1173)
- Jaroslavs Izjaslavičs (Ярослав Изяславич, 1173—1174)
- Svjatoslavs Vsevolodovičs (Святослав Всеволодович, 1174)
- Jaroslavs Izjaslavičs 1174) atkārtoti
- Romans Rostislavičs (1174—1176) atkārtoti
- Svjatoslavs Vsevolodovičs (1176—1181) atkārtoti
- Ruriks Rostislavičs (Рюрик Ростиславич, 1181)
- Svjatoslavs Vsevolodovičs (Святослав Всеволодович, 1181—1194)
- Ruriks Rostislavičs (1194—1201) atkārtoti
- Ingvars Jaroslavičs (Ингварь Ярославич, 1201—1203)
- Ruriks Rostislavičs (1203—1204) atkārtoti
- Rostislavs Rurikovičs (Ростислав Рюрикович, 1204—1205)
- Ruriks Rostislavičs (1205—1206) atkārtoti
- Vsevolods Svjatoslavičs Čermnijs (Всеволод Святославич Чермный, 1206—1207)
- Ruriks Rostislavičs (1207—1210) atkārtoti
- Vsevolods Svjatoslavičs Čermnijs (1210—1212/1214) atkārtoti
- Ingvars Jaroslavičs (1212 vai 1214) atkārtoti
- Mstislavs Romanovičs (Мстислав Романович, 1212/1214—1223), nogalināts pēc Kalkas kaujas
- Vladimirs Rurikovičs (Владимир Рюрикович, 1223—1235)
- Izjaslavs Mstislavičs vai Vladimirovičs (Изяслав Мстиславич или Владимирович) (1235—1236)
- Jaroslavs II Vsevolodovičs (Ярослав Всеволодович, 1236—1238)
- Vladimirs Rurikovičs (1238) atkārtoti
- Мihails Vsevolodovičs, no Čerņigovas (Михаил Всеволодович, Черниговский, 1238—1240)
- Rostislavs II Mstislavičs (Ростислав II Мстиславич, 1240)
- Daniels Romanovičs (Даниил Романович, 1240)
Zelta ordas vasaļi
labot šo sadaļu- Мihails Vsevolodovičs (1240—1243) atkārtoti
- Jaroslavs II Vsevolodovičs (1243 — 1246) atkārtoti
- Aleksandrs Jaroslavičs Ņevskis (Александр Ярославич Невский, 1249—1263), Zelta Ordas hana Batija ieceltais Krievzemes pārvaldnieks
- Jaroslavs Jaroslavičs (Ярослав Ярославич, 1263–1271), Tveras kņazs un Vladimiras lielkņazs, Zelta Ordas Krievzemes pārvaldnieks
- Ļevs Daņilovičs (Лев Данилович, 1271–1300), paralēli arī Krievijas karalis (1269–1301), rezidēja savā galvaspilsētā Ļvivā
- Ivans-Vladimirs Ivanovičs (Іван-Володимир Іванович, ap 1300–1310)
- Staņislavs Ivanovičs (Станіслав Іванович, līdz 1321)
Lietuvas dižkunigaitijas vasaļi
labot šo sadaļu- Mindaugs no Alšēniem (Mindaugas Alšėniškis, Міндовг Гольшанський, 1321-1324), pēc uzvaras Irpenes kaujā (1321) Ģedimins iecēla Alšēnu kunigaiti Mindaugu par Kijivas vietvaldi
- Aļģimants no Alšēniem (Algimantas Alšėniškis, Ольгимонт Гольшанський, 1324–1331), kristītais vārds - Mihails, Alšēnu dinastija
- Teodors Butvīda dēls (Teodoras Butvydaitis, Федір-Гліб Іванович, 1331–1362), vienlaikus arī Zelta Ordas vasalis
- Vladimirs Aļģirda dēls (Vladimiras Algirdaitis, Володимир Ольгердович, 1362–1394) pēc Aļģirda uzvaras pār Zelta Ordas karaspēku 1362. gada kaujā pie Siņuhas ("kaujā pie Zilajiem ūdeņiem") viņš iecēla savu dēlu par Kijivas kņazu
- Šķirgailis (Skirgaila, Скиргайло Ольгердович, 1395–1397)
- Ivans Aļģimanta dēls (Jonas Alšėniškis, Іван Ольгимонтович Гольшанський, 1397 – ap 1402), Alšēnu dinastija
- Andrejs Jāņa dēls (Andrius Jonaitis Alšėniškis, Андрій Іванович Гольшанський, ap 1412–1422), Alšēnu dinastija
- Mihails Jāņa dēls (Mykolas Jonaitis Alšėniškis, Михайло Іванович Гольшанський, ap 1422–1432), Alšēnu dinastija
- Mihails Semjona dēls (Mykolas Simonaitis Alšėniškis, Болобан Михайло Семенович, 1433–1435), Alšēnu dinastija
- Švitrigailis (Švitrigaila, 1435 – ap 1440), vienlaikus arī Rutēnijas (Krievzemes) lielkņazs
- Aleksandrs Olelka (Aleksandras Olelka, Олелько Володимирович, 1443–1454), Aļģirda mazdēls
- Simons Olelkas dēls (Simonas Olelkaitis, Семен Олелькович, 1454–1471), Aļģirda mazmazdēls. Pēc viņa nāves Kijivas kņaziste tika pilnīgi integrēta Lietuvas dižkunigaitijā kā Kijivas vaivadija.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Franklin, Simon and Shepard, Jonathan (1996). The Emergence of Rus, 750–1200. Longman History of Russia, ed. Harold Shukman. Longman, London. ISBN 0-582-49091-X
- ↑ Leszek Moczulski, Narodziny Międzymorza, p.475, Bellona SA, Warszawa 2007, ISBN 978-83-11-10826-4
Skatīt arī
labot šo sadaļuĀrējās saites
labot šo sadaļu- European Kingdoms (angliski)