Žaunas
elpošanas orgāns daudziem ūdens dzīvniekiem
Žaunas ir elpošanas orgāni, kas raksturīgi vairumam ūdenī dzīvojošo organismu, kuri elpo ūdenī izšķīdušo skābekli un izdala oglekļa dioksīdu. Daļa žaunu (piemēram, krabjiem) ir pielāgotas arī elpošanai uz sauszemes, ja tās tiek uzturētas pietiekami mitras. Žaunu mikroskopiskā struktūra liecina, ka tām ir liels virsmas laukums. Tas uzlabo gāzu apmaiņu vidē (ūdenī), kur skābeklis ir salīdzinoši mazā daudzumā.
Mugurkaulnieku žaunas attīstās rīkles sienās, blakus žaunu šķēlumiem. Lielākajai daļai dzīvnieku asinsrite žaunās notiek pretēji ūdens plūsmai, lai pastiprinātu gāzu apmaiņu. Kad zivis elpo, tās regulāri ieņem caur muti ūdeni un savelkot abas rīkles puses, dzen ūdeni gar žaunām virzienā uz ārpusi.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Andrews, Chris; Adrian Exell; Neville Carrington (2003). Manual Of Fish Health. Firefly Books.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Žaunas.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |