Kastrejas kultūra

Kastrejas kultūra (portugāļu: Cultura castreja, spāņu: Cultura castreña) ir vēlā bronzas un agrā dzelzs laika (9. gadsimts pr.Kr. — 1. gadsimts) arheoloģiskā kultūra, kas pastāvēja Ibērijas pussalas ziemeļrietumu daļā (mūsdienu Portugāles ziemeļos un Galīsijas, Astūrijas un Leonas provincēs, Spānijā). Tradicionāli šī kultūra bija saistīta ar Pireneju pussalas ziemeļrietumu ķeltiem: galēkiem, astūriem, brakariem u.c., un ir uzskats, ka tā atstāja iespaidu uz luzitāņu kultūru. Taču ņemot vērā laika starpību starp šīs kultūras rašanos un pirmo ķeltu parādīšanos uz dienvidiem no Pirenejiem (7—6. gadsimti pr.Kr.), Kastrejas kultūras izcelsmes etniskā piederība paliek diskutabla, un var būt saistāma ar pirmsķeltu indoeiropiešu ciltīm, kas ienāca Ibērijā 11—10. gadsimā pr.Kr., tajā skaitā arī ar luzitāņiem. Šīs kultūras svarīgākā raksturojošā īpatnība ir ar mūriem apjoztas apmetnes un cietokšņi uz pauguriem, kas pazīstami kā "kastrejas" (no latīņu vārda castrum — pils). Kultūras dabiskās robežas veidoja Karesas upe austrumos un Douru upe dienvidos.

Kastrejas kultūras izplatības areāls (iezīmēts ar violetu).

Kastrejas kultūras apbūves paraugs.
(Sanlorensu kastreja)

Vairākas kastrejas ir tik lielas, ka portugāliski tiek sauktas par citānijām (citânias, burtiski, pilsētiņas). Kastreju kultūrai ir raksturīgi arheoloģiskie objekti ar nosaukumu Pedra-Formoza (burtiski "skaistais akmens"), kas sākotnēji tika interpretēti kā kapenes, jo atgādina Sardīnijas "gigantu kapenes", taču pašlaik ir uzskats, ka tās ir bijušas publiskās pirtis.

Vēsture

Pedra-Formoza publiskā pirts.
(Briteirušas citānija)

Kultūra radās bronzas laikmeta beigās spēcīga indoeiropiešu ienācēju kultūras iespaida rezultātā uz vietējām kultūrām, kas šeit ienāca no Centrāleiropas, Atlantijas un Vidusjūras reģiona. Kultūras veidošanās laikā, kas ilga līdz 5. gadsimtam pr.Kr., kastrejas izplatījās pa visu šīs kultūras teritoriju no piekrastes līdz Ibērijas pussalas iekšējiem apgabaliem. Kultūra turpināja izplesties turpmākos divus gadsimtus, līdz 2. gadsimtā pr.Kr. saskārās ar pieaugošo Romas republikas ietekmi. Sadursmes rezultātā ar romiešiem, kas ienāca Ibērijā, kastrejas kultūra sāka mainīties un galīgi izzuda 1. gadsimtā.

Ekonomika

Kultūras ekonomika balstījās uz dažāda veida lauksaimniecību. Bija izplatīta graudaugu audzēšana (konkrēti, kvieši un mieži), dārzeņi (piemēram, pupas un rutki), augļi un rieksti. Iedzīvotāji audzēja mājlopus un medīja savvaļas dzīvniekus, nodarbojās ar zvejniecību un ievāca moluskus.

Kultūra veidoja savu keramiku. Skulptūras tika veidotas pārsvarā dienvidu reģionos, un to veidošana pieauga pēc romiešu atnākšanas.

Bez to, liela loma saimniecībā bija metālu ieguvei, pirmkārt zeltam, dzelzij, varam, alvai un svinam. Kastrejas kultūra nodarbojās ar metālu ieguvi no rūdas, kausēšanu un dažādu metāla instrumentu veidošanu. Rotaslietu izgatavošana kultūrā ir cēlusies no bronzas laikmeta tradīcijām, un to ir ietekmējusi Centrāleiropas un Vidusjūras kultūra. Raksturīgākās rotaslietas bija rokassprādzes un auskari. No ieročiem izplatīti bija zobeni un dunči.

Reliģija

Spriežot pēc atrastajiem Astūrijas perioda gallu-romiešu uzrakstiem, reliģiskais panteons bija diezgan plašs, un neapšaubāmi iekļāva attiecību harmonizāciju starp cilvēkiem un dabas spēkiem. Apbedīšanas ceremonijas gandrīz nav zināmas, izņemot Cividade de Torrozu, kur tika praktizēta kremācija.