Siļķu karalis[1], milzu airzivs jeb zivs-josta (latīņu: Regalecus glesne) ir airzivju dzimtas zivs. Tās ir izplatītas visos pasaules okeānos, galvenokārt 300—1000 metru dziļumā. Siļķu karalis var sasniegt 11 metru garumu un svērt līdz pat 300 kg, kas padara to par garāko pasaules kaulzivi.[2]

Siļķu karalis
Regalecus glesne (Ascanius, 1772)
Siļķu karaļa 1985. gada ilustrācija
Siļķu karaļa 1985. gada ilustrācija
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseStarspurzivis (Actinopterygii)
KārtaOpahveidīgās (Lampriformes)
DzimtaAirzivju dzimta (Regalecidae)
ĢintsAirzivis (Regalecus)
SugaSiļķu karalis (Regalecus glesne)
Siļķu karalis Vikikrātuvē

2010. gada maijā pie Zviedrijas krastiem tika atrasta beigta 3 m gara šī zivs-josta, kas ir retums, jo pēdējo reizi Zviedrijas ūdeņos tā tika redzēta vien 1879. gadā.[3]

2011. gadā meksikāņu zvejniekiem noķēra 8 m garu siļķu karali.[nepieciešama atsauce] Pēdējo 100 gadu laikā krastā šo zivi cilvēki redzējuši tikai četras reizes.[nepieciešama atsauce] Šī lielā un garā zivs sastopama siļķu baros, ar kurām, domājams, arī barojas. Iespaidīgie izmēri, sudrabotais jostveidīgais ķermenis, kurš vertikāli turas ūdenī, spilgti sarkanās spuras un pagarinātie muguras spuras stari, kas veido virs galvas kaut ko līdzīgu kronim, devuši zvejniekiem iemeslu nosaukt to par siļķu karali. Tās gaļa gan nav ēdama, un no tās atsakās pat izbadējušies dzīvnieki.[4]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. "Siļķu karalis" patiesībā ir tikai iesauka, tai nav nekāda sakara ar siļķēm.
  2. Izdevies iegūt kadrus ar reti sastopamo zivi-jostu Arhivēts 2015. gada 18. aprīlī, Wayback Machine vietnē. (latviski)
  3. Pēc 130 gadiem Baltijas jūrā atrod siļķu karali Arhivēts 2010. gada 16. maijā, Wayback Machine vietnē. (latviski)
  4. Zvejnieka sapnis — Siļķu karalis jeb zivs-josta Arhivēts 2010. gada 22. septembrī, Wayback Machine vietnē.(latviski)

Ārējās saites labot šo sadaļu