Mencveidīgās
Mencveidīgās (Gadiformes) ir viena no mencu un makšķerniekzivju divīzijas (Paracanthopterygii) kārtām, kas apvieno 15 zivju dzimtas.[1] Pazīstamākās no tām ir mencu un vēdzeļu dzimtas. Lielākā daļa ēdamo zivju sugu pieder šai kārtai.
| Mencveidīgās Gadiformes (Goodrich, 1909) | |
|---|---|
 Atlantijas menca (Gadus morhua) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Megaklase | Kaulzivis (Osteichthyes) |
| Virsklase | Starspurzivis (Actinopterygii) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Apakšklase | Modernās kaulzivis (Neopterygii) |
| Infraklase | Īstās kaulzivis (Teleostei) |
| Divīzija | Mencas un makšķerniekzivis (Paracanthopterygii) |
| Kārta | Mencveidīgās (Gadiformes) |
 Mencveidīgās Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļu
Tās sastopamas jūrās visā pasaulē un lielākā daļa mājo vēsos vai mēreni siltos ūdeņos. Tropu ūdeņu sugas parasti uzturas lielā dziļumā. Tikai viena suga mājo saldūdens tilpēs — vēdzele (Lota lota), lai gan dažas sugas mēdz iepeldēt un ir sastopamas upju grīvās.[2]
Baltijas jūrā un Latvijā
labot šo sadaļuBaltijas jūrā pie Latvijas krastiem sastopamas 3 mencveidīgo zivju sugas: Atlantijas menca (Gadus morhua), jūrasvēdzele (Enchelyopus cimbrius) un vēdzele.[3][4][5] Vēdzele sastopama arī vairākumā upju un daudzos ezeros.[5] Reti ieceļotāji Baltijas jūrā ir merlangs (Merlangius merlangus), pikša (Melanogrammus aeglefinus), pollaks (Pollachius pollachius) un saida (Pollachius virens).[6]
Kopīgās īpašības
labot šo sadaļu.jpg)
Mencveidīgajām zivīm vēdera spuras (ja tādas ir) atrodas ķermeņa priekšgalā, apmēram zem rīkles, zem krūšu spurām vai tām priekšā. Tikai dažos gadījumos vēdera spuras ir aiz krūšu spurām — pātagastu dzimtas (Macrouridae) zivīm. Kopumā spurām nav asi stari. Lielākai daļai sugu ir garas muguras un anālās spuras. Zvīņas cikloīdas, reti ar zobiņiem maliņā. Peldpūslis ir bez pneimatiskā kanāla, bet melnajām menciņām (Melanonidae) peldpūšļa nav vispār.[7]
Ķermeņa lielums atkarībā no sugas var būt ļoti dažāds.[2] Mazākās ir menciņas (Bregmacerotidae), kuru mazākie pieaugušie īpatņi nepārsniedz 7 cm lielumu,[8] bet lielākā ir Atlantijas menca, kas var sasniegt 2 m garumu.[9]
Sistemātikas diskusijas
labot šo sadaļuLīdz ar jaunākajiem ģenētiskajiem atklājumiem zivju sistemātikā ieviestas ievērojamas izmaiņas. Saskaņā ar 2016. gada sistemātiku mencveidīgo kārtā ir 15 dzimtas. Vairākas kādreizējās apakšdzimtas un ģintis ieguvušas dzimtas statusu. Bet vēdzeļu dzimta ir likvidēta un dzimtas ģintis pievienotas mencu dzimtai.[1] Šajā rakstā vēdzeļu dzimta saglabāta kā atsevišķs taksons, tā kā vairāki autoratīvi avoti vēdzeļu dzimtu joprojām izdala kā atsevišķu vienību.[10]
Sistemātika
labot šo sadaļuMencveidīgo kārta (Gadiformes)[1]
- Diegspuru vēdzeļu dzimta (Phycidae)
- Dienvidamerikas vilkzivju dzimta (Steindachneriidae)
- Grenadieru dzimta (Trachyrincidae)
- Juklas mencu dzimta (Euclichthyidae)
- Trīstaustekļu jūrasvēdzeļu dzimta (Gaidropsaridae)
- Makruronu dzimta (Macruronidae)
- Melno menciņu dzimta (Melanonidae)
- Menciņu dzimta (Bregmacerotidae)
- Mencu dzimta (Gadidae)
- Merlūzu dzimta (Merlucciidae)
- Moru dzimta (Moridae)
- Pātagastu dzimta (Macrouridae)
- Varžgalvu dzimta (Ranicipitidae)
- Vēdzeļu dzimta (Lotidae)
- Žurkastu dzimta (Bathygadidae)
- Zušmencu dzimta (Muraenolepididae)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Phylogenetic classification of bony fishes, 2016». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 22. martā. Skatīts: 2019. gada 18. februārī.
- ↑ 2,0 2,1 Cohen, D.M. (1998). Paxton, J.R.; Eschmeyer, W.N., eds. Encyclopedia of Fishes. San Diego: Academic Press. pp. 130–132. ISBN 0-12-547665-5.
- ↑ Latvijas Daba: Menca
- ↑ Latvijas Daba: Jūrasvēdzele
- ↑ 5,0 5,1 Latvijas Daba: Vēdzele
- ↑ Latvijas Daba: Mencu dzimta
- ↑ «Fish Base: Order Summary for Gadiformes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. oktobrī. Skatīts: 2019. gada 5. februārī.
- ↑ «Fish Base: Genus: Bregmaceros». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 27. septembrī. Skatīts: 2019. gada 5. februārī.
- ↑ «Fish Base: Gadus morhua Linnaeus, 1758 Atlantic cod». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 7. novembrī. Skatīts: 2019. gada 5. februārī.
- ↑ «Fish Base: Family Lotidae - Hakes and burbots». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 12. septembrī. Skatīts: 2019. gada 18. februārī.